VALODAS ATTĪSTĪBA UN AUTISMS


CILVĒKIEM AR AUTISMU SMADZEŅU VALODAS REĢIONI AKTIVĒJAS CITĀDĀK!


Atsaucoties uz nepublicētiem rezultātiem, kurus prezentēja ikgadējā Neirozinātnes tikšanās reizē San Diego 2013. gadā, smadzeņu reģioni, kas palīdz cilvēkiem apstrādāt valodu- gramatiku, atcerēties vārdu skaņas, ir mazāk aktīvi bērniem ar autismu, salīdzinot ar kontroles grupu.


Daudz bērni ar autismu vēlāk izsaka savu pirmo vārdu un aptuveni ceturtā daļa jeb 25 % ir neverbāli (nerunājoši).


Smadzeņu attēlu pētījumi norāda uz to, smadzeņu reģioni, kas ir iesaistīti valodas izpratnē un attīstībā- kā Brokas lauks (Broca) un Vernikes (Wenicke) lauks bērniem ar autismu ir bojāti. Pētījumi par gramatiku ir indicējuši, ka bērniem ar autismu grūtības sagādā noteikto vietniekvārdu- vārdi, kas norāda uz zināmiem priekšmetiem vai dzīvām būtnēm- lietošana, t.i. pats, pati, bet ne piederības vietniekvārdu- mans, tavs, viņas, viņa lietošana.

Pētījumā tika iesaistīti 11 augsti funkcionējoši bērni ar autismu un 11 kontroles grupas dalībnieki. Visi dalībnieki klausījās 96 pseidovārdus, kamēr dalībniekam tika veikta funkcionālā magnētiskā rezonanse - attēla skenēšana. Tā kā šī iekārta ir skaļa, pētnieki skenēja dalībnieku smadzenes 2 sekundes pēc tā, kad dzirdētais pseido vārds tika atkārtots- atdarināts.


Abu grupu bērniem pieaugot vārda zilbju daudzumam, pieauga arī grūtības to atkārtot. Kā arī tie, kuriem bija labāki rezultāti valodas spēju testā, bija labāki rezultāti arī šajā pārbaudījumā. Salīdzinot rezultātus ar kontroles grupu kopumā, tika secināts, ka bērniem ar autismu tomēr ir sliktākas spējas atkārtot dzirdētos pseido-vārdus.

Masačūsetsas tehnoloģiju institūta Džona Gabrieli laboratorijas doktors Zhenghan Qi saka: “Šiem bērniem [ar autismu] ir diezgan tipiska valodas attīstība, ja lūkojas uz vispārējām valodas prasmēm, bet tai pat laikā tiek novērots atkārtošanas spēju trūkums.” Kopumā rezultāti, salīdzinot ar kontroles grupu, norāda uz bērnu ar autismu vājāku to smadzeņu reģionu aktivāciju, kas atbild par vārdu skaņu apstrādi.


Citā pētījumā piedalījās 16 augstu funkcionāli attīstīti bērni ar autismu un 16 kontroles grupas dalībnieki. Viņu uzdevums bija klausīties 64 teikumos, kuros bija gramatikas kļūdas, lai gan teikumi bija gramatiski pareizi. Visiem bērniem bija grūtības identificēt nepareizās vārdu formas t.i. gramatiskās kļūdas. Kontroles grupas bērni mazliet labāk veica šo uzdevumu kā bērni ar autismu. Smadzeņu attēli parādīja, ka bērniem ar autismu mazāk tika aktivēta kreisā perfontālā smadzeņu garozas daļa un kreisā mediālā garozas daļa, kas tiek saistīti ar valodas prasmēm,salīdzinot ar kontrole grupu gramatikas uzdevumā.


Interesanti, ka bērniem ar smagu autismu ir novērojama viszemākā kreisās prefontālās garozas aktivācija, kas norāda uz to, ka šis reģions var būt saistīts ar gramatikas grūtībām, ar kurām saskaras šie bērni.


P.S. Neskatoties uz to, ka pastāv risks, ka valodas autiskā spektra bērnam var ari netīstīties, kā to pētījums liecina, bet ir jāmēģina izmantot tehnoloģijas, kuras palīdz smadzenēm balansēties un iespējams attīstīties valodai kā tādai. Smadzenēm ir nepieciešama palīdzība - ar dinamisko neirofīdbeku smadzenes spēj sakārtot savu darbību var palīdzēt uzlabot tās smadzeņu funkcijas, kuras ir darbotiesspējīgas.

 +371 27771821