Video spēle, lai palīdzētu izprast emociju izcelšanos

Emocijas ir sarežģīts fenomens, kas ietekmē mūsu prātus, ķermeņus un uzvedību.


Vairākos pētījumos meklēta iespēja saistīt emocijas, piemēram, bailes vai baudas izjūtu, ar konkrētām smadzeņu zonām, bet bez panākumiem. Dažos teorētiskajos modeļos apliecināts, ka emocijas rodas, smadzenēm koordinējot dažādus mentālus procesus, ko izraisa kāds notikums. Šie modeļi ietver smadzeņu oriģinālo pielāgoto emocionālo reakciju, sinhronizējot motivējošos un viscerālos mehānismus. Lai izpētītu šo hipotēzi, pētniecības komanda no Ženēvas Universitātes (UNIGE) pētīja smadzeņu aktivitāti, izmantojot funkcionālo MRI.

Pētnieki analizēja brīvprātīgo izjūtas, izteicienus un fizioloģisko reakciju, kamēr viņi spēlēja videospēli, kas bija speciāli izstrādāta, lai radītu dažādas emocijas atkarībā no notikumiem spēlē.


Žurnālā PLOS Bieconomic publicētajos kāda pētījuma rezultātos gūts apliecinājums, ka dažādi emocionālie momenti var aktivizēt pat vairākus neirālos tīklus, kas paralēli izplatīti visās smadzenēs, un ka to pārejošā sinhronizācija rada emocionālu stāvokli. Somatozorā un motoriskā zona ir divas no šajā sinhronizācijā iesaistītajām zonām, tādējādi apstiprinot domu, ka emocijas ir balstītas uz darbībām, lai mēs varētu pielāgoties noteiktiem notikumiem.


Lielākajā daļā pētījumu izmantota pasīvā stimulācija, lai izprastu emociju rašanos: šādos pētījumos parasti pētnieki iepazīstina brīvprātīgos pētījuma dalībniekus ar fotoattēliem vai video attēliem, kas izraisa bailes, dusmas, prieku vai skumjas, paralēli ierakstot cerebrālo reakciju, izmantojot elektroencefalogrāfiju vai attēlveidošanas metodi. Mērķis ir noteikt katras emocijas īpašos neirālos tīklus. “Problēma ir tā, ka šie reģioni dažādām emocijām pārklājas, tāpēc tie nav specifiski,” saka Džoana Leitao (Joana Leitão), pēcdoktorantūras speciāliste Neirālo zinātņu centrā Ženēvā (CISA).


Perspektīvas jautājums

Vairākās neirozinātniskās teorijās ir mēģināts modelēt emociju rašanos, lai gan līdz šim neviena no tām nav eksperimentāli pierādīta. UNIGE izpētes komanda piekrīt, ka emocijas ir “subjektīvas”: divi indivīdi, kas saskaras ar vienu un to pašu situāciju, var piedzīvot dažādas emocijas. “Notikums netiek novērtēts vienādi, jo cilvēku perspektīvas ir atšķirīgas,” turpina Dr. Leitao.


Teorētiskajā modelī, kas pazīstams kā komponenta procesa modelis (CPM), kuru izstrādājis profesors Klauss Šīrers (Klaus Scherer), CISA dibinātājs, sacīts, ka viens vienīgs notikums radīs vairākas atbildes reakcijas organismā. Tās attiecas uz kognitīvu šī notikuma novērtēšanu (novitāte vai saskaņa ar cilvēk mērķi vai vērtībām), motivāciju, fizioloģiskiem procesiem (svīšana, sirdsdarbība) un ekspresiju (emociju izpausmēm mīmikā – smaids, kliegšana utt.). Situācijā, kas izraisa emocionālu reakciju, šie dažādie komponenti viens otru ietekmē dinamiski. Tā ir dziļāka definīcija, kas varētu atbilst emocionālā stāvokļa raksturojumam.


Ženēvas neirozinātnieki izstrādājuši videospēli, lai novērtētu šī modeļa piemērojamību. “Mērķis ir izraisīt emocijas, kas atbilst dažādiem novērtēšanas veidiem,” skaidro Dr. Leitao. “Tā vietā, lai aplūkotu vienkāršus attēlus, dalībnieki spēlē videospēli, kas rada situācijas, kuras viņiem būs jānovērtē, lai viņi varētu gūt panākumus spēlē.” Spēlētājiem ir jāvāc monētas, ceļā jāpieskaras “labajiem monstriem”, jāignorē “neitrālie monstri” un jāizvairās no “sliktajiem monstriem”, lai gūtu punktus un pārietu uz nākamo līmeni.


Vienlaikus pētnieki spēja izmērīt smadzeņu aktivitāti ar attēlveidošanas metodes palīdzību; sejas izteiksmi, analizējot zigomatiskos muskuļus; izjūtas, uzdodot jautājumus par tām; un fizioloģiju ar ādas un kardiorespiratorajiem mērījumiem.


“Salīdzinot attēlu datus ar pārējām metodēm, mēs varējām noteikt, kā šie komponenti mijiedarbojas laika gaitā un kurā brīdī tie sinhronizējas, lai radītu emocijas,” saka pētniece.

Izrādās, ka šajā sinhronizācijā ir iesaistīts reģions, kas atrodas dziļi smadzenēs un ko sauc par bazālo gangliju. Šī struktūra ir pazīstama kā konverģences punkts starp vairākiem garozas reģioniem, no kuriem katrs ir saskarē ar afektīviem, kognitīviem vai sensorimotoriskiem procesiem.

“Nu mēs varam secināt, ka emocijas kalpo par sagatavošanas mehānismu darbībai, kas dod iespēju organismam veicināt adaptīvu reakciju uz notikumiem,” secina Patriks Vuilleumjē (Patrik Vuilleumier), vecākais pētījuma autors.


RigaBrain smadzeņu treniņi daudziem ir palīdzējuši sakārto savas emocijas, kā atzīmē apmeklētāji pēc seansu aneketās. http://www.RigaBrain.com


Avots: Joana Leitão, Ben Meuleman, Dimitri Van De Ville, Patrik Vuilleumier. Computational imaging during video game playing shows dynamic synchronization of cortical and subcortical networks of emotions. PLOS Biology, 2020; 18 (11).