2026. g. 22. okt.
2026. gada 21. oktobrī Jūrmalā norisinājās konference „Analogās un digitālās tehnoloģijas – elastīgas un atbalstošas mācību vides veidošanā”, kurā ar lekciju uzstājās arī RigaBrain® smadzeņu treniņu centra vadītājs, ergoterapeits Pēteris Urtāns.
2026. gada 21. oktobrī Jūrmalā norisinājās konference „Analogās un digitālās tehnoloģijas – elastīgas un atbalstošas mācību vides veidošanā”, kurā ar lekciju uzstājās arī RigaBrain® smadzeņu treniņu centra vadītājs, ergoterapeits Pēteris Urtāns.
Konference pulcēja pedagogus, izglītības ekspertus un citus speciālistus, lai diskutētu par tehnoloģiju nozīmi mācību procesā un iespējām veidot vidi, kas atbalsta skolēnu uzmanību, domāšanu un mācīšanos.
Smadzenes starp ekrānu un pierakstu kladi
Savā lekcijā „Smadzenes starp ekrānu un pierakstu kladi: kā digitālās un analogās tehnoloģijas ietekmē mācīšanos” Pēteris Urtāns iepazīstināja ar zinātnisko pētījumu atziņām par uzmanību, darba atmiņu, informācijas apstrādi un dažādu mācīšanās metožu izmantošanu.
Viens no galvenajiem lekcijas vēstījumiem bija:
„Aizņemts skolēns vēl nav automātiski iemācījies.”
Skolēns var aktīvi klikšķināt, pārrakstīt informāciju, skatīties video vai pildīt digitālus uzdevumus, taču pati aktivitāte vēl negarantē izpratni.
Būtiski ir tas, vai skolēns pēc tam spēj informāciju atcerēties, izskaidrot saviem vārdiem, saskatīt cēloņsakarības un izmantot iegūtās zināšanas jaunās situācijās.
Ko par mācīšanos atklāj zinātniskie pētījumi?
Lekcijā tika aplūkoti vairāki starptautiski zinātniskie pētījumi un metaanalīzes, tostarp pētījumi par:
Kognitīvo slodzi un darba atmiņu. Kā informācijas daudzums, uzdevumu struktūra un lieka orientēšanās var apgrūtināt mācīšanos (Sweller u. c., 1998).
Rokrakstu un digitālajiem pierakstiem. Kā pierakstu veids un informācijas apstrādes stratēģija saistās ar mācību rezultātiem (Flanigan u. c., 2024).
Digitālajām simulācijām. Kā interaktīvas tehnoloģijas var palīdzēt izprast sarežģītus procesus, īpaši tad, ja skolēns prognozē, eksperimentē un skaidro novēroto (Chernikova u. c., 2020).
Atcerēšanos kā mācīšanās procesu. Pētījumi rāda, ka aktīva informācijas atsaukšana no atmiņas var sekmēt noturīgāku mācīšanos (Agarwal u. c., 2021).
Mācīšanos un redzamo sniegumu. Kāpēc veiksmīga uzdevuma izpilde konkrētajā brīdī ne vienmēr nozīmē, ka zināšanas ir nostiprinājušās ilgtermiņā (Soderstrom un Bjork, 2015).
Būtiska atziņa — nav vienas universāli labākās tehnoloģijas vai mācību metodes. Svarīgi ir tas, kādu domāšanas darbu skolēns veic, izmantojot konkrēto rīku.
Digitālais un analogais nav konkurenti
Pēteris Urtāns uzsvēra, ka izglītībā nav nepieciešams izvēlēties starp ekrānu un papīru kā savstarpēji konkurējošām pieejām.
Digitālās tehnoloģijas var palīdzēt vizualizēt procesus, modelēt situācijas un pārbaudīt pieņēmumus. Savukārt pieraksti, skices un citi analogie paņēmieni var palīdzēt strukturēt informāciju un padarīt domāšanas procesu redzamāku.
Digitālais palīdz pārbaudīt. Analogais palīdz attēlot. Atcerēšanās palīdz ieraudzīt izpratni.
Svarīgākais ir šo pieeju mērķtiecīga kombinēšana, nevis mehāniska mācību laika sadalīšana starp ekrānu un papīru.
Praktiski paņēmieni smadzenēm draudzīgākai mācību videi
Lekcijā tika piedāvāti arī konkrēti risinājumi, kurus pedagogi var izmantot ikdienas darbā.
Redzams pirmais solis. Skaidri formulēts uzdevuma mērķis un pirmais veicamais solis palīdz mazināt nevajadzīgu orientēšanos, saglabājot mācību uzdevuma intelektuālo prasīgumu.
3–1–1 metode. Pēc mācību aktivitātes skolēns saviem vārdiem formulē trīs atziņas, izveido vienu sakarību un uzdod vienu jautājumu par vēl nesaprasto.
Aizver – atceries – salīdzini. Skolēns uz īsu brīdi aizver mācību materiālu, mēģina atsaukt būtisko informāciju un pēc tam salīdzina savu atbildi ar paraugu, precizējot izpratni.
Šie paņēmieni palīdz pārorientēt mācību procesu no pasīvas informācijas uztveršanas uz aktīvu domāšanu.
Smadzenēm draudzīga vide sākas ar izpratni
No ergoterapijas skatpunkta Pēteris Urtāns aicināja uz mācīšanos skatīties kā uz cilvēka, vides un darbības mijiedarbību.
Dažkārt grūtības uzsākt vai izpildīt uzdevumu nav tikai motivācijas jautājums. Nozīme var būt instrukciju skaidrībai, informācijas izvietojumam, darba atmiņas noslodzei un iespējai skolēnam parādīt savas zināšanas piemērotā veidā.
„Prasības saglabājam. Lieko slodzi mazinām.”
Tā ir viena no būtiskākajām atziņām, veidojot vidi, kurā skolēnam ir vairāk iespēju domāt, izprast un mācīties.
RigaBrain® jau kopš 2008. gada darbojas smadzeņu darbības un pašregulācijas jomā, un dalība izglītības konferencēs ir daļa no centra mērķa — izglītot sabiedrību par līdzsvarotas smadzeņu darbības saistību ar dzīves kvalitāti.
Pateicamies konferences organizatoriem par uzaicinājumu un iespēju dalīties pieredzē un zinātniskajās atziņās ar izglītības nozares profesionāļiem!
Vairāk par smadzeņu darbību, uzmanību un mācīšanos: www.Smadzenes.lv