Vēdera tauki bieži saglabājas pat tad, ja cilvēks ēd mazāk un vairāk kustas. Tas nav gribasspēka trūkums, bet sarežģīta smadzeņu, hormonu un stresa sistēmu mijiedarbība. Leptīna un insulīna jutības izmaiņas, hronisks stress, kortizols un pat taukaudu “atmiņa” liek ķermenim aizsargāt vēdera zonu. Izprotot šos mehānismus, kļūst skaidrs, kāpēc ilgtspējīgas pārmaiņas sākas ar smadzeņu pašregulāciju, nevis tikai diētu.

Neirozinātnieki izsekojuši nervu ceļus, kas savieno smadzenes ar kuņģi, lai izskaidrotu, kā stress var veicināt čūlas attīstību.