Vēdera tauki bieži saglabājas pat tad, ja cilvēks ēd mazāk un vairāk kustas. Tas nav gribasspēka trūkums, bet sarežģīta smadzeņu, hormonu un stresa sistēmu mijiedarbība. Leptīna un insulīna jutības izmaiņas, hronisks stress, kortizols un pat taukaudu “atmiņa” liek ķermenim aizsargāt vēdera zonu. Izprotot šos mehānismus, kļūst skaidrs, kāpēc ilgtspējīgas pārmaiņas sākas ar smadzeņu pašregulāciju, nevis tikai diētu.

Kā pārtika, ko ēdam, maina mūsu uzvedību? Vai izmaiņas smadzeņu darbībā var mazināt citi dzīvesveida faktori?

Šajā rakstā aplūkosim, kā badošanās pozitīvi ietekmē smadzenes un kāda ir negatīvā iedarbība uz smadzeņu darbību, kā to novērst?

Zinātnieki ir identificējuši vēl citus faktorus, kas rodas gan mūsu ķermenī, gan vides ietekmē, kas veicina tā saukto aptaukošanās epidēmiju