Vēdera tauki bieži saglabājas pat tad, ja cilvēks ēd mazāk un vairāk kustas. Tas nav gribasspēka trūkums, bet sarežģīta smadzeņu, hormonu un stresa sistēmu mijiedarbība. Leptīna un insulīna jutības izmaiņas, hronisks stress, kortizols un pat taukaudu “atmiņa” liek ķermenim aizsargāt vēdera zonu. Izprotot šos mehānismus, kļūst skaidrs, kāpēc ilgtspējīgas pārmaiņas sākas ar smadzeņu pašregulāciju, nevis tikai diētu.

Pēdējo 10 gadu laikā zinātnieku lokā īpašu uzmanību ir izpelnījies barības trakta mikrobioms un tā ietekme uz smadzeņu darbību.

Neirozinātnieki izsekojuši nervu ceļus, kas savieno smadzenes ar kuņģi, lai izskaidrotu, kā stress var veicināt čūlas attīstību.

Saikne starp smadzenēm un ādu nešķiet tik pašsaprotama, vēl nesaprotamāk akne un smadzenes

Regulāra jogurta ar labvēlīgajām baktērijām lietošana ietekmē smadzeņu darbību, padarot mūs mierīgākus un emocionāli līdzsvarotākus