Kā barības trakta mikrobioms ietekmē smadzeņu fizioloģisko stāvokli un psiholoģiskās izpausmes?

Ir zināms, ka cilvēka organismu apdzīvo bagātīga baktēriju, sēnīšu un vīrusu mikroskopiska pasaule – tā saucamais mikrobioms un tā mikroskopiskie organismi – mikrobiota. Cilvēkam neapzinoties, šīs mikroorganismu kolonijas, kas dzīvo gan organisma iekšienē, gan ārpus tā, fundamentāli ietekmē bioloģisko balansu un organisma veselību. Pēdējo 10 gadu laikā zinātnieku lokā īpašu uzmanību ir izpelnījies barības trakta mikrobioms un tā ietekme uz saimniekorganisma smadzeņu darbību un psihisko stāvokli. Katru gadu tiek veikti jauni atklājumi, kas apstiprina saikni starp barības trakta mikrobiomu un psihi, paverot jaunas terapeitiskas un ārstniecības iespējas dziedēt tādas neiroloģiskas un psihiskas saslimstības kā Parkinsona slimība, autisms, depresija un trauksme. Kā tas ir iespējams, ka šī mikroskopiskā pasaule var radīt tik būtiski efektu uz cilvēka psiholoģisko stāvokli? Ieskatīsimies, ko rāda pētījumi attiecībā uz šī efekta izskaidrojošajiem mehānismiem.

Mūsu organismā tiek veikta divvirzienu bioloģiskās informācijas nodošana starp smadzenēm un barības traktu – kuņģi, barības vadu un zarnām. Informācija par mikrobiotas daudzveidību un aktivitāti tiek nodota smadzenēm caur trīs paralēliem kanāliem, kas savā starpā mijiedarbojas – nervu, endokrīno un imūno signālu mehānismiem. Turpretī arī smadzenes var ietekmēt mikrobioma struktūru un funkciju caur autonomās nervu sistēmas darbību. Rezultātā notiek komunikācijas cilpa, iesaistot smadzenes, barības traktu un mikrobiomu. Traucējumi kādā no komunikācijas posmiem rada traucējumu visā ķēdē, pasliktinot sistēmas veselīgo darbību un radot slimīgas novirzes organismā.

Interese šajā jomā sākotnēji raisījās, kad japāņu zinātnieki 2004.gadā parādīja, kā anomāls barības trakta mikrobioms agrīnā dzīves periodā būtiski ietekmē stresa reakcijas procesus pieaugot. Turklāt šo traucējumu ir iespējams novērst, bagātinot barības trakta mikrobiomu pat ar vienas sugas mikrobiotu. Lai arī ilgu laiku šajā nozarē pētījumi tika uztverti ar skepsi, arvien vairāk klīnisko pētījumu parāda mikrobioma plaša diapazona ietekmi uz centrālo nervu sistēmu un tās psiholoģiskajām izpausmēm. Piemēram, probiotiķu uztura bagātinātāji samazina uzvedības simptomus, kas saistīti ar trauksmi un obsesīvajiem kompulsīvajiem traucējumiem un samazina ar bailēm saistītu smadzeņu reģionu aktivitāti. Kā arī pētījuma dalībnieki ziņo par zemāku depresijas līmeni, retākām skumju sajūtām un agresīvām domām.

Pacientiem ar tādiem psihiskiem traucējumiem kā depresija un trauksme un tādām neiroloģiskām slimībām kā Parkinsona slimība un autisms nereti ir sastopamas kuņģa-zarnu trakta blakus slimības. Pētījumi ir parādījuši, ka mikrobioms spēlē nozīmīgu lomu ne tikai kuņģa-zarnu trakta simptomu biežākā izpausmē, bet arī primārā traucējuma smagumā. Mikrobioms modulē emocionālo uzvedību un depresijas smagumu. Kā arī depresīvajiem indivīdiem un veselajiem pētījumu dalībniekiem tika novēroti dažādi mikrobioma profili – atšķirīgs baktēriju sastāvs, daudzums un aktivitāte. Depresīva mikrobioma profila dublikācija dzīvnieku modeļos (grauzējiem) pastiprināja depresīvu uzvedību dzīvniekos. Dzīvnieku modeļi tika izmantoti arī pētot Parkinsona slimības saistību ar mikrobiomu. Tika parādīta mikrobioma regulēta Parkinsona slimības motorisko simptomu pasliktināšanās. Papildus tam, barības trakta traucējumi Parkinsona slimībā var parādīties 15 gadus pirms motoriskiem simptomiem un varētu kalpot kā iezīme agrīnai diagnostikai. Līdzīgi barības trakta traucējumi ir izplatīti arī autisma slimniekiem, un arī šajā gadījumā barības trakta traucējumi ir cieši sasaistīti ar slimības pamata simptomiem.

Mikrobioms ir viegli modificējams. Izmaiņas cilvēka uzturā ir ātrs un iedarbīgs veids, kā mainīt barības trakta mikrobioma struktūru. Rietumu tipa uzturs, kurš balstīts uz augsti pārstrādātiem produktiem un liela cukura daudzuma, mākslīgie saldinātāji un antibiotikas nonāvē mikrobiotas. Nav obligāti jāķeras pie probiotiskiem uztura bagātinātājiem, lai uzlabotu neveselīgu mikrobiomu. Produkti, kuru sastāvā ir probiotikas (kefīrs, marinēti gurķi, skābēti kāposti u.c.), un kuros ir augsts šķiedrvielu sastāvs (augu izcelsmes pārtika), spēj nodrošināt mikrobioma bagātīgu struktūru un veselīgu funkcionēšanu.

Zinātne par smadzeņu un mikrobioma mijiedarbību vēl ir agrīnā attīstības stadijā. Lai arī bioloģiskās iedarbības mehānismi nav vēl pilnībā izprasti, un daudzi pētījumi tiek balstīti uz dzīvnieku modeļiem, esošo pētījumu rezultāti līdz šim liecina, ka iepriekš minētie efekti ir reāli un iespējams pat cēloņsakarības izskaidrojoši. Mikrobioma modificēšanas, mainot uzturu, terapeitisko potenciālu saslimstību ārstniecībā vajadzēs vēl atšķetināt, bet, balstoties uz līdzšinējiem pētījumiem, katrs no mums var veikt apzinātu uztura izvēli, lai optimizētu savu psihisko un vispārējo veselību.

Arī RigaBrain® smadzeņu treniņu centra klienti stāsta, ka pēc seansa apmeklējuma uzlabojas vēdera darbība.

Raksta autore: Agnese Ušacka