Kas ir pavasara depresija un kā tā izpaužas?

iesaki draugiem

 

Pavasara depresija ir viens no sezonālās depresijas paveidiem. Iespējams, daudz biežāk esam dzirdējuši par rudens depresiju, kad pēc vasaras pilnbrieda, vērojot dabu gatavojamies ziemai, cilvēkā “iezogas” nostalģiskas izjūtas, kas varētu būt pamats zināmām pārdomām par dzīvi un tās ciklu. Samazinās arī D vitamīna deva, ko dabiski iegūstam no saules un kas, iestājoties rudenim, vairs nav tik izteikta.

Runājot par pavasari, arī šajā gadalaikā ir iespējams pēkšņi sākt izjust hroniski sliktu garastāvokli, apātiju, skumjas, vienaldzību pret dzīvē notiekošām situācijām un citus šiem līdzvērtīgus stāvokļus. Ar dabā notiekošo vārdu savienojumu „pavasara depresija” sākotnēji ir grūti saistīt – daba mostas, plaukst un zaļo. Tomēr psihologi norāda, ka pavasarī – pārmaiņu periodā dabā – cilvēka organismā nereti ir nepieciešamo vitamīnu deficīts, jo pagājušā vasarā uzkrātās rezerves ir iztērētas, pārlaižot ziemu. Līdz ar to ķermenis zināmā mērā ir novājināts, var būt raksturīgas gluži fiziskas sāpes, savilkums un diskomforts, un zinot, ka fizisko pusi nevaram skatīt atrauti no mentālās un emocionālās, arī garastāvoklis tiek skarts tiešā veidā un reizēm – ne pārāk patīkamā veidā.

Turklāt jūtami pieaugošā saules aktivitāte rada izmaiņas hormonālajā sistēmā, arī tas var būt vismaz daļējs depresijas cēlonis.

Vairumā gadījumu sezonālās depresijas periodi ir daudz izteiktāki sievietēm, tomēr var būt novērojami arī vīriešiem.

Pavasara depresija Latvijā

Grūti komentēt, jo šajā ziņā nav pieejami statistikas rādītāji, tomēr zinot, ka Latvija ir valsts, kur visu četru gadalaiku robežas ir strikti nodalītas, pieņemu, ka pavasara depresija varētu būt gana bieža parādība arī mūsu valsts iedzīvotāju lokā.

Balstoties uz vispārīgiem datiem, 2011. gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka ar depresiju biežāk saslimst cilvēki  augsti attīstītās pasaules valstīs, apmēram 15% no populācijas, kur ienākumu līmenis iedzīvotājiem ir salīdzinoši augsts, savukārt,  valstīs ar zemu ienākumu līmeni saslimstība iespējama 11% no populācijas (Watts, 2011). Līdz ar to varam izdarīt hipotētisku pieņēmumu, ka Latvija varētu būt šiem rādītājiem kaut kur pa vidu.

Kā cīnīties ar pavasara depresiju?

Pirmkārt, pavasarī ir jo īpaši svarīgi uzņemt pilnvērtīgu un uzturvielām bagātu pārtiku.

Otrkārt, būtu ieteicams regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, jo, kā zināms, fiziska slodze veicina endorfīna (labsajūtas hormona) izdalīšanos, kas „tīri” bioloģiski rada vēlmi būt priecīgam un apmierinātam ar dzīvi.

Treškārt, mēs zinām, ka nekas nenotiek bez iemesla. Lai būtu kontaktā ar savām emocijām un spētu tās mainīt, ir jāsaprot, kādēļ tās radušās. Depresijas patiesā mērķa atzīšana var palīdzēt atklāt savu sāpīgo emociju sakni un produktīvi atrisināt savas problēmas.

Ceturtkārt, aicinājums ikvienam – iesaistieties sociālos kontaktos! Ir zinātniski pierādīts, ka tas palīdz mazināt depresīvas domas.

Arī kvalitatīvs miegs var kļūt par preventīvu līdzekli pret depresiju. Optimālai funkcionēšanai diennaktī ieteicams gulēt vidēji septiņas līdz astoņas stundas.

Jāatceras, ka katrs notikums dabā ir neitrāls. Pozitīvu vai negatīvu to padarām mēs, „izlaižot” šo notikumu caur savas pieredzes un attieksmes prizmu. Ja domāsim, ka nekas nevar palīdzēt atbrīvoties no depresijas, tad jārēķinās, ka nostiprināsim sevī šo depresīvo noskaņojumu. Jo  vairāk attīstīsim sevī prieka un pateicības izjūtas, jo vairāk radīsim sevī spēku. Iespējams, sākotnēji tas būs jāpanāk mākslīgi, tomēr arī tas var strādāt, jo smadzenes neatšķir, piemēram, īstu smaidu no „mākslīga” – tās atpazīst identisku modeli sejas mīmikā un izdala endorfīnu. Tādēļ secinājums – jo biežāk smaidīsim, jo laimīgāki būsim.

Vēl vērts atcerēties, ka cilvēkiem ar vainas sajūtu ir aktīvi tie paši smadzeņu reģioni, kuri aktivizējas cilvēkiem ar depresiju. Iespējams, sākotnēji jāatbrīvojas no vainas sajūtas.

Meditācija mūsdienās, liekas, ir universāls līdzeklis negatīvo afektu (jeb emociju) mazināšanai. Tā ļoti labi var noderēt arī depresīvu domu novēršanā.

Visbeidzot, vēl viens variants ir arī RigaBrain smadzeņu autotreniņu apmeklēšana. NeurOPTIMAL sistēma, kurā ir balstīti arī RigaBrain seansi, ir pilnīgi unikāla pieeja ar naturālu, dabisku tehnoloģiju. Tā atrod disfunkcionālus smadzeņu darbības modeļus, ko dēvē par perturbāciju (sakne no angļu valodas vārda „perturb” – satraukt, darīt nemierīgu), un kas rada cilvēkos trauksmi. Šos momentus fiksē pārrāvumi mūzikā, ko klausāties. Šie pārrāvumi informē smadzenes par to, ko tās nupat izdarījušas. Un tā kā smadzenes funkcionē ar mērķi izdzīvot, tās pielāgo savu darbību daudz mierīgākam stāvoklim.

 

Lai izdodas!

Use Facebook to Comment on this Post



Atstāj atbildi

You must be logged in to post a comment.