top of page

Palīdzam ignorēt to, kas nav svarīgs!!
Meklēt


Vai zināji, ka sēņu iekļaušana uzturā var nākt par labu kognitīvo traucējumu aizkavēšanā?
Sēņu iekļaušana uzturā var nākt par labu kognitīvo traucējumu aizkavēšanā


Kas ir un ko sevī ietver jēdziens “smadzeņu migla”?
Smadzeņu migla ir termins, ko lieto, lai aprakstītu samazinātas garīgās veiktspējas un apziņas ietekmi uz cilvēkiem.


Koki un smadzenes- kāpēc tie liek mums justies priecīgākiem un kā tie var mazināt depresiju?
Koki un smadzenes- kāpēc tie liek mums justies priecīgākiem un kā tie var mazināt depresiju?


Par ko varētu liecināt atkārtota negatīvā domāšana?
Depresija mūža vidū un vecumdienās jau ir demences riska faktors.


Kādas ir personības iezīmes pacientiem ar sociālo trauksmi?
Sociālās trauksmes izraisīti traucējum ir problēma, kas stipri savijas ar personību


Kā uzlabot miega kvalitāti, mazināt depresiju un trauksmi?
Prāta skaidrība, apzinātība jeb mindfulness uzlabo bezmiegu, depresiju un trauksmi.


Vai vīrieši, kuri dāvina ziedus sievietēm, dzīvo ilgāk un laimīgāk nekā vīrieši, kuri to nedara?
Ziedu novietošana telpā, īpaši tajā, kurā jūs strādājat, var dot labumu jūsu smadzenēm un kļūt par īstu pozitīva garastāvokļa stiprinātāju!


Depresija, kas nodota paaudzēs – vai patiesi pastāv sakarība?
Pētījumā konstatēts, ka vide, kurā bērns tiek audzināts, būtiski ietekmē depresijas risku vēlāk dzīvē


D vitamīns depresijai
D vitamīns ir iesaistīts sarežģītajā smadzeņu aktivitāšu regulācijā un bieži tiek saistīts arī ar garīgo (mentālo) veselību.


Atšķirība starp serotonīnu un dopamīnu
Dopamīns un serotonīns ir divi vissvarīgākie smadzeņu neirotransmiteri. Kā tie atšķiras?


Jauns skatījums uz dažiem no garīgo traucējumu veidiem
Terapijās izmantotie medikamenti (visbiežāk, antidepresanti) lielākoties nav spējuši mazināt garīgo traucējumu izplatību.


Miega traucējumi un prieka zudums – ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem
Miega režīms skolēniem, visā pasaulē ir traucēts, jo līdz ar pašizolēšanās prasībām palielinās pie ekrāna pavadītais laiks


Četri jautājumi, lai uzlabotu savu sejas ādu un smadzeņu darbību!
Saikne starp smadzenēm un ādu nešķiet tik pašsaprotama, vēl nesaprotamāk akne un smadzenes


Cilvēkiem, kas cieš no depresijas, zūd dabiskais garastāvokļa regulācijas mehānisms. Ko darīt?
Veselīga garastāvokļa regulācijas dēļ mēs apzināti (vai arī nē) izvēlamies veikt aktivitātes un darbības, kas palīdz to noregulēt


Vai jūties izdedzis? Iespējams, tā ir depresija
Faktori, kas izraisa izdegšanu, ir daudz ciešāk saistīti ar faktoriem, kas izraisa depresijas simptomus, nekā iepriekš ticis uzskatīts


Smadzeņu pētījumi saista negatīvas emocijas ar pazeminātu imunitāti.
Smadzeņu darbību, kas saista negatīvas emocijas ar zemāku imūnās reakcijas atbildi pret saslimšanu ir tikusi atklāta pirmo reizi


5 veidi kā tavas smadzenes ietekmē tavas emocijas
Lai gan mums šķiet, ka emocijas ir iekšējs stāvoklis, psihologi definē emocijas kā kognitīvo procesu, sajūtu un darbību kombināciju


Pētījums: Pesimistiski noskaņotām sievietēm ir lielāks insulta risks
Sievietēm, kuras bieži nomāc bezcerības sajūta, ir lielāks insulta risks nekā optimistiski noskaņotajām daiļā dzimuma pārstāvēm


10 svarīgākie fakti par RigaBrain smadzeņu treniņu
Šeit ir 10 svarīgākās lietas, kas Tev būtu jāzina par RigaBrain seansiem.


9 svarīgākās smadzeņu daļas, ko attīsta meditācija
Zinātnieki atzīst, ka labākais paņēmiens smadzeņu darbības uzlabošanai ir meditācija. Ir tūkstošiem pētījumu, kas pierāda tās iedarbību


Ar smagu grūtniecību saistīta depresija var veicināt iekaisumus
Ja mēs varētu tos labāk izprast, mēs varētu rast jaunas hipotēzes par to, kā vislabāk ārstēt perinatālo depresiju.


Serotonīns - kas par to jāzina
Serotonīns ietekmē visu organismu, sākot ar emocijām līdz motorajām funkcijām. Tas tiek uzskatīts par dabisku garastāvokļa līdzsvarotāju


Kā dabiskā veidā palielināt serotonīna līmeni smadzenēs
Serotonīna trūkums saistīts arī ar depresīvu un pašnāvniecisku uzvedību, un to izmanto depresijas ārstēšanā.


Emocijas – apspiest vai izrādīt?
Jauns pētījums žurnālā Emotion atklāj, ka veids, kādā regulējam emocijas var ietekmēt, vai cietīsim no hroniskas trauksmes.
bottom of page

