Kādas ir personības iezīmes pacientiem ar sociālo trauksmi?

Personības iezīmes pacientiem ar sociālo trauksmi

RigaBrain seansus bieži apmeklē cilvēki ar sociālās trauksmes iezīmēm.

Indivīdiem ar sociālo trauksmi ir ievērojami atšķirīgas personības iezīmes – šāds secinājums izdarīts saskaņā ar pētījumu, kas veikts Upsalas Universitātē.

“Sociālās trauksmes izraisīti traucējum ir problēma, kas stipri savijas ar personību,” saka profesors Tomašs Formarks (Tomas Furmark) no Upsalas universitātes Psiholoģijas fakultātes, kurš vadīja šo pētījumu.

Pētnieki jau sen meklē saikni starp personības faktoriem un psihisko slimību attīstības risku. Psiholoģijas zinātnē personība parasti tiek raksturota, izmantojot piecas vispāratzītas dimensijas: neirotisms, ko sauc arī par emocionālo nestabilitāti; ekstraversija, kas raksturo to, cik sabiedrisks cilvēks ir; atvērtība jaunai pieredzei; labvēlīgums; un apzinīgums – tas ir tā saucamais “lielais piecinieks”.

Upsalas Universitātes pētījums, kas publicēts PLOS ONE, liecina, ka personība ir cieši saistīta ar sociālo trauksmi, ko dēvē arī par sociālo fobiju.

Pētījumā piedalījās 265 personas ar šo diagnozi. Viņi aizpildīja personības aptaujas. Tās salīdzināja ar kontrolgrupu – cilvēkiem, kam nav garīgo traucējumu un Zviedrijas populācijas normalitātes datiem. Rezultāti parādīja, ka indivīdiem ar sociālu trauksmi bija izteikti atšķirīgas personības iezīmes, jo īpaši augsts neirotisms un izteikta introversija, citiem vārdiem sakot, tendence būt emocionāli nestabiliem un vērstiem uz nepieciešamību būt vienatnē vai tikai savu tuvāko lokā.

Kopumā, balstoties uz Lielo piecinieku personības dimensiju klasteru analīzi. gan varētu izšķirt trīs personību grupas.

Pirmā grupa ar prototipisku sociālo trauksmi – raksturīga augsta trauksme, grupa ir intraverta, ko var uzskatīt par tipisku sociālās trauksmes formu. Tomēr šīs personas veidoja tikai vienu trešdaļu (33%) no kopējās izlases.

Otrās grupas indivīdi (29%) bija ļoti intraverti, bet sociālā trauksme ir mazāk izteikta, un viņiem raksturīgs augsts apzinīguma līmenis.

Trešās un lielākās grupas (38%) indivīdi ar nestabilu un atklātu sociālo trauksmi bija nemierīgi, bet viņiem bija vidējs ekstraversijas līmenis. Salīdzinājums ar normas datiem arī parādīja, ka šie indivīdi visbiežāk ir atvērti jaunai pieredzei.

“Ir iespējams, ka sociālās trauksmes cēloņi trim grupām atšķiras, piemēram, attiecībā uz novirzēm smadzeņu neirotransmiteru līmenī un ģenētiskajiem faktoriem. Var jau būt, ka dažāda veida sociālajiem traucējumiem ir nepieciešami dažādi ārstēšanas paņēmieni, bet, lai to noskaidrotu, nepieciešami tālāki pētījumi”, saka Formarks.

Avots: Mădălina Elena Costache, Andreas Frick, Kristoffer Månsson, Jonas Engman, Vanda Faria, Olof Hjorth, Johanna M. Hoppe, Malin Gingnell, Örjan Frans, Johannes Björkstrand, Jörgen Rosén, Iman Alaie, Fredrik Åhs, Clas Linnman, Kurt Wahlstedt, Maria Tillfors, Ina Marteinsdottir, Mats Fredrikson, Tomas Furmark. Higher- and lower-order personality traits and cluster subtypes in social anxiety disorder. PLOS ONE, 2020; 15 (4): e0232187