9 svarīgākās smadzeņu daļas, ko attīsta meditācija

Kas īsti ir neiroplasticitāte? Tā ir smadzeņu spēja mainīties un attīstīties dzīves laikā pretēji kādreizējam uzskatam, ka jāsadzīvo ar to, kas dots no dzimšanas.

Daudzi zinātnieki atzīst, ka labākais paņēmiens smadzeņu darbības uzlabošanai ir meditācija. Ir tūkstošiem pētījumu, kas pierāda tās iedarbību uz dažādām smadzeņu daļām.

Nr. 1

Iedarbība uz parietālo daivu – kā meditācija liek jums justies pieņemtam un cīnīties ar vientulību. Katram skaidrs, ka labsajūtas un veselības dēļ nepieciešams nodarboties ar sportu, pareizi veidot uzturu, atpūsties, tomēr retais pieskaita saikni ar apkārtējiem pie šiem faktoriem. Galu galā mēs esam sociālas būtnes. Vadoties pēc milzīgas izpētes, kas publicēta žurnālā PLOS Medicine, jo vairāk veiksmīgu un pozitīvu attiecību tev ir, jo laimīgāks tu esi un ilgāk (līdz pat 50%!) dzīvosi. Citos pētījumos noskaidrots, ka ciešas draudzības saites uzlabo imunitāti, paaugstina pašvērtējumu, mazina stresu un sniedz vēl un vēl labumu. Pavadot daudz laika vienatnē, cilvēks var lielu daļu dienas gremdēties pagātnē vai uztraukties par nākotni, tādējādi radot gan mentālas, gan fiziskas problēmas.

Ja tā padomā, ko mēs parasti atceramies kā patīkamākos brīžus, ko esam piedzīvojuši? Tas parasti ir laiks, ko pavadījām kopā ar ģimeni vai draugiem spēlējot, pastaigājoties, sarunājoties, pusdienojot. Visas šīs darbības liek mums būt tagadnē, nevis domās cilāt pagātni, kā tas notiek, esot vienatnē. Protams, ka ideālā gadījumā pret parientālās daivas pārkaršanu no vientulības palīdzētu regulāras tikšanās klātienē ar draugiem vai ģimeni, tomēr ne visiem ir šāda iespēja. Šeit var līdzēt meditācija.

Vienā no neskaitāmajiem Tibetas mūku smadzeņu pētījumiem atklāts, ka meditāciju laikā ne tikvien aktivizējas “inteliģentā” pieres daiva, bet arī mazinās aktivitāte parientālajā daivā. Tā kā meditācija liek ikvienam justies saskaņā ar vidi un apkārt esošajiem, tā mazina izolētības sajūtu un visas mentālās un fiziskās problēmas, kas tai nāk līdz.

Nr. 2.

“Nobalansēts” smadzeņu saiklis - kā meditācija uzlabo radošumu un prāta spējas

Smadzenēm ir divas puslodes, un, pēc Nobela prēmijas laureāta Rodžera Sperija (Rodger Sperry) pētījuma, cilvēki dalās divās grupās – tie, kam galvenā ir labā, un tie, kam kreisā puslode. Pēc Sperija modeļa kreisās smadzeņu puslodes dominance nozīmē praktiskumu, analītisku domāšanu, loģiku, bieži vien labākas spējas zinātnē, bet labās smadzeņu puslodes virsroka nodrošina intuīciju, izdomu, lieliskas spējas filozofijā un mākslā.

Tomēr līdzīgi kā tenisista rokas, arī mūsu smadzeņu puslodes sadalās kā pārtrenētā un aizmirstā. Ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp abu pusložu pielietojumu, jo, tici vai ne, viskreatīvākie un inovatīvākie cilvēki pasaulē, sākot ar Īlonu Masku un beidzot ar Albertu Einšteinu, ir iemācījušies nodarbināt visas smadzenes. Kā jebkurš to var panākt? Ar meditācijas palīdzību.

Ir izpētīts, ka smadzeņu saiklis – nervu savienojums starp abām smadzeņu puslodēm – ir biezāks un spēcīgāks tieši meditētājiem. Tas nozīmē, ka saikļa stiprināšana veicina abu pusložu vienlīdzīgāku darbību. Šāda stabilitāte var sniegt lielākas koncentrēšanās spējas, labāku izdomu, ilgtspējīgu atmiņu un lielisku mentālo veselību.

Nr.3.

“Laimīgais” hipokamps – kā meditācija to ietekmē un palīdz cīņā ar depresiju

Viens no piecpadsmit cilvēkiem izrāda depresijas pazīmes, un cilvēki ir gatavi darīt sazin ko, lai rastu tam risinājumu. Ilgi jo ilgi neirozinātnieki ir solījuši risinājumus, beidzot viņiem ir izdevies apskatīt, kā šī slimība ietekmē smadzenes un kā to iespējams risināt. Kādā pētījumā apskatīti 24 veselu un 24 ar depresiju slimojošu sieviešu smadzeņu skenēšanas attēli un atklāts, ka sirgstošajām saraujas hipokamps. Turklāt jo vairāk gadu šī slimība pacientu ir piemeklējusi, jo vairāk tas sarāvies.

Varam secināt, ka hipokampa trenēšana palīdz ārstēt un novērst depresiju. Bet kā to izdarīt? Ar meditācijas palīdzību! Turklāt tas neprasīs ilgus gadus regulāras meditēšanas. Jau pēc diviem mēnešiem ir acīmredzami rezultāti. Daudzi laikraksti popularizē šo atklājumu, piemēram, Independent, rakstā “Kā The Beatles meditācijas tehnika palīdz ārstēt depresiju”, tādējādi piesaistot sabiedrības interesi šai alternatīvai.

Nr. 4.

“Atminīgais” hipokamps – kā meditācija uzlabo mācīšanās un atmiņas spējas

Kam gan negadās aizmirst paziņas vārdu vai kādu jubileju! Izrādās, ka atmiņas pasliktināšanās nenāk komplektā ar novecošanu. To pierāda tādi cilvēki kā 72 gadus vecais Akira Haraguči, kurš spēj nosaukt simt tūkstoš ciparu no Pī. Mums pārējiem nav nekādu atrunu. Šīs mazās, jūras zirdziņam līdzīgās smadzeņu daļas attīstīšana var paplašināt mūsu iespējas. Meditācija palīdz palielināt hipokampa garozas biezumu, to padarot spējīgāku mācībās un noturīgāku atmiņu veidošanā. Kādreiz tika uzskatīts, ka mūsu intelekts ir akmenī iekalts kopš dzimšanas. Tagad zinām, ka tā nebūt nav tiesa.

Nr. 5.

“Līdzjūtīgā” ārējā saliņa - kā meditācija padara mūs jaukākus un priecīgākus.

Lai arī daudzi uzskata, ka sasniegumi un ieguvumi padara dzīvi laimīgu, pētnieki un Dalai Lama ir vienisprātis – mēs kļūstam laimīgāki, esot līdzjūtīgi un izpalīdzīgi pret citiem. Palīdzot otram, mēs jūtam saikni ar pasauli, apmierinājumu un izpratni par citu dzīvēm. Piemēram, ir atklāts, ka ziedojot labdarībai, smadzeņu “apmierinājuma centrs” pēkšņi aktivizējas. Pietam līdzjūtība un laipnība ir lipīga – arī apkārtējie jutīsies labāk. Visas šīs labās iezīmes sniedz labumu arī mums pašiem. Uzlabojas imunitāte, mazinās depresijas draudi un trauksme, paildzinās dzīve.

Katrs no mums laiku pa laikam ir neapmierināts ar visu pasauli, tomēr apzinātību un laipnību ir iespējams trenēt, izmantojot neiroplasticitāti. Jebkurā brīdī varam apgriezt visu kājām gaisā, līdzīgi kā stāstos par Volstrītas profesionāļiem, kas negaidīti pametuši darbu, lai strādātu bezpeļņas organizācijās un palīdzētu nabadzīgiem bērniem. Šīs pārmaiņas palīdzēs veikt meditācija.

Atklāts, ka meditācijas laikā labā ārējā saliņa smadzenēs kļūst aktīva. Tā pati daļa aktivizējas, kad jūtamies laipni un izrādām līdzjūtību. Varbūt tāpēc liela daļa pasaules lielāko labdaru praktizē meditāciju. Varbūt tā liek viņu smadzenēm kļūt jaukākām pret apkārtējo pasauli. Varbūt mums arī to vajag izmēģināt.

Nr. 6.

“Emocionāli inteliģentais” TPJ – kā meditācija strauji uzlabo EQ.

“IQ ir rādītājs, pēc kura tevi pieņem darbā. EQ ir rādītājs, pēc kura tevi paaugstina darbā,” sludina Times Magazine. Kādreiz tika plaši uzskatīts, ka vienīgais kritērijs, pēc kura vadās profesionālajā pasaulē, ir IQ. Rezultāti eksāmenos, atmiņa, neordināras spējas – tas bija noteicošais, tomēr mūsdienās tā vairs nenotiek. 1960-tajos gados psiholoģijas pasaule tika apgriezta kājām gaisā, kad Daniels Goulmens (Daniel Goleman) izdeva grāmatu “Emocionālā inteliģence: kāpēc EQ ir svarīgāks par IQ?”. Kādi ir cilvēki ar augstu EQ? Viņi ir veiksmīgi gan darba, gan privātajā dzīvē, viņiem ir pozitīvas attiecības, daudz draugu, viņi ir dāsni, empātiski, spēj mīlēt un būt mīlēti. Par laimi, EQ nav akmenī kalts – katrs var to uzlabot.

Svarīgāko emocionālās inteliģences centru meklējumos tika skenētas Vjetnamas kara veterānu smadzenes. Pārsteidzošs likās atklājums, ka, saskarsmē ar citiem, tieši TPJ (Temporoparietal junction) aktivizējās visvairāk. Kā šo daļu stiprināt? Talkā nāk meditācija. Kādā pētījumā noskaidrots, ka jau pēc sešām nedēļām regulāru meditāciju TPJ ir kļuvis blīvāks. Apzinātība, spēja pielāgoties, empātija, pašmotivācija un garīga stabilitāte – tie ir tikai daži no labumiem, ko sniedz attīstīts EQ galvenais centrs TPJ.

Nr. 7.

“Stresa centrs” amigdala – kā meditācija palīdz mainīt reakciju pret stresu un mazināt trauksmi.

Mūsu smadzenes daudz neatšķiras no mūsu priekšteču alu cilvēku smadzenēm. Savukārt dzīvesveids ir krietni mainījies. Mums vairs nav jādzīvo nepārtrauktās bailēs, nezaudējot modrību. Labi attīstīta amigdala jeb mandeļveida kodols smadzenēs ir tā daļa, kas noturēja baiļu līmeni tādu, lai mūsu senči neuzmanības pēc nekļūtu par maltīti kādam zvēram. Tomēr šos uztraukumus ir nomainījušas ikdienas likstas darbā un attiecībās, padarot stresu par ikdienišķu parādību. Fakts, ka lielais stress, ar ko saskaramies nepārtraukti, ir galvenais faktors, kas veicina saslimšanas, nav svešs. Mums ir jātiecas atrast veidus, kā mazināt amigdalas izmērus, lai spētu dzīvot atbrīvoti.

Jau 2011. gadā tika atklāts, ka pat divi mēneši meditācijas spēj krietni ietekmēt amigdalas aktivitāti. Tai mazinoties, pētījuma dalībnieki atzina, ka mazinās arī trauksmes un stresa līmenis ikdienas dzīvē. Tomēr pētnieki pamanīja ko vēl interesantāku. Vien astoņās nedēļās bija manāmi samazinājies arī amigdalas izmērs. Bija grūti tam noticēt, tomēr atklāts, ka nav nepieciešama gadiem ilga meditācijas praktizēšana, lai burtiski mainītu savas smadzenes un pašrocīgi aizsargātu sevi no trauksmes un depresijas.

Jāpiemin, ka meditācija attīsta un padara biezāku prefrontālo smadzeņu garozu, kas “atbildīga” par cilvēces izaugsmi un attīstību. Respektīvi, mazinot amigdalas lielumu un stiprinot prefrontālo garozu, mēs spēsim paskatīties uz pasauli citādi.

Nr. 8.

“Inteliģentā” prefrontālā smadzeņu garoza – kā meditācija padara mūs atjautīgākus.

Pēc unikālā fiziķa Alberta Einšteina nāves viņa smadzenes tika neilgi saglabātas un nofotografētas vēlākai izpētei. Zinātniekus visvairāk fascinēja Einšteina smadzeņu prefrontālā garoza. Tās attīstība, pārklājums un pelēkās vielas blīvums ir nesalīdzināmi labāki par “parasta cilvēka” smadzeņu garozu. Domājams, ka šīs smadzeņu daļas augstā attīstība ir tieši saistīta ar Alberta Einšteina ģenialitāti, jo prefrontālā garoza atbild par plānošanu, padziļinātu domāšanu un svarīgu lēmumu pieņemšanu. Ikkatrs no mums spētu sasniegt tik daudz, ja mums piemistu kaut daļiņa Einšteina inteliģences.

Meditācija ir vienkāršākais veids, kā padarīt prefrontālo garozu biezāku, blīvāku, krokaināku un aktīvāku, palīdzot tai arvien vairāk līdzināties Einšteina smadzeņu garozai. Šīs svarīgās smadzeņu daļas attīstība nodrošina mazinātu trauksmi un depresiju, spēcīgāku motivāciju, labākas spējas lēmumu pieņemšanā, informācijas apstrādē un augstāku IQ. Ja vēlies būt gudrāks un veiksmīgāks, izvēlies meditāciju!

Nr. 9.

“Miegainais” smadzeņu tilts – kā meditācija uzlabo miega kvalitāti.

Kam gan nav gadījies stundām ilgi gulēt gultā, kad moka nogurums, bet nespēj aizmigt. Nepalīdz pat apziņa, ka atlikušas vien pāris stundas, līdz zvanīs modinātājs. Un būs jāceļas un visu dienu jācīnās ar bezmiega sekām – enerģijas trūkumu un sliktu garastāvokli. Citkārt pat pēc astoņām stundām miegā šķiet, ka pamodies vairāk noguris, nekā pirms iešanas gulēt. Kā tas nākas?

Miega kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti. Vērtīgas ir tās stundas, ko pavadām dziļajā miegā. Mums vajadzīgas vismaz divas stundas šajā stadijā, jo tad norisinās tādi procesi kā asiņu attīrīšanās, orgānu atjaunošanās, brūču dzīšana un muskuļaudu attīstība. Lai arī divas stundas šķiet maz, dziļais miegs sastāda aptuveni 20% visa gulēšanas laika, tāpēc katru nakti atpūtai būtu jāvelta vismaz astoņas, pat desmit stundas, tomēr tas izdodas retajam.

Gulēšanas laikā tiek ražots melatonīns (viela, kas regulē gulēšanas un nomoda režīmu), un par tā regulāciju atbild smadzeņu tilts. Šīs daļas stiprināšana var pielikt punktu bezmiega naktīm un noguruma pilniem rītiem. Meditācijas dēļ arī šīs smadzeņu daļas attīstība ir mūsu rokās. Hārvardas un Stenfordas universitātes pētnieki atklāja, ka, pateicoties neiroplasticitātei, tiltu ir iespējams stiprināt. Tas nodrošinās kvalitatīvāku miegu un regulāru ieslīgšanu arī dziļajā miegā.

P.S.

Lai iemācitos precīzi meditēt var pavadīt gadu desmitus, meklējot labākos trenerus, viszbiežāk treneri spēj meditācijā nonākt paši, bet nemāk iemācīt meditācijā nonākt citiem, kas ir saprotams un piedodams. RigaBrain piedāvā savas tehnoloģijas, kuras palīdz smadzenēm sakārtoties, optimizēties un uzlaboties - pamatā pildot meditācijas uzdevumus. Tehnoloģija, kuru novērtē vairāk nekā trīs milijonu klientu pasaulē. Vai vēlies trenēt savas smadzenes un tās pasargāt no izdegšanas ir tavs lēmums!

RigaBrain seansi palīdz renormalizēt smadzeņu spēju pašadeptēties!