Smadzeņu pētījumi saista negatīvas emocijas ar pazeminātu imunitāti.

Smadzeņu darbību, kas saista negatīvas emocijas ar zemāku imūnās reakcijas atbildi pret saslimšanu ir tikusi atklāta pirmo reizi, apgalvo pētnieki.

Daudz iepriekšējo pētījumu ir norādījuši, ka emocijas un stress var nelabvēlīgi ietekmēt imūno sistēmu, bet šis efekts ir tieši korelējis ar smadzeņu aktivitāti, saka vadošais pētnieks Ričards Deividsons no Viskonsīsnas universitātes Medisonā (Richard Davindson, University Wisconsin, Madison, US).

Smadzeņu daļa, ko pētīja pētniecības komanda bija prefrontālā smadzeņu garoza, kas tiek asociēta ar depresiju. Cilvēkiem, kuriem ir izteiktāka aktivitāte labajā prefrontālajā smadzeņu garozā, vaicājot par dzīvē gūtās pēc-gripas epizodēm, bija vērojams ievērojami zemāks antivielu līmenis pēc vakcinācijas pret gripu. Turpretī tiem, kuriem bija izteiktāka aktivitāte kreisajā prefrontālajā garozā, atceroties priecīgus notikumus attīstīja augstāku antivielu līmenis.

Deividsons norāda uz to, ka emocijām ir būtiska loma mūsu organisma regulējošajās sistēmās, kas ietekmē mūsu veselību. “Šis pētījums atklāj, ka cilvēki, kuru smadzeņu darbības aktivitāte ir saistīta ar pozitīvām emocijām ir arī tie cilvēki, kuri uzrāda vislabāko atbildi uz gripas vakcīnu.”

“Tas sāk ierosināt mehānismu, kura dēļ subjekti ar pozitīvāku emocionālo noslieci var būt veselīgāki”, saka Deividsons. Stresa un imunitātes eksperte no Ohaio štata universitātes, Janice Kiecolt-Glaser, laikrakstam NewYork times, stāstīja, ka šie ir daži no labākajiem līdz šim redzētajiem pierādījumiem.

Intensīvas skumjas

Deividsons ar kolēģiem Viskonsīnas un Praistonas universitātē Ņūdžersijā, uzrunāja 52 vīriešus un sievietes, kuri apbsolvējuši Viskonsīnas universitāti 1957. gadā atcerēties un uz papīra uzskatīt gan labākos, gan sliktākos notikumus viņu dzīvē.

Par saviem labākajiem dzīves notikumiem subjektus aicināja uzrakstīt par tādu notikumu, kura laikā viņi piedzīvoja lielu (intensīvu) laimi vai prieku. Par savu sliktāko pieredzi subjektiem tika lūgt atcerēties notikumu, kas izsauca intensīvas skumjas, bailes vai dusmas.

Šī autobiografiskā uzdevuma laikā, tika mērīta smadzeņu elektriskā aktivitāte. Tad subjektiem tika dotas gripas vakcīnas un viņu antivielu līmeņi tika mērīti pēc divām nedēļām, četrām nedēļām un sešiem mēnešiem. Pētnieki atrada skaidru saikni starp spēcīgu aktivitāti kreisajā prefrontālajā garozā un lielu antivielu pieaugumu un vice-versa.

Lai gan pētījums nespēja izskarot tieši kā pozitīva attieksme uzlabo imūnās sistēmas darbību. Pētnieki saka, ka ir daži pierādījumi par to, ka ir saikne starp prefrontālo garozu un imūnsistēmu caru sarežģītu hormonālo sistēmu, ko pārvalda hipotalāms.

P.S. Ja emocijas ir negatīvas jau ilgaku laiku, tad iesakam īrēt iekārtas, lai pasargātu sevi no ilgakiem veselības traucējumiem. www.rigabrain.com/ire