Vai zināji, ka gaisa piesārņojumam ir ietekme uz bērna mentālo veselību?

Atklāts, ka gaisa piesārņojuma ietekme bērniem saistīta ar negatīvām mentālās veselības izpausmēm pieaugušā vecumā.

Vairāku dekāžu aptverošā pētījumā par gados jauniem pieaugušajiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, ir konstatēts lielāks psihisko slimību simptomu skaits starp tiem, kuri bērnībā un pusaudža gados bija pakļauti augstākam ar satiksmi saistītam gaisa piesārņojumam, jo īpaši slāpekļa oksīda līmenim.

Iepriekšējos pētījumos jau tika konstatēta saikne starp gaisa piesārņojumu un noteiktiem mentālās veselības traucējumiem, tostarp depresijas un trauksmes risku.

Šajā pētījumā atklāts, ka, jo vairāk indivīds ir pakļauts slāpekļa oksīdu iedarbībai bērnībā un pusaudža gados, jo lielāka ir iespējamība, ka, pārejot pilngadībā, varētu izpausties mentālās veselības traucējumu simptomātika.

Vienlaikus gan pētnieki atzīst, ka sakarība starp gaisa piesārņojuma ekspozīciju un jauniešu psihiskajiem traucējumiem ir salīdzinoši neliela. Pētījuma vadošais autors Ārons Rūbens (Aaron Reuben), Hercoga Universitātes klīniskās psiholoģijas pārstāvis, apgalvo: “Tā kā kaitīgās iedarbības ir tik plaši izplatītas visā pasaulē, gaisa piesārņotāji varētu būt nozīmīgs psihiskās veselības radītājs. Tomēr šādos pētījumos ir grūti abstrahēties no citiem mainīgajiem lielumiem, kas arī nozīmīgi varētu ietekmēt veselības traucējumu izpausmes.”

Pasaules Veselības organizācija (PVO) pašlaik lēš, ka 9 no 10 cilvēkiem visā pasaulē ir pakļauti augsta līmeņa āra gaisa piesārņotājiem, kas rodas, degot fosilajam kurināmajam automašīnās un elektrostacijās, kā arī daudzos ražošanas, atkritumu apsaimniekošanas un rūpnieciskajos procesos.

Šajā pētījumā konstatēts, ka gaisa piesārņojums, kas ir neirotoksisks, ir vājāks mentālo traucējumu riska faktors nekā citi potenciālie riski, par ko mēs arī tipiski biežāk runājam, piemēram, psihiskās slimības ģimenes anamnēzē. Taču tas ir tikpat spēcīgs kā citi neirotoksiskie faktori, kas kaitē psihiskajai veselībai, jo īpaši saskarsme ar svinu bērnībā.

Visticamāk, ka gaisa piesārņotāji, ar kuriem bērns regulāri sastopas dzīves agrīnajos posmos, vēlāk dzīvē var saasināt psihozes risku. Tomēr vienlaikus pētnieki norāda, ka psihiskās slimības riska saasināšanās var izpausties atšķirīgi.

Šā pētījuma dalībnieki bija 2000 dvīņi, kas dzimuši Anglijā un Velsā 1994. – 1995. gadā un kuri longitudināli tika pētīti līdz pilngadībai. Šie cilvēki regulāri piedalījušies fiziskās un garīgās veselības novērtējumos un snieguši informāciju par demogrāfiskajiem aspektiem un vidēm, kurās viņi dzīvo.

Pētnieki mērīja gaisa piesārņojuma, jo īpaši slāpekļa oksīda (NOx) (reglamentēto gāzveida piesārņotāju) un smalko daļiņu (PM2,5) (reglamentēto aerosola piesārņotāju), līmeni, fiksējot gaisa kvalitāti ap pētījuma dalībnieku mājām 10 un 18 gadu vecumā, izmantojot augstas kvalitātes gaisa dispersijas modeļus un datus. Tika konstatēts, ka 22% pētījuma dalībnieku bija pakļauti NOx ietekmei, kas pārsniedza normu, un 84% – PM2,5 ietekmei, kas pārsniedza normu.

Pētniecības komanda pētījuma fināla fāzē novērtēja dalībnieku mentālo veselību 18 gadu vecumā, t.i., simptomu izpausmes, kas saistītas ar desmit dažādiem psihiskiem traucējumiem, proti:

• atkarību no alkohola, marihuānas vai tabakas,

• uzvedības traucējumus un uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumus,

• smagu depresiju,

• ģeneralizētu trauksmi,

• pēctraumatiska stresa traucējumus,

• ēšanas traucējumus,

• un ar psihozi saistītus domāšanas traucējumus.

Iegūtie dati tika izmantoti, lai aprēķinātu vienu garīgās veselības rādītāju, ko sauc par psihopatoloģisko faktoru jeb “p-faktoru”. Jo augstāks ir personas p-faktora rādītājs, jo lielāks ir identificēto psihisko simptomu skaits. Izrādījās, ka gaisa piesārņojuma ietekmei bija visciešākā saikne ar domāšanas traucējumu simptomiem.

Šajā pētījumā pētnieki novērtēja arī apkaimes un ģimenes, kurās uzturējās pētījuma dalībnieki, lai ņemtu vērā, piemēram, nelabvēlīgus apkaimes apstākļus, kas varētu būt saistīti ar augstāku gaisa piesārņojuma līmeni un lielāku risku iegūt psihisku slimību. Tāpat tika ņemti vērā sociālekonomiskie faktori ģimenē, fiziskās attīstības mērījumi, sociālā norobežošanās (citiem vārdiem, kvalitatīvu sociālo kontaktu skaits). Lai gan gaisa piesārņojuma līmenis bija augstāks reģionos ar sliktākiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, kopumā apkaimes un ģimenes aspekti nemainīja rezultātus.

“Mēs esam apstiprinājuši, ka ir identificēts būtībā jauns riska faktors lielākajai daļai psihisko slimību veidu”, piebilst Rūbens.

Nākotnē pētnieku komanda ir ieinteresēta uzzināt vairāk par bioloģiskajiem mehānismiem, kas varētu būt mediatori šajā sasaistē starp dzīvi piesārņotā gaisa vidē bērnībā un veselības aspektiem vēlāk dzīvē. Iepriekšējos pierādījumos gūts apliecinājums, ka gaisa piesārņotāju iedarbība var izraisīt smadzeņu iekaisumu, kas var apgrūtināt domu un emociju regulāciju.

Jāņem arī vērā, ka šie konstatējumi vairāk attiecas uz valstīm ar augstiem ienākumiem, kurās ir tikai mērens āra gaisa piesārņojuma līmenis, piemēram, ASV un UK. “Mēs nezinām, kādas mentālās veselības sekas rada ļoti augsta gaisa piesārņojuma ietekme, piemēram, Ķīnā un Indijā. Tas ir svarīgs empīrisks jautājums, ko mēs pētīsim tālāk,” saka Rūbens.

Lai veicinātu savu labsajūtu un palīdzētu savām smadzenēm strādāt optimālāk atbrīvojot tās no liekā, apmeklē RigaBrain ® smadzeņu treniņu centra seansus.