Par ko varētu liecināt atkārtota negatīvā domāšana?
top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

Par ko varētu liecināt atkārtota negatīvā domāšana?

Atkārtojošas negatīvas domas saistītas ar plānprātības risku

Pētījumā par cilvēkiem, kas vecāki par 55 gadiem, pētnieki konstatējuši, ka “atkārtota negatīvā domāšana” (RNT) ir saistīta ar vēlāku kognitīvo funkciju pasliktināšanos, kā arī ar Alcheimera slimībai raksturīgo toksisko olbaltumvielu nogulsnēšanos smadzenēs.



Pētnieki uzskata, ka RNT būtu jāturpina pētīt kā potenciālais demences riska faktors, un būtu padziļināti jāizpēta tādas prakses kā relaksācija vai meditācija, lai redzētu, vai tās varētu palīdzēt mazināt demences risku.

Depresija mūža vidū un vecumdienās jau ir demences riska faktors. Šeit mēs atklājām, ka domāšanas veidi, kas saistīti ar depresiju un trauksmi, varētu būt pamatā tam, kāpēc cilvēkiem ar šādiem traucējumiem ir lielāka iespēja saslimt ar demenci. Līdzās citiem pētījumiem, kas saista depresiju un trauksmi ar demences risku, šeit esam atklājuši, ka hroniski negatīvi domāšanas modeļi ilgākā laika posmā var palielināt demences risku,” teic pētījuma autori.

“Mēs ceram, ka mūsu atklājumus varētu izmantot stratēģiju izstrādei, lai samazinātu demences risku, palīdzot cilvēkiem neitralizēt vai vājināt negatīvās domāšanas modeļus.”

Alcheimera biedrības atbalstītā pētījumā pētniecības komanda aptaujāja 292 cilvēkus, kas vecāki par 55 gadiem, kuri bija piedalījušies arī PREVENT-AD kohortu pētījumā, un vēl 68 citus cilvēkus no IMAP + pētījuma.

Divu gadu laikā periodiski ar noteiktu regularitāti pētījuma dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par to, kādas ir viņu ierastās, tipiskās domas par negatīvu pieredzi, koncentrējoties uz RNT modeļiem, piemēram, baumām par pagātni un raizēm par nākotni. Dalībniekiem tika veikti arī depresijas un trauksmes simptomu mērījumi.

Tika vērtētas viņu kognitīvās funkcijas – atmiņa, uzmanība, telpiskā izziņa un valoda. Dažiem dalībniekiem (113) veica arī PET smadzeņu skenēšanu, nosakot tau un amiloīda, divu proteīnu, kas izraisa visbiežāk sastopamo demences veidu – Alcheimera slimību -, nogulsnēšanos smadzenēs.

Pētnieki konstatēja, ka cilvēkiem, kuriem ir raksturīgāki RNT domāšanas modeļi, četru gadu laikā bija lielāka kognitīvo funkciju un atmiņas samazināšanās (kas ir viena no agrākajām Alcheimera slimības pazīmēm), un viņu smadzenēs biežāk tika fiksētas amiloīda un tau nogulsnes.

Šie atklājumi sniedz apliecinājumu, ka RNT varētu būt galvenais iemesls, kāpēc depresija un trauksme veicina Alcheimera slimības risku.

Pētnieki norāda, ka RNT var veicināt Alcheimera slimības risku, ietekmējot tādus stresa rādītājus kā augsts asinsspiediens, jo citos pētījumos konstatēts, ka fizioloģiskais stress var veicināt amiloīda un tau nogulsnēšanos.

Pētījuma līdzautors dr. Gīls Četelats (Gaels Chételat, INSERM un Université de Caen-Normandie) komentē: “Mūsu domas var ietekmēt mūsu fizisko veselību, un šī ietekme patiešām var būt pozitīva vai negatīva. Tādas prakses kā relaksācija var palīdzēt veicināt pozitīvu domāšanu, vienlaikus samazinot negatīvo domu automātiskumu. Ir svarīgi rūpēties par savu garīgo veselību, un tai ir jābūt galvenajai sabiedrības veselības prioritātei, jo tā ir svarīga ne tikai cilvēku labklājībai īstermiņā, bet tā var arī ietekmēt iespējamo demences risku.”

Pētnieki cer noskaidrot, vai RNT samazināšana ar garīgo prakšu vai mērķtiecīgas sarunu terapijas palīdzību varētu samazināt demences risku. Šī pētījuma autori, kā arī citi Eiropas pētnieki pašlaik strādā pie liela projekta, lai to noskaidrotu.

Alcheimera slimības pētniecības un profilakses centra direktore Fiona Karagere (Fiona Carragher) saka: „ Izpratne par faktoriem, kas var palielināt demences risku, ir ļoti svarīga, lai uzlabotu mūsu zināšanas par šo postošo stāvokli un, iespējams, izstrādātu profilakses stratēģijas. Saikne starp atkārtotiem negatīviem domāšanas modeļiem un kognitīvo spēju mazināšanos, un proteīnu nogulsnēm smadzenēs ir interesanta, lai gan mums ir jāturpina pētniecība, lai to labāk izprastu. Lielākā daļa pētījumā iesaistīto cilvēku jau iepriekš bija identificēti kā cilvēki ar paaugstinātu Alcheimera slimības risku, tāpēc mums būtu jānoskaidro, vai šie rezultāti atbalsojas vispārējā populācijā.”

“Šajos nestabilajos laikos mēs katru dienu dzirdam, ka cilvēki jūtas pārbijušies, apjukuši vai skumji. Tāpēc ir svarīgi norādīt – šī pētījuma rezultāti nenozīmē, ka īslaicīgs negatīvās domāšanas periods izraisīs Alcheimera slimību. Turpmākie pētījumi varētu būt atbilde, kādā mērā un cik ilgstošām ir jābūt repetatīvām domām, lai patiesi radītu paliekošas sekas,” viņa noslēdz sakāmo.

RigaBrain seansi palīdz renormalizēt smadzeņu spēju pašadeptēties!

Avots: Natalie L. Marchant, Lise R. Lovland, Rebecca Jones, Alexa Pichet Binette, Julie Gonneaud, Eider M. Arenaza-Urquijo, Gael Chételat, Sylvia Villeneuve. Repetitive negative thinking is associated with amyloid, tau, and cognitive decline. Alzheimer’s & Dementia, 2020;

bottom of page