Pētījums: Pesimistiski noskaņotām sievietēm ir lielāks insulta risks
top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

Pētījums: Pesimistiski noskaņotām sievietēm ir lielāks insulta risks


Sievietēm, kuras bieži nomāc bezcerības sajūta, ir lielāks insulta risks nekā optimistiski noskaņotajām daiļā dzimuma pārstāvēm, atklājuši ASV zinātnieki.


Šķietami veselīgām sievietēm, kuras jūtas bezcerības pārņemtas, biežāk izveidojas iekaisums kakla artērijās, kas var izraisīt insultu.

“Mūsu atklājumi liecina, ka pesimistiski noskaņotām sievietēm ir lielāks risks sasirgt ar sirds slimībām un piedzīvot insultu,” informēja Sjūzena Eversone-Rouza no Minesotas Universitātes Medicīnas institūta, kuras pētījums publicēts žurnālā “Stroke”.

Jau iepriekš veikti vairāki pētījumi par depresijas saistību ar sirds saslimšanām. Nesen zinātniekiem izdevies pierādīt, ka optimisms var pasargāt sievietes no dažādām sirds kaitēm.


Eversones-Rozas veiktais atklājums ir pirmais zinātniskais pierādījums tam, ka bezcerībai ir tieša ietekme uz sieviešu veselību.

Pētījumā piedalījās 559 sievietes, kuru vidējais vecums bija 50 gadu. Nevienai no viņām nebija sirds slimību klīnisku simptomu.


Lai noteiktu dalībnieču emocionālo stāvokli un bezcerības sajūtas līmeni, viņām tika uzdoti jautājumi par nākotnes plāniem un personīgajiem mērķiem.

Tostarp zinātnieki centās noskaidrot arī depresijas līmeni, izmantojot 20 punktu skalu.

Precīzāka priekšstata gūšanai zinātnieki arī veica izmeklēšanu ar ultraskaņu, lai noteiktu sieviešu kakla artēriju biezumu.


“Mēs uzzinājām, ka sievietēm, kuras bija pesimistiskāk noskaņotas attiecībā uz nākotni un personīgajiem mērķiem, kakla artērijās bija lielāks sabiezējums jeb ateroskleroze, kas ir insulta un pēcāk arī sirdslēkmes priekšvēstnesis,” zinātniece pastāstīja telefonintervijā.

Pētnieku novērotās atšķirības ir ievērojamas. Sievietēm, kuras ir pārliecinātas pesimistes, kakla artērijas bija par 0,02 milimetriem biezākas nekā pētījuma dalībniecēm, kurām uz dzīvi ir gaišāks skats.


Pat ņemot vērā citus faktorus, piemēram, vecumu, rasi, ienākumu līmeni, sirds slimību risku un depresiju, atšķirība bija manāma.

Kā norāda zinātniece, pētījuma uzdevums bija salīdzināt atšķirību starp optimistiski un pesimistiski noskaņotām sievietēm, kurām biežāk nākas saskarties arī ar tādām likstām kā miega un apetītes trūkums, kā arī slikta oma.


“Mēs secinājām, ka kakla artēriju sabiezēšana ir īpaši raksturīga sievietēm, kuras jūtas bezcerības nomāktas,” informēja zinātniece.

Tomēr viņa piebilda, ka nepieciešami plašāki pētījumi par to, kādas psiholoģiskas pārmaiņas notiek sievietēs, kad tās pārņem bezcerības posts.

Zinātnieki neņēma vērā, piemēram, stresa hormona kortizola līmeni.

Sievietēm vajadzētu paturēt prātā, ka bezcerības sajūtai var būt arī fiziskas sekas, iesaka zinātnieki.


“Ja sieviete jūtas nomākta, tas var nozīmēt kardiovaskulāro slimību attīstību. Viņām būtu jāmeklē speciālistu palīdzība,” pārliecināti pētījuma autori.

RigaBrain seansi dod iespēju smadzenēm atgūt optimālu darbību, kā rezultātā klienti ziņo depresijas simptomu samazināšanos vai pazušanu bez zāļu lietošanas.

Atsauce: Statistika par RigaBrain seansiem – Charlen Zietsma Ph.D., Viktorijas Universitāte Kanādā.

bottom of page