Depresija, kas nodota paaudzēs – vai patiesi pastāv sakarība?
top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

Depresija, kas nodota paaudzēs – vai patiesi pastāv sakarība?

Pētījumā, kas publicēts “American Journal of Psychiatry”, konstatēts, ka vide, kurā bērns tiek audzināts, būtiski ietekmē depresijas risku vēlāk dzīvē, un norādīts, cik svarīgi ir no malas atbalstīt bērnu audzināšanas pareizu ievirzi, ja bērni ir pakļauti riskam.


Pētījumā tā autori analizēja datus par brāļiem/ māsām un pusbrāļiem/ pusmāsām ar vismaz vienu bioloģisko vecāku ar depresiju, kurus audzinājuši vai nu viņu bioloģiskie vecāki, vai šie bērni pieņemti adopcijas ģimenēs. Bērni, kas no bioloģiskajām kādā dzīves posmā nonāca adoptētās ģimenēs, biežāk uzrādīja mazāku depresijas izpausmes risku, tomēr kopumā – neatkarīgi no bioloģiskas vai adpocijas ģimenes statusa, depresijas epizodes bioloģiskajiem vecākiem nozīmē, ka bērni paši ir uzņēmīgāki pret depresiju.

Pētnieki identificēja 666 augsta riska brāļus un 2596 augsta riska pusbrāļus. Augsts risks tika definēts gadījumos, kad brāļiem vai pusbrāļiem, kas piedalījās pētījumā, ir vismaz viens bioloģiskais vecāks ar depresiju. Pētījums norisinājās Zviedrijā, kur adopcijas vecāki tiek rūpīgi pārbaudīti un pakļauti stingrai atlases procedūrai, lai nodrošinātu viņu spēju “nodrošināt atbalstošu un labvēlīgu mājvietu savam adoptējamam bērnam”.

Depresijas risks adoptēto bērnu vidū, kas kādā dzīves posmā tika izņemti no bioloģiskajām ģimenēm, kurās vismaz vienam vecākam bija depresija, bija par 23% (brāļu/ māsu grupā) un par 19% (pusbrāļu/ pusmāsu grupā) mazāks nekā bērniem, kas izauga mājās kopā ar bioloģiskajām ģimenēm.

Pētījuma autori secina, ka rezultātos “attēlots spilgts pastiprinājums pieņēmumam, ka laba audzināšana var būtiski samazināt depresijas iespējamību indivīdiem ar augstu bioloģisko risku”. Pētījuma autori uzsver, ka atbalstošajām institūcijām ļoti jāņem vērā ģimenes vide kā iespējamās depresijas izpausmju mazinošs vai pastiprinošs aspekts.

Kolumbijas Universitātes Vagelosas ārstu un ķirurgu koledžas doktore M. Veismane (Mira M. Weissman, Ph. D.) savā komentārā min, ka jautājums par to, vai depresijas risku veicina daba vai audzināšana, ir atbildēts – tie ir abi, taču – ar relatīvām proporcijām, kuras jāturpina pētīt.

RigaBrain apmeklētāji savos novērtējumos ziņo, ka pēc RigaBrain seansiem viņiem uzlabojas emocionālais stāvoklis!

Avots: Kenneth S. Kendler, Henrik Ohlsson, Jan Sundquist, Kristina Sundquist. The Rearing Environment and Risk for Major Depression: A Swedish National High-Risk Home-Reared and Adopted-Away Co-Sibling Control Study. American Journal of Psychiatry, 2020

bottom of page