Cilvēkiem, kas cieš no depresijas, zūd dabiskais garastāvokļa regulācijas mehānisms. Ko darīt?

Covid-19 radītā situācija var saasināt garastāvokļa regulācijas problēmas, norāda Oksfordas universitātes eksperti.

Vai esat piefiksējuši? Ja ne – pavērojiet sevi: mūsu garastāvoklis mainās no stundas uz stundu, tamdēļ ikdienas un veselīga garastāvokļa regulācijas dēļ mēs apzināti (vai arī nē) izvēlamies veikt aktivitātes un darbības, kas palīdz noregulēt garastāvokli. Tomēr situācijās, kad ir ierobežota personiskā rīcības brīvība un darbību izvēle, piemēram, sociālās izolēšanās periodos, šis dabiskais noskaņojums tamdēļ tiek traucēts, un tas var izraisīt depresiju. Pētījumā, kas publicēts JAMA Psychiatry, Oksfordas Universitātes Psihiatru fakultātes žurnālā, rosināts apsvērt jaunu veidu depresijas ārstēšanai un mazināšanai – garastāvokļa regulācijas terapiju.

Pētījumā piedalījās 58,328 dalībnieki no valstīm ar zemiem, vidējiem un augstiem ienākumiem. Vairākās analīzēs pētījumā tika konstatēts, ka cilvēki regulē savu noskaņojumu, izvēloties ikdienas darbības. Iedzīvotāju vidū pastāv spēcīga saikne starp to, kā cilvēki pašlaik jūtas un kādas aktivitātes viņi izvēlas. Šis mehānisms — garastāvokļa homeostāze, spēja stabilizēt garastāvokli ar aktivitāšu palīdzību — cilvēkiem ar hroniski sliktu garastāvokli vai depresiju ir traucēts.

Gijs Gudvins (Guy Goodwin), Oksfordas universitātes Psihiatrijas nodaļas profesors, saka: “Kad mēs esam skumji, mēs parasti izvēlamies darīt kaut ko tādu, kas mūs uzmundrina, un, kad mēs esam ekstātiski priecīgi, mēs varam ķerties pie darbībām, kas mūs nomierina. Tomēr pašreizējā situācijā ar COVID-19 mūsu izvēles ir ļoti ierobežotas. Tā kā šis normālais garastāvokļa regulējums, kā zināms, ir traucēts cilvēkiem ar depresiju, mums kā pētniekiem šis atklājums ir jauns, tiešs mērķis turpmākai jaunu ārstēšanas veidu izpētei un to attīstībai, lai palīdzētu šiem cilvēkiem.”

Vidēji vienam no pieciem cilvēkiem dzīvē būs, ir vai ir bijusi depresija. Paredzams, ka pasākumi, lai ierobežotu COVID-19 pandēmiju, izraisīs vēl vairāk depresijas gadījumu.

Pusei cilvēku, kas no tās cieš, nepalīdz nedz antidepresanti, nedz psihologa apmeklējums. Depresijas kopējās gada izmaksas Apvienotajā Karalistē ir aptuveni astoņi miljardi mārciņu. Tāpēc garīgās veselības pētniecības galvenā prioritāte ir izstrādāt jaunus ārstēšanas veidus vai optimizēt esošos depresijas mazināšanai.

Oksfordas universitātes Akadēmiskā fonda doktors Maksims Takē (Maxime Taquet) saka: “Mācot cilvēkus, kā uzlabot savu noskaņojumu, panākt šo homeostāzi, kad cilvēks dabiski regulē savu noskaņojumu, izvēloties noteiktu darbību, mēs varam novērst vai labāk tikt galā ar depresiju. Iespējams, šādu metodiku varētu labi pielāgot ārstēšanai viedtālruņu lietotņu veidā, kas ir pieejamas lielam skaitam iedzīvotāju, kuriem dažkārt nav pieejama tūlītēja ārstēšana.”

Izmantojot datorsimulācijas pierādīts, ka zema garastāvokļa homeostāze prognozē biežākas un ilgākas depresijas epizodes. Pētījumi liecina, ka, kontrolējot noskaņojumu reālajā laikā, ar viedo sistēmu palīdzību varētu sniegt aktivitāšu ieteikumus, lai uzlabotu garastāvokļa regulēšanu, un šādu praksi varētu veikt attālināti, uzlabojot piekļuvi ārstēšanai pacientiem, kuriem nav pieejama stacionārā aprūpe, tostarp valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Jau zināms, ka saiknē starp aktivitātēm un garastāvokli liela loma ir kultūrai, piemēram, mācības izraisīja vislielāko garastāvokļa uzlabojumu cilvēkiem, kas mīt valstīs ar augstiem ienākumiem, savukārt reliģiskas aktivitātes uzlabo garastāvokli cilvēkiem, kuri dzīvo valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Intervencēs attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot garastāvokļa regulēšanu, būs jāņem vērā šīs kultūratšķirības.

Globālā mērogā vairāk nekā 264 miljoni visu vecumu cilvēku cieš no depresijas, un lielākā daļa gadījumu, 80 procenti, dzīvo valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

RigaBrain apmeklētāji pašvērtējuma anketās pirms apmeklējuma bieži norāda, ka cieš no depresijas. Pēc RigaBrain seansu apmeklējumiem 80% apmeklētāju norāda uzlabojumus savā noskaņojumā.

Šo pētījumu atbalsta NIHR Oxford Health Biomedical Research Centre un Royal College of Psychiatrists.

Avots: Maxime Taquet, Jordi Quoidbach, James J. Gross, Kate E. A. Saunders, Guy M. Goodwin. Mood Homeostasis, Low Mood, and History of Depression in 2 Large Population Samples. JAMA Psychiatry, 2020