Redze – aklais punkts

Mūsu smadzenes visu laiku cenšas veidot veselumu no tām daļām, ko redzam vai uztveram. Aiz sētas redzot trusi, galvā redzam uzreiz veselu tā atveidu, nevis tikai daļēju dzīvnieku.

Tāpēc arī mēs neizjūtam tukšumu tajās vietās, kur ir redzes „aklie laukumi”.

Redzes laukā atrodas apgabals, kurā īstenībā esi akls, kur neko neredzi. Lai varētu redzēt, ir nepieciešams, ka vālītes un nūjiņas, kas atrodas Tavā acī, uztver informāciju. Vietā, kur acs cieši savienota ar redzes nervu, nav vālīšu un nūjiņu, tāpēc šajā mazajā apvidū Tavā acī Tu faktiski esi akls.

Mūsu redzes laukā vajadzētu atrasties diviem melniem plankumiem –vienam labajā, vienam – kreisajā pusē. Bet tā tas nav. Tu pat nepamani, ka esi akls. Iemesls ir šāds – smadzenes „pamana”, ka mūsu redzes laukā ir apgabals, kurā mums nav nekādas informācijas, kur raksts nav pilnīgs. Tad smadzenes ņem redzes iespaidus no aklā laukuma tuvumā esošajiem apgabaliem un aizpilda to ar apkārt esošo informāciju. Smadzenes paņem informāciju no tiem apgabaliem, kas atrodas tieši blakus aklajam laukumam.

Smadzenes izdara minējumus, balsoties uz to, kas atrodas apkārt.

Tā arī ar informāciju, kas mums notiek apkārt – to ko mēs nezinām, aizkrāsojam ciet ar to, kas mums ir vistuvāk. Mūsu smadzenēm patīk pilnīgs raksts, un, ja redzam tajā caurumu, mēs to aizpildām.

Izmantotais avots: Henriks Fekseuss, „Dari ko es vēlos. Grāmata par ietekmēšanu.”

Daudzos smadzeņu darbības aspektos RigaBrain var Tev atvērt acis! Kļūsti redzīgāks, bet aklajiem punktiem! Piesakies: https://www.rigabrain.com/pieteikties