Kas ir dopamīns un kā tas ietekmē ķermeni un smadzenes?


Ja tu kādreiz esi apguvis kādu fizioloģijas kursu, visdrīzāk esi dzirdējis vārdu “dopamīns”. Tas ir viens no zināmākajiem mūsu organisma neirotransmiteriem (ķīmiskas vielas, kas palīdz nosūtīt un saņemt ziņas starp smadzeņu šūnām), kurš ir pieminēts vairāk kā 100 tūkstošos pētījumu. Lai gan daudzi ir dzirdējuši par dopamīnu, tikai daži izprot tā darbību. Tātad, kas tad īsti ir dopamīns un kā tas ietekmē ķermeni un smadzenes?


Kas ir dopamīns?

Dopamīns ir neirotransmiters – ķīmisks ziņotājs, kas sūta informāciju starp neironiem. Neironi ir nervu sistēmas pamata vienības un iekļauj gan smadzenēs, gan muguras smadzenēs un nervus, gan maņu orgānus, kā piemēram, ausis un acis. Dopamīns visbiežāk tiek asociēts ar smadzeņu baudas sajūtu un apbalvojuma sistēmu. Tam ir nozīme arī kustību kontrolē.


Dopamīns ir atrodams divās dažādās smadzeņu daļā. Pirmā no tām substantia nigra jeb melnā viela, kas ir nozīmīga gan apbalvojuma sistēmā, gan atbildīga par kustībām. Melnajā vielā dopamīns sastāv no šūnām, kas iet bojā, kad kādam ir Parkinsona slimība, kas izsauc tremoru jeb trīci kā arī citus kustību traucējumus, kas raksturīgi šim stāvoklim.

Lielākā dopamīna daļa tavā ķermenī tiek ražota virs smadzeņu tilta daļas-vidussmadzenēs kam ir galvenā loma signalizējot smadzenēm par baudu jeb patiku un apbalvojumu. Dopamīns tiek veidots vidussmadzenēs un tad atbrīvots citās smadzeņu daļās, kad tiek izdarīts, kas tāds, kas izraisa apbalvojuma sajūtu vai baudas-prieka sajūtu, vai vienkārši, kad persona paredz drīzu apbalvojuma saņemšanu. Lielākā daļa cilvēku asociē smadzeņu atalgojumu jeb apbalvojumu ar darbībām kā narkotiku lietošana vai sekss, lai gan dopamīns atbild arī uz tādām darbībām, kas nepieciešamas, lai izdzīvotu, piemēram ēšana vai ūdens dzeršana.


Cilvēkiem ir jāpiedzīvo sava veida apbalvojums, izmantojot dopamīnu, par tam nepieciešamajām darbībām, lai mēs tiktu motivēti turpināt darbību veikt. Izdaloties dopamīnam tiek sasniegta baudas sajūta, kas ir mūsu ķermeņa mehānisms, kas nodrošina konkrētās darbības veikšanas turpinājumu labākai veselībai.


Dopamīns pret serotonīnu

Dopamīns bieži tiek grupēts ar citu neirotransmiteru – serotonīnu. Lai gan šiem diviem neirotransmiteriem ir līdzības tajā, ka tie abi ir smadzeņu ķīmiskie ziņotāji, un abiem tiek asociēti ar pozitīvu garastāvokli, to pamata funkcijas ir atšķirīgas. Dopamīns izraisa pozitīvas sajūtas, balstoties uz konkrētu darbību, savukārt serotonīns funkcionē vairāk kā garastāvokļa stabilizētājs. Gan serotonīna, gan dopamīna deficīts var negatīvi ietekmēt garastāvokli un prieka sajūtu.


Ko dara dopamīns?

Divas primārās dopamīna funkcijas ir motivācija un kustības. Lai gan dopamīnam ir sava loka arī saistībā ar citām kognitīvajām funkcijām, kā piemēram atmiņa un spēja fokusēties jeb koncentrēties.


Dopamīns un kustības

Kā iepriekš tika minēts, dopamīns tiek producēts melnajā vielā (daļa no bazālo gangliju smadzeņu reģiona), kura palīdz kontrolēt kustības. Bazālie gangliji kontrolē daudzus ķermeņu kustību aspektus un paļaujas uz dopamīna sekrēciju dopamīnu saturošos neironos, lai tie atbilstoši funkcionētu. Dopamīns ir nepieciešams, lai kontrolēta kustība notiktu atbilstošā – normālā veidā.


Lai gan ir gadījumi, ka šīs dopamīna atbrīvošanas darbības ir traucētas un nepietiekams dopamīna daudzums sasniedz bazālos ganglijus un melno vielu. Kad tas notiek, kustības, kustību kontrole un motorās funkcijas ir ļoti ietekmētas. Viens no galvenajiem Parkinsona slimības simptomiem ir nekontrolētas kustības, ko pēc pētnieku atklājumiem, var skaidrot ar nepietiekamu dopamīna daudzumu melnajā vielā.


Pretēji, ir gadījumi, kad bazālajos ganglijos ir pārāk daudz dopamīna. Ja dopamīna trūkums ierobežo kustības, tad par daudz dopamīna var izraisīt ķermenim stāvokli, kad tiek veiktas pārāk daudz kustības. Šādas nekontrolētas un nevajadzīgas kustības ir raksturīgas Tureta sindromam – šī sindroma gadījumā tiek veiktas atkārtotas, pēkšņas un no gribas neatkarīgas kustības, kas tiek dēvētas arī par tikiem.


Dopamīns, prieks un balvas

Dopamīns ir primārais neitrotransmiters, kurš ir iesaistīts smadzeņu apbalvojuma sistēmā un prieka sajūtas izjušanā. Kad kāds iesaistās darbībā, šādu uzvedību uzskata par patīkamu, kā piemēram, ēdot tiek atbrīvots dopamīns un šī darbība tiek signalizēta par tādu, kad ir pelnījusi apbalvojumu. Tas motivē personu nākotnē atkārtoti veikt šādu darbību. Cits dopamīna trigeris ir sekss. Dzimumakts rosina dopamīna izdalīšanos, kopā ar hormomu un neitrotransmiteru oksitocīnu. Šīs ir vielas, kas izraisa eiforiskas sajūtas seksa laikā un tādējādi veicina cilvēku vēlmi tajā iesaistīties.


Kamēr apbalvojuma sistēma ir veidota, lai motivētu mūs veikt kādas darbības un realizēt uzvedības, kas nāk par labu mūsu veselībai, bet tas var motivēt arī dažādām postošām un negatīvām uzvedībām, ja dopamīns tiek stimulēts mākslīgi. Viens no piemēriem ir kokaīns. Šī narkotika bloķē dopamīna atpakaļsaņemšanu, kas nozīme, ka smadzeņu sinapsēs tiek pārpludināts neparasti liels daudzums neirotransmitera. Šāds dopamīna pārpalikums noved pie eiforiskas sajūtas, ko persona var piedzīvot lietojot narkotiku, bet tas traucē normālu dopamīna darbību smadzenēs, izjaucot tā ciklu.


Neskatoties uz to, ka pēc kokaīna lietošanas ir pēkšņa nepierasta eiforijas sajūta, ilgtermiņā sajūtas ir arvien sliktākas, jo dopamīna sistēma nestrādā tā, kā tai vajadzētu. Smadzenes narkotiku dēļ atbild uz ekstrēmi augstu atbrīvotā dopamīna līmeni, sākot dabiski ražot mazāk dopamīna pašām.


Dopamīns un atkarība

Dopamīna uzliesmojums, kas tiek piedzīvots lietojot kokaīnu vai citas narkotikas, veicina atkarību veidošanos, jo smadzenes piedzīvo ekstrēmi augstu dopamīna līmeni, lietojot narkotikas, ka šī lietošana tiek asociēta ar apbalvojumu un patīkamām sajūtām – baudu. Tas nozīmē, ka persona būs motivēta atkārtot šo uzvedību, lai piedzīvotu to pašu apbalvojumu, kas galu galā var ieraut personu atkarības ciklā.


Persona kļūst ne tikai atkarīga, bet sāk gribēt lietot narkotikas vairāk, lielākās devās, jo smadzenes izveido toleranci pret narkotiku, līdz ar ko tiek ražots mazāk dopamīns un personai nepieciešams lietot arvien vairāk, lai sasniegtu tādu pašu dopamīna uzliesmojumu kā agrāk. Svarīgi atcerēties, ka narkotikas, var izraisīt pat 2 – 10 reizes lielāku dopamīna atbrīvošanu, kā tas būtu dabiski veicot tādas aktivitātes kā ēšana vai sekss.


Dopamīna cikls ir viens no iemesliem, kādēļ atkarības pārtraukšana ir ļoti sarežģīta, lielākā daļa cilvēka nespēj to paši pārvarēt. Terapeits var būt īstā persona, kas palīdzēs izveidot atbalsta sistēmu, kad atkarība sagādā grūtības un neizdodas pašam no tās atbrīvoties.


Dopamīns un atmiņa

Atmiņa ir viena no ar dopamīnu saistītajām funkcijām, kas ir mazāk zināma. Lai gan dopamīns netiek ražots prefrontālajā smadzeņu garozas daļā, dopamīna sekrēcija šājā reģionā palīdz regulēt atmiņas procesus. Šī ir ļoti smalka dopamīna funkcija, tāpēc pat mazāk dopamīna sekrēcijas izmaiņas var būtiski ietekmēt personas atmiņu.


Dopamīns palīdz mums izskaidrot arī to, kāpēc mēs vislabāk atceramies lietas, kas mums interesē. Kad mums kaut kas šķiet interesējošs vai aizraujošs, mēs saņemam dopamīnu, jo gūstam mācīšanās pieredzi, kas mums šķiet patīkama. Dopamīns sekretējas

prefrontālajā smadzeņu garozas daļā, tāpēc atmiņa tiek aktivēta un mēs labāk atceramies to, ko mācamies. Kad kaut kas šķiet garlaicīgs, mēs nesaņemam to paša dopamīna mirkli, jo prefrontālajā garozā ir mazāk dopamīna un tā rezultātā mums ir grūtāk atcerēties, ko esam mācījušies.


Skolotāji no šī var gūt lielu ieguvumu. Mācot skolēnus tādā veidā, kas piesaista smadzeņu centra apbalvojuma sistēmas darbību, ļaujot skolēniem piedalīties dažādās aktivitātēs, vai iesaistot viņus, izmantojot citas mācīšanās metodes, var palīdzēt labāk atcerēties apgūto informāciju.


Dopamīns un fokuss

Vēl viena dopamīna funkcija, kas varētu šķist interesējoša it īpaši skolotājiem ir fokusa un uzmanības loma. Dopamīns atbild uz redzes nerviem, lai palīdzētu personai fokusēt savu uzmanību uz kādu aktivitāti. Vizuāli uz kaut ko fokusējoties, dopamīns palīdz saglabāt lietas mūsu īstermiņa atmiņā. Daži pētnieki apsver ideju, ka zemi dopamīna līmeņi prefrontālajā garozā var novest pie uzmanības deficīta sindroma.


Dopamīns un prieks

Kā jau iepriekš tika minēts, dopamīns var tikt jaukts ar citu neirotransmiteri – serotonīnu. Pretēji serotonīna darbībai, dopamīns tieši nepalīdz kontrolēt mūsu garastāvokli. Lai gan tas tāpat ietekmē mūsu garastāvokli un emocijas, jo tā kā dopamīns izraisa baudas sajūtu, tas ir saistīts ar apmierinātības sajūtu par kādu notikumu vai dzīvi kopumā, kas savukārt tieši ietekmē prieka sajūtu.

Daži pētījumi vēsta, ka dopamīnam ir nozīme arī depresijas procesos, bet arī šādā gadījumā nepieciešams terapeits, lai noskaidrotu īstos depresijas iemeslus un uzlabotu stāvokli.


Dopamīns un miegs

Dopamīns palīdz mums justies labi – nomodā, jo organisms dabiski ražo vairāk dopamīna dienas laikā, kad esam vairāk stimulēti darbībām. Pienākot naktij, arī dopamīna līmenis krītas, ļaujot mums justies nogurušiem un doties pie miera. Cilvēkiem ar zemu dopamīnu vai Parkinsona slimību, kas saistīta ar zemu dopamīna līmeni, izjūt hronisku nogurumu arī dienas laikā.


P.S. Mums bieži jautā vai RigaBrain tehnoloģijas palīdz pie saslimšanām un diagnozēm! Mēs trenējam smadzenes tikt uz optimālu smadzeņu stāvokli, neskatoties vai ir saslimšanas vai nav. Pozitīva pieredze ir šādos gadījumos: https://www.rigabrain.com/neirofidbeks