Esi bilingvāls? Tev ir priekšrocības


Mūsdienās arvien vairāk pasaules iedzīvotāju ir divvalodīgi vai no “bērna kājas” pārvalda pat vairāk kā divas valodas. Šī tendence pozitīvi ietekmē indivīda kognitīvās spējas.




Pētnieki ir parādījuši, ka bilingvālas smadzenes optimālāk spēj vadīt resursus uzmanības sadalīšanas procesos un uzdevumu pārslēgšanā. Turklāt divvalodībai ir pozitīva ietekme gan pavisam agrīnā, gan senioru vecumposmā, proti, bērni, kas aug bilingvālās ģimenēs un kas ir jaunāki par septiņiem mēnešiem, var labāk pielāgoties vides pārmaiņām, savukārt bilingvālie seniori bieži ir saglabājuši labākas izziņas spējas,  salīdzinot ar tā paša vecuma senioriem, kas pārvalda tikai vienu valodu.


Mūsu ikdienas gaitas ieskauj valoda. Mēs izmantojam valodu, lai sazinātos ar citiem un stāstītu par savām domām un jūtām, identificētu mūsu piederību kultūrai un izprastu apkārtējo pasauli. Faktiski lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir divu valodu vai daudzvalodu pārvaldītāji. Eiropas Komisijas 2006. gadā veiktajā aptaujā 56% respondentu minēja, ka spēj runāt arī svešvalodā, ne tikai dzimtajā valodā. Daudzās valstīs šis īpatsvars ir vēl augstāks - piemēram, 99 procenti Luksemburgas iedzīvotāju un 95 procenti latviešu runā vairāk nekā vienā valodā. Pat Amerikas Savienotajās Valstīs viena piektdaļa no tiem, kas vecāki par pieciem gadiem, runā vairāk kā vienā valodā. Tātad pat miljoni amerikāņu ikdienā lieto valodu, kas nav angļu valoda.


Pēdējo desmitgažu laika tehnoloģiskie sasniegumi ir ļāvuši pētniekiem arvien dziļāk ielūkoties smadzenēs, lai noskaidrotu, kā divvalodība mijiedarbojas ar kognitīvajām (izziņas) un neiroloģiskajām sistēmām.


Divvalodības kognitīvā puse

Pētījumos vairumā gadījumu pierādīts, ka, ja persona, kas pārvalda divas valodas, sarunā izmanto tikai vienu valodu, otra vienlaicīgi tāpat ir aktīva. Piemēram, ja cilvēks dzird vārdu, viņš to uztver zilbju formā – t.i., pirms vārda pabeigšanas smadzeņu valodas sistēma jau cenšas uzminēt, kas šis vārds varētu būt, aktivizējot aktīvajā vārdu krājumā esošos vārdus, kas atbilst sākotnējam signālam. Ja jūs dzirdat „var”, jūs, iespējams, aktivizēsiet arī tādus vārdus kā „varde” un „varavīksne”. Divvalodu cilvēkiem šī aktivizēšana neaprobežojas tikai ar vienu valodu; dzirde aktivizē atbilstošos vārdus neatkarīgi no valodas, kurai tie pieder.


Ņemot vērā šo pastāvīgo vārdu “konkurenci” smadzenēs, dažkārt var rasties valodas grūtības. Piemēram, var būt grūtāk atcerēties līdzīgus vārdus vai to izrunāšana noris lēnāk. Tāpat, ja bilingvālā persona sarunas laikā bieži pārslēdzas starp valodām, tas var radīt apjukumu klausītājā, it īpaši, ja šis klausītājs zina tikai vienu no runātāja izmantotajām valodām.


Lai saglabātu relatīvo līdzsvaru starp divām valodām, smadzenes balstās vispārējo kognitīvo spēju regulējošajā sistēmā, kas ietver tādus procesus kā uzmanība un kavēšana. Tā kā abas bilingvālās personas valodu sistēmas vienmēr ir aktīvas un konkurējošas, šī persona šos kontroles mehānismus izmanto katru reizi, kad runā vai klausās. Šī pastāvīgā prakse stiprina kontroles mehānismus un maina ar tiem saistītos smadzeņu reģionus.


Kāds ir rezultāts? Divvalodu cilvēki bieži labāk veic uzdevumus, kas plašā nozīmē prasa izziņas elementu konfliktu vadīšanas iemaņas vai satur pretrunīgu informāciju, kā arī ir veiksmīgāki pienākumos, kur nepieciešama attīstīta uzmanības pārslēgšanas spēja.


Izmaiņas neiroloģiskajā apstrādē un struktūrā

Pētījumos, izmantojot funkcionālās magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (fMRI), apstiprināts, ka, piemēram, ja cilvēkiem, kas pārvalda divas valodas, ir jāpārslēdzas starp vienas nozīmes vārdiem spāņu un angļu valodā, pastiprināti aktivizējas dorsolaterālā prefrontālā garoza (DLPFC), kas ir smadzeņu reģions, kas saistīts ar kognitīvajām prasmēm, piemēram, uzmanību. Vārdu pārslēgšanas laikā aktivizējas arī priekšējā cingulārā garoza (ACC) un kreisā zemākā frontālā smadzeņu rieva (kreisā-IFG) -  reģioni, kas ir iesaistīti arī kognitīvajā jeb izziņas spēju kontrolē.

Cilvēkiem, kas operē ar divām valodām, ir izteiktāka smadzeņu stumbra reakcija uz skaņu, kas nozīmē, ka ar dzirdi uztverti signāli tiek apstrādāti ātrāk, tāpēc arī dzirdes uzmanība šiem cilvēkiem ir “asāka” un sinhronāka.


Rezumējot, kognitīvajai kontrolei, kas nepieciešama, lai pārvaldītu vairākas valodas, ir acīmredzama pozitīva ietekme uz neiroloģiskajām funkcijām, iekļaujot gan kognitīvos kontroles mehānismus, gan sensoros procesus. Apmācību procesā – ja persona pārvalda vismaz divas valodas, šī spēja palīdz labāk apstrādāt informāciju vidē, radot skaidrāku izpratni par apgūstamo mācību vielu. Veiksmīgāk vadīta uzmanība uz detaļām palīdz izskaidrot, kāpēc bilingvāli pieaugušie mācās trešo valodu labāk nekā vienā valodā runājoši pieaugušie – otro valodu. Bilingvālas personas priekšrocība bieži ir arī lielāks vārdu krājums, kas palīdz veiksmīgāk formulēt domu.



Avoti:

1.         European Commission Special Eurobarometer. (2006). Europeans and their languages. Retrieved October 1, 2012, from http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_243_en.pdf

2.         United States Census Bureau. American Community Survey. Retrieved October 1, 2012, from http://www.census.gov/acs/www/

3.         Associated Press. (2001). Some facts about the world's 6,800 tongues. Retrieved October 1, 2012, from http://articles.cnn.com/2001-06-19/us/language.glance_1_languages-origin-tongues?_s=PM:US

4.         Marian, V., & Spivey, M. (2003). Bilingual and monolingual processing of competing lexical items. Applied Psycholinguistics, 24(2), 173–193.

5.         Tanenhaus, M. K., Magnuson, J. S., Dahan, D., & Chambers, C. (2000). Eye movements and lexical access in spoken-language comprehension: Evaluating a linking hypothesis between fixations and linguistic processing. Journal of Psycholinguistic Research, 29(6), 557–580.

6.         Thierry, G., & Wu, Y. J. (2007). Brain potentials reveal unconscious translation during foreign-language comprehension. Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America, 104(30), 12530–12535.

7.         Gollan, T. H., Montoya, R. I., Fennema-Notestine, C., & Morris, S. K. (2005). Bilingualism affects picture naming but not picture classification. Memory and Cognition, 33(7), 1220–1234.

8.         Gollan, T. H., & Acenas, L. A. (2004). What is a TOT? Cognate and translation effects on tip-of-the-tongue states in Spanish-English and Tagalog-English bilinguals. Journal of Experimental Psychology: Learning, Memory, and Cognition, 30(1), 246–269.

9.         Bialystok, E., Craik, F. I., & Luk, G. (2012). Bilingualism: Consequences for mind and brain. Trends in Cognitive Sciences, 16(4), 240–250.

10.       Abutalebi, J., Annoni, J-M., Zimine, I., Pegna, A. J., Segheir, M. L., Lee-Jahnke, H., Lazeyras, F., Cappa, S. F., & Khateb, A. (2008). Language control and lexical competition in bilinguals: An event-related fMRI study. Cerebral Cortex, 18(7), 1496–1505.



Mācies valodas un ir grūtības tās apgūt? Optimizē smadzeņu darbību un mācības process optimizēsies un paātrināsiet! https://www.rigabrain.com/pieteikties

 +371 27771821