top of page
Meklēt

Dopamīns–serotonīns–kortizols: kā neiroķīmijas svārstības ietekmē pašsajūtu un emociju regulāciju

Pārsteidzošs fakts par plastiskumu: kortizola līmenis dabā pulsē 60–90 minūšu ultradiānā ritmā; kad šis ritms izjūk (piem., hronisks stress, slikts miegs), emociju regulācija pasliktinās un labsajūta krītas.

Dopamīns–serotonīns–kortizols: ātrā karte

Atslēgvārds

Ko dara

Kā jūtas ikdienā

Īstermiņa svārstības

Ilgtermiņa disbalanss

Ko darīt

Dopamīns

Atlīdzība, motivācija, mācīšanās

Spars, “dzirksts”, mērķtiecība

Uzšāvieni pēc mērķa/nojausmas par atlīdzību

Apātija, atliekšana, atkarību riski

Mikro-mērķi, kustība, gaisma, ritms

Serotonīns

Noskaņojuma stabilitāte, trauksmes bremze, impulsu kontrole

Līdzsvars, iekšējs “balsts”

Stabilizē PFC → vieglāk “piebremzēt” emocijas

Zems pacietības slieksnis, svārstīgs garastāvoklis

Miegs, gremošanas ritms, attiecību kvalitāte, iekļaujošas darbības

Kortizols

Stresa fizioloģija, enerģijas mobilizācija

“Sasprindzinājuma josta” ap deniņiem, ātrāka sirds

Straujš kāpums → vājāka kognitīvā kontrole; vēlāk → atjaunošanās

Flattened ritms, nogurums, uzbudināmība

Miega higiēna, rīta gaisma, elpa, ritmiska slodze, robežas

Piezīme par sajūtām: cilvēki asinhrona stresa laikā bieži apraksta “stingru apli ap galvu” vai “gumijas stīpu deniņos” – ne vienmēr sāpes, drīzāk spiedošs, lokveida savilkums, ko uztur gan muskuļu tonuss, gan kortizola ritma nobīde.


Kā smadzenes regulē emocijas: tīkli, kas strādā kopā

Dopamīns modulē atlīdzības sistēmu (striatums) un palīdz mācīties no signāliem par kļūdām (“prediction error”), stiprinot motivācijas cilpas. Serotonīns noregulē prefrontālās garozas (PFC) bremzes uz amigdalu – tas palīdz negatīvās emocijas “ietilpināt” plašākā kontekstā. Kortizols iedarbojas divos “logos”:

  • Ātri (minūtēs) – pastiprina amigdalu un var vājināt PFC kontroli → emocijas “laužas cauri”.

  • Vēlāk (stundās) – bieži palīdz atgūties un atjaunot kognitīvo kontroli, ja ritms nav izjaukts.


“Kāpēc dažreiz man neizdodas “piebremzēt” emocijas?”

  • Ultradiānais ritms (60–90 min.): emocionālajai izturībai vajadzīgi pulsējoši pīķi, nevis pastāvīgi augsts kortizols.

  • Diendienā uzvedību bieži velk “mazās uzvaras”: īsi dopamīna uzšāvieni pēc pabeigta mikro-uzdevuma.

  • Serotonīna “grīda” nosaka, vai trauksme “pāršalc” vai to var iznest – miegs un gremošanas ritms ir izšķiroši.


Dopamīns–serotonīns–kortizols

Mini gadījums no prakses

34 gadus veca biroja darbiniece ar ikdienas spriedzes galvassāpēm (“it kā stingra lente ap pieri”), pēcpusdienās nogurums un neapmierinātība. Pēc 15 RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansiem + miega/gaismas režīma sakārtošanas: mazāk pēkšņu uzliesmojumu darbā, labāka pacietība mājās, samazinās “stīpas” sajūta, atgriežas rīta motivācija.

“Pirmo reizi pēc ilga laika jūtos kā rokas bremzi atlaistu – mazāk spriedzes un vairāk skaidrības.”

Praktiska “9 soļu” rīcības karte neiroķīmijas balansam

  1. Rīta gaisma 5–15 min. (stabilizē kortizola pīķi, paceļ modrību).

  2. Kustība 20–30 min. (dopamīns ↑, serotonīna tonuss ↑).

  3. Mikro-mērķi (≤10 min.) – plāno “mazās uzvaras” (dopamīna atalgojums bez pārslodzes).

  4. Elpa 4–6 elp./min 5 minūtes (HRV ↑ → PFC–amigdala savienojums stiprāks).

  5. Olbaltumvielas + šķiedrvielas brokastīs (cukura svārstības ↓ → garastāvoklis stabilāks).

  6. Ritmiski pārtraukumi ik 60–90 min. (saskan ar ultradiāno ritmu).

  7. Sociāls siltums (mikrokomunikācijas) – 2–3 īsi cilvēcīgi kontakti (serotonīna tonuss).

  8. Vakara “nokalšana”: ekrāni ↓ 90 min. pirms miega, klusais režīms.

  9. RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansi – neinvazīva pieeja smadzeņu pašregulācijai.


Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ) — dopamīns–serotonīns–kortizols

1) Vai “nedēļu neizgulēto” var atgūt brīvdienās? Daļēji – miegs atjauno serotonīna un kortizola ritmu, bet vienmērīgums (vienāds iemigšanas/celšanās laiks) ir svarīgāks par spontānu. Saistīts raksts: Miega bads: vai gulēt vairāk brīvdienās?

2) Kāpēc pēc strīda “vārdi izsprūk”? Straujš kortizola kāpums vājinā PFC bremzes → impulsīvāka runa/reakcija. Vēlāk, ritmam atjaunojoties, kontrolētas stratēģijas atgriežas.

3) Kā dabūt “motivācijas dzirksti” bez cukura/kofeīna? Mikro-mērķi, īsa soļošana, aukstuma–siltuma kontrasts, rīta gaisma. Tie dod maigus dopamīna uzšāvienus bez “kritiena”.

4) Vai ilgstošs stress pazemina serotonīnu? Hroniski izjaukts kortizola ritms traucē noskaņojuma stabilitāti; miegs, gremošanas ritms un attiecības ir pamatsoļi stabilizācijai.

5) Vai RigaBrain® palīdz emociju regulācijā? RigaBrain® seansi neārstē simptomus, bet palīdz smadzenēm pašām sinhronizēties. Cilvēki bieži ziņo par mierīgāku galvu, vieglāku aizmigšanu, vairāk pacietības.


“Kā jūtas Tavs ķermenis?” — ja jūti, tad dari šādi:

  • Galva “kā stīpa” → elpa + kakla plecu atslābināšana + 60–90 min. ritmiskie pārtraukumi.

  • Krūtīs “smagums” → 4–6 elpas/min + īsa pastaiga.

  • “Tukšuma” motivācija → mikromērķi, gaisma, īsa kustība, pateicības pieraksts.


Klienta pieredze RigaBrain®

Plāns: 2 seansi nedēļā × 6 nedēļas + miega higiēna + “9 soļu karte”.

Rezultāts: pēc ~3 nedēļām – mazāk pēkšņu “uzsprāgšanu”; 6. nedēļā – stabilāks rīta garastāvoklis, produktīvāka pēcpusdiena, “stīpas” sajūta vairs nav ikdienas.

Ko tas stāsta? Lielākoties nevis “izslēdzam simptomu”, bet atjaunojam smadzeņu pašregulāciju.


Noderīgas iekšējās saites (RigaBrain®)

Īsumā: ko atcerēties par dopamīnu–serotonīnu–kortizolu

  • Dopamīns palīdz gribēt un darīt; sāc ar mikro-uzvarām.

  • Serotonīns uztur iekšējo grīdu; sargā miegu, gremošanu, attiecības.

  • Kortizols nav “slikts” – tas jāritmē; respektē rītu, gaismu, pārtraukumus.



Ja gribi mazāk haosa un vairāk balansa, piesaki RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansu – bez diagnožu “drāmas”, ar fokusu uz pašregulāciju:👉 https://www.rigabrain.com/pieteikties


Atsauces (izlase no 50 iekļautajiem avotiem)

  1. Pan D.-n. u.c. (2023). What a difference timing makes: Cortisol effects on neural underpinnings of emotion regulation. Neurobiology of Stress.

  2. Jentsch V. L. u.c. (2019). Restoring emotional stability: Cortisol effects on the neural network of cognitive emotion regulation. Behavioural Brain Research.

  3. Jentsch V. L. u.c. (2024). Cortisol effects on the neural correlates of cognitive emotion regulation – does timing matter? Psychoneuroendocrinology.

  4. Langer K. u.c. (2025). The effects of stress hormones on cognitive emotion regulation: A systematic review and integrative model. Neuroscience & Biobehavioral Reviews.

  5. Urry H. L. u.c. (2006). Amygdala and vmPFC are inversely coupled… and predict diurnal cortisol. J. Neuroscience.

  6. Teissier A. u.c. (2015). Activity of raphé serotonergic neurons controls emotional behaviors. Cell Reports.

  7. Canli T., Lesch K.-P. (2007). The serotonin transporter in emotion regulation. Nature Neuroscience.

  8. Albert P. R. u.c. (2014). Serotonin–PFC circuitry in anxiety/depression; 5-HT1A role. Frontiers in Behavioral Neuroscience.

  9. Stiedl O. u.c. (2015). 5-HT1A & 5-HT7 in emotional learning and memory. Frontiers in Pharmacology.

  10. Heisler L. K. u.c. (1998). 5-HT1A receptor mutant mice: anxiety & antidepressant-like responses. PNAS.

  11. Sengupta A. u.c. (2017). Control of amygdala circuits by 5-HT neurons via cotransmission. J. Neuroscience.

  12. Etkin A., Büchel C., Gross J. (2015). The neural bases of emotion regulation. Nature Reviews Neuroscience.

  13. Mather M., Thayer J. (2018). How heart rate variability affects emotion regulation networks. Current Opinion in Behavioral Sciences.

  14. Langer K. u.c. (2020). Delayed effects of acute stress on cognitive emotion regulation. Psychoneuroendocrinology.

  15. Langer K. u.c. (2020). Acute stress improves effectivity of cognitive emotion regulation in men. Scientific Reports.

  16. K. (2018). Ultradian rhythmicity of plasma cortisol is necessary for normal emotional and cognitive responses in man. PNAS.

  17. Jiang Y. u.c. (2022). Monoamine neurotransmitters control basic emotions… Pharmaceuticals.

  18. Cameron L. P. u.c. (2023). Beyond the 5-HT2A receptor… J. Neuroscience.

  19. Hamon M., Blier P. (2013). Monoamine neurocircuitry in depression. Prog. Neuro-Psychopharmacol. Biol. Psychiatry.

  20. Messina I. u.c. (2021). Meta-analysis of acceptance as emotion regulation strategy. SCAN.

  21. Silvers J. u.c. (2016). vlPFC–vmPFC–amygdala interactions across age. Cerebral Cortex.

  22. Shu Y. u.c. (2025). Decoding serotonin: the molecular symphony behind depression. Frontiers in Cellular Neuroscience.

  23. Dremencov E. u.c. (2024). Editorial: new players on the monoaminergic field. Frontiers in Pharmacology.

  24. Nilawati S. u.c. (2024). Unraveling emotion regulation through multimodal neuroimaging. BrainBridge.

  25. Kuckertz A. u.c. (2025). Serotonin receptors in emotion regulation network (human/rat). J. Comparative Neurology.

Piezīme: Pilns 50 avotu saraksts pieejams pēc pieprasījuma (maksas pakalpojums).

bottom of page