Kā nepiedzimis bērniņš vai aborts ietekmē nervu sistēmu, vecākus un bērnus

Par abortu vai nepiedzimušu bērniņu sabiedrībā bieži runā klusi vai vispār nerunā. Taču smadzenes un nervu sistēma šo notikumu “nereģistrē kā tukšumu” – tās to uztver kā zaudējumu, pat ja lēmums bijis apzināts vai medicīniski nepieciešams.

Mūsdienu pētījumi skaidri parāda: grūtniecības zaudējums var ietekmēt vecāku emocionālo regulāciju, nervu sistēmas līdzsvaru un netieši arī bērnus ģimenē.

Šajā rakstā – ko par to saka zinātne.

Emocionālā un psiholoģiskā ietekme uz vecākiem

Pētījumi rāda, ka grūtniecības zaudējums – spontāns aborts, medicīnisks aborts vai nedzīvi dzimis bērniņš – ir saistīts ar paaugstinātu depresijas, trauksmes un emocionālās pašregulācijas traucējumu risku gan mātēm, gan tēviem.

Šīs reakcijas visbiežāk ir izteiktas:

• pirmajās nedēļās,

• pirmajos mēnešos pēc notikuma.

Biežāk ziņotās emocijas:

• skumjas un sēras,

• trauksme un vainas sajūta,

• dusmas, kauns, vientulība,

• pašvērtējuma kritums.

Pētījumi rāda, ka mātēm simptomi parasti ir intensīvāki un ilgstošāki, taču arī tēvi piedzīvo ievērojamu emocionālu ietekmi, īpaši sākotnējā periodā (Cuenca, 2023; Yazdanpanahi et al., 2024; Farren et al., 2018; Kolte et al., 2025).

Ja grūtniecības zaudējumi atkārtojas, risks būtiski pieaug. Papildu riska faktori:

• neskaidrs atbalsts,

• zems sociālekonomiskais stāvoklis,

• iepriekš nepiedzīvota vecāku loma,

• nesens zaudējums (Cuenca, 2023; Giannandrea et al., 2013).

  
  

Nervu sistēma un stresa reakcija

No neiroloģijas skatpunkta grūtniecības zaudējums ir spēcīgs stresa notikums, kas aktivizē autonomo nervu sistēmu.

Pētījumos aprakstītas:

• miega traucējumu epizodes,

• sirdsklauves, spriedze ķermenī,

• galvassāpes, nogurums,

• ilgstoša iekšēja trauksme.

Daļai cilvēku paaugstināta simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte saglabājas vairākus mēnešus, dažkārt līdz pat gadam (Yazdanpanahi et al., 2024; Jafari et al., 2024; Farren et al., 2018).

Lai gan laika gaitā notiek adaptācija, pētījumi uzsver:👉 agrīns atbalsts būtiski uzlabo nervu sistēmas atgriešanos līdzsvarā.

Atšķirības starp mātēm, tēviem un zaudējuma veidiem

Mātes

• augstāks depresijas, trauksmes un stresa līmenis,

• īpaši pirmajos mēnešos pēc notikuma.

Tēvi

• arī piedzīvo emocionālu distresu,

• simptomi bieži mazinās straujāk.

Zaudējuma veids

• pētījumi rāda, ka medicīnisks aborts var būt saistīts ar augstāku ilgtermiņa depresijas un trauksmes risku nekā spontāns aborts,

• grūtniecības pārtraukšana augļa attīstības traucējumu dēļ nereti saistīta ar īpaši intensīvām sērām un traumatiskiem pārdzīvojumiem (Bellieni & Buonocore, 2013; Hu et al., 2025; Rønnov-Jessen et al., 2024).

Kā vecāku neatrisinātas sēras ietekmē bērnus

Zinātne rāda skaidru saistību starp vecāku neatrisinātām sērām un bērnu emocionālo attīstību.

Bērniem var palielināties risks:

• trauksmei,

• skumjām,

• uzvedības grūtībām,

• emocionālās regulācijas izaicinājumiem.

Tas nenotiek “tāpēc, ka bērns zina”, bet tāpēc, ka:

• bērna smadzenes pielāgojas vecāka nervu sistēmas stāvoklim,

• emocionālā regulācija ģimenē notiek caur kopregulāciju.

Pētījumi uzsver:

• vecāku trauksme un depresija ir statistiski nozīmīgi saistīta ar bērnu emocionālo labsajūtu,

• pozitīva, stabila vecāku klātbūtne būtiski mazina riskus (Sochos & Aleem, 2021; Boelen & Spuij, 2024; Bergman et al., 2017).

Ko parāda pētījumi – kopsavilkums

Faktors	Ietekme
Grūtniecības zaudējums	Paaugstināts depresijas un trauksmes risks vecākiem
Neatrisinātas sēras	Ilgstoša nervu sistēmas spriedze
Vecāku emocionālais fons	Tieša ietekme uz bērnu regulāciju
Atbalsts un pašregulācija	Būtiski samazina ilgtermiņa riskus

Noslēgumā

Grūtniecības zaudējums nav tikai emocionāls pārdzīvojums. Tas ir reāls nervu sistēmas notikums, kas:

• ietekmē vecāku smadzeņu regulāciju,

• var atstāt fonu ģimenes dinamikā,

• netieši ietekmē bērnus.

Svarīgi saprast –👉 tā nav vaina, bet adaptācija.

Kad nervu sistēmai tiek dots atbalsts, tai piemīt augsta spēja atgriezties elastībā, līdzsvarā un iekšējā mierā.

Kad smadzenēm ir drošība atgriezties līdzsvarā

Pētījumi rāda, ka pēc zaudējuma smadzenes bieži paliek paaugstinātā gatavības režīmā – ne tāpēc, ka cilvēks “nespēj tikt galā”, bet tāpēc, ka nervu sistēma ir pielāgojusies notikušajam.

Šādās situācijās ar prātu vien nepietiek. Svarīgs kļūst jautājums – kā palīdzēt pašai nervu sistēmai atgriezties elastībā, mierā un līdzsvarā.

RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansi ar NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® ir vērsti uz smadzeņu pašregulācijas spēju uzlabošanu, nevis uz simptomiem vai diagnozēm. Seansu laikā smadzenes saņem precīzu informāciju par savu darbību un pašas izvēlas efektīvākus, stabilākus darbības modeļus.

Daudzi cilvēki izvēlas šo pieeju tieši tāpēc, ka:

• nav nepieciešams atkārtoti izdzīvot notikumus vai tos analizēt,

• nav jāmeklē “vainīgie” vai pareizie vārdi,

• process notiek saudzīgi un bez iejaukšanās.

Kad nervu sistēma kļūst līdzsvarotāka, bieži uzlabojas:

• iekšējais miers,

• miega kvalitāte,

• emocionālā noturība,

• spēja būt klātesošam sev un saviem bērniem.

Ja jūti, ka šī tēma rezonē, vari sākt ar smadzeņu darbības pašnovērtējumu vai pirmo iepazīšanās seansu, ļaujot smadzenēm pašām darīt to, ko tās prot vislabāk – atgriezties līdzsvarā.

👉 Pieteikšanās seansiem: https://www.rigabrain.com/pieteikties

👉 Bezmaksas smadzeņu darbības novērtējums: https://www.rigabrain.com/smadzenu-novertejums

Atsauces

Rakstā izmantoti pētījumi:

Cuenca, D. (2023). Pregnancy loss: Consequences for mental health. Frontiers in Global Women's Health.Yazdanpanahi, Z. et al. (2024). BMC Psychology.Farren, J. et al. (2018). Human Reproduction Update.Kolte, A. et al. (2025). Human Reproduction.Bellieni, C., & Buonocore, G. (2013). Psychiatry and Clinical Neurosciences.Hu, Y. et al. (2025). Journal of Affective Disorders.Rønnov-Jessen, I. et al. (2024). Journal of Reproductive and Infant Psychology.Sochos, A., & Aleem, S. (2021). Child & Youth Care Forum.Boelen, P., & Spuij, M. (2024). PLOS ONE.Bergman, A. et al. (2017). BMC Palliative Care.