Dzīvās uguns ietekme uz smadzeņu darbību un pašsajūtu
- RigaBrain

- pirms 16 stundām
- Lasīts 3 min
Kāpēc dzīvā uguns ietekmē smadzeņu darbību un pašsajūtu?
Maz zināms fakts: cilvēka smadzenes joprojām reaģē uz uguni kā uz drošības un kopības signālu, jo vairāk nekā 95 % cilvēces evolūcijas laika vakari tika pavadīti pie dzīvās uguns. Šī senā pieredze ir dziļi “ierakstīta” nervu sistēmā un joprojām ietekmē uzmanību, emocionālo regulāciju un iekšējo mieru.
Dzīvā uguns – svece, ugunskurs vai malkas kamīns – rada zema intensitātes, siltā spektra gaismu, kas atšķiras no mūsdienu LED apgaismojuma gan fizikāli, gan neiroloģiskas ietekmes.

Kā dzīvā uguns iedarbojas uz smadzenēm?
1. Redzes sistēmas un nervu sistēmas nomierināšanās
Dzīvās uguns gaisma ir:
silta (aptuveni 1 800–2 000 K),
zemas intensitātes (daži luksu),
nepastāvīga, ar ritmisku kustību.
Šāds gaismas veids neaktivizē pārmērīgi tīklenes ipRGC šūnas, kas citkārt spēcīgi ietekmē kortizola izdalīšanos un nomāc melatonīnu. Rezultāts – smadzenēm ir vieglāk pāriet uz mierīgāku, adaptīvāku darbības režīmu.
2. Uzmanība bez pārslodzes
Uguns liesma:
piesaista uzmanību,
bet neprasa kognitīvu piepūli.
Tas rada stāvokli, ko neirozinātnē dēvē par “maigu uzmanības fokusu” – līdzīgu tam, kas rodas, vērojot viļņus, mākoņus vai krītošas lapas. Šāds stāvoklis:
samazina iekšējo domu troksni,
ļauj smadzenēm pašām sakārtot informācijas plūsmu,
veicina elastību nervu tīklos.
3. Emocionālā regulācija un drošības sajūta
Pētījumi rāda, ka vāja, silta gaisma vakaros ir saistīta ar:
zemāku subjektīvo stresu,
lielāku emocionālo stabilitāti,
vieglāku pāreju uz miegu.
No evolūcijas skatpunkta uguns nozīmēja aizsardzību, siltumu un kopā būšanu, un šis signāls joprojām aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu.
Svece, ugunskurs vai kamīns – vai ir atšķirība?
Dzīvās uguns veidu salīdzinājums
Faktors | Svece | Ugunskurs | Dzīvā kamīna uguns |
Gaismas intensitāte | Ļoti zema | Vidēja | Zema–vidēja |
Ietekme uz cirkadiāno ritmu | Minimāla | Minimāla | Minimāla–mērena |
Psiholoģiskais efekts | Miers, klātbūtne | Kopība, atslēgšanās | Komforts, drošība |
Sensorā bagātība | Zema | Augsta (skaņa, smarža) | Vidēja |
Gaisa kvalitātes riski | Zemi (ar mēru) | Augstāki | Atkarīgi no ventilācijas |
Dzīvā uguns vakaros un miega kvalitāte
Atšķirībā no spilgta mākslīgā apgaismojuma:
dzīvā uguns nenomāc melatonīna izdalīšanos,
neveicina nervu sistēmas pārmērīgu aktivāciju,
atbalsta dabisku pāreju uz miera stāvokli.
Tieši tāpēc daudzi intuitīvi izvēlas:
sveci vakara mieram,
kamīnu sarunām,
ugunskuru atslēgšanās brīžos dabā.
Mini gadījuma piemērs no ikdienas
Viens no RigaBrain® klientiem – 38 gadus vecs biroja darbinieks – aprakstīja, ka vakaros ķermenis ir mājās, bet prāts joprojām darbā un domas skrien. Lai to mazinātu, viņš ieviesa vienkāršu ieradumu: 30 minūtes vakarā pirms gulētiešanas bez ekrāniem, tikai ar vienu aizdegtu sveci. Pēc dažām nedēļām viņš pamanīja, ka iemigšana kļūst vieglāka un vakara iekšējais spriegums mazinās.
Kā tas sasaucas ar RigaBrain® pieeju?
RigaBrain® seansi (Dynamical Neurofeedback®) nestrādā ar simptomiem vai diagnozēm, bet palīdz smadzenēm:
pamanīt savas darbības izmaiņas,
atgūt elastību,
uzlabot pašregulāciju.
Dzīvā uguns ikdienā var kalpot kā papildu vide, kurā smadzenēm ir vieglāk ieiet līdzsvarotākā režīmā arī ārpus seansiem.
Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ)
Vai dzīvā uguns var aizstāt RigaBrain® seansus? Nē. Tā ir atbalstoša vide, nevis smadzeņu treniņš.
Vai sveces ir drošākas par kamīnu? Parasti – jā, ja lieto ar mēru un ievēro drošību.
Cik ilgi pietiek skatīties liesmā? Pat 10–20 minūtes var būt pietiekamas, lai nervu sistēma pārietu mierīgākā stāvoklī.
Praktiski ieteikumi
Vakara stundās samazini spilgto apgaismojumu,
izvēlies vienu sveci vai kamīna uguni,
apzināti ļauj skatienam “atpūsties” liesmā,
izvairies no ekrāniem šajā laikā.
Iekšējās saites
Smadzeņu darbības novērtējums: https://www.rigabrain.com/smadzenu-novertejums
RigaBrain® seanss – ko darīt: https://www.rigabrain.com/post/rigabrain-seanss-ko-darit
Pirms RigaBrain® seansa audio lekcija: https://www.rigabrain.com/post/pirms-rigabrain-seansa-audio-lekcija
Ja vēlies pieredzēt, kā smadzeņu pašregulācija izskatās praksē, piesakies RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansam:👉 https://www.rigabrain.com/pieteikties
Atsauces
Brown et al., 2022; Mahoney & Schmidt, 2024; Vandewalle et al., 2009; Wirz-Justice et al., 2020; Jou et al., 2020; Bedrosian & Nelson, 2017; Beute & De Kort, 2018.





















































































