top of page

Dzīvās uguns ietekme uz smadzeņu darbību un pašsajūtu

Kāpēc dzīvā uguns ietekmē smadzeņu darbību un pašsajūtu?

Maz zināms fakts: cilvēka smadzenes joprojām reaģē uz uguni kā uz drošības un kopības signālu, jo vairāk nekā 95 % cilvēces evolūcijas laika vakari tika pavadīti pie dzīvās uguns. Šī senā pieredze ir dziļi “ierakstīta” nervu sistēmā un joprojām ietekmē uzmanību, emocionālo regulāciju un iekšējo mieru.


Dzīvā uguns – svece, ugunskurs vai malkas kamīns – rada zema intensitātes, siltā spektra gaismu, kas atšķiras no mūsdienu LED apgaismojuma gan fizikāli, gan neiroloģiskas ietekmes.


dzīvā uguns, svece, kamīns

Kā dzīvā uguns iedarbojas uz smadzenēm?

1. Redzes sistēmas un nervu sistēmas nomierināšanās

Dzīvās uguns gaisma ir:

  • silta (aptuveni 1 800–2 000 K),

  • zemas intensitātes (daži luksu),

  • nepastāvīga, ar ritmisku kustību.

Šāds gaismas veids neaktivizē pārmērīgi tīklenes ipRGC šūnas, kas citkārt spēcīgi ietekmē kortizola izdalīšanos un nomāc melatonīnu. Rezultāts – smadzenēm ir vieglāk pāriet uz mierīgāku, adaptīvāku darbības režīmu.


2. Uzmanība bez pārslodzes

Uguns liesma:

  • piesaista uzmanību,

  • bet neprasa kognitīvu piepūli.

Tas rada stāvokli, ko neirozinātnē dēvē par “maigu uzmanības fokusu” – līdzīgu tam, kas rodas, vērojot viļņus, mākoņus vai krītošas lapas. Šāds stāvoklis:

  • samazina iekšējo domu troksni,

  • ļauj smadzenēm pašām sakārtot informācijas plūsmu,

  • veicina elastību nervu tīklos.


3. Emocionālā regulācija un drošības sajūta

Pētījumi rāda, ka vāja, silta gaisma vakaros ir saistīta ar:

  • zemāku subjektīvo stresu,

  • lielāku emocionālo stabilitāti,

  • vieglāku pāreju uz miegu.

No evolūcijas skatpunkta uguns nozīmēja aizsardzību, siltumu un kopā būšanu, un šis signāls joprojām aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu.


Svece, ugunskurs vai kamīns – vai ir atšķirība?

Dzīvās uguns veidu salīdzinājums

Faktors

Svece

Ugunskurs

Dzīvā kamīna uguns

Gaismas intensitāte

Ļoti zema

Vidēja

Zema–vidēja

Ietekme uz cirkadiāno ritmu

Minimāla

Minimāla

Minimāla–mērena

Psiholoģiskais efekts

Miers, klātbūtne

Kopība, atslēgšanās

Komforts, drošība

Sensorā bagātība

Zema

Augsta (skaņa, smarža)

Vidēja

Gaisa kvalitātes riski

Zemi (ar mēru)

Augstāki

Atkarīgi no ventilācijas

Dzīvā uguns vakaros un miega kvalitāte

Atšķirībā no spilgta mākslīgā apgaismojuma:

  • dzīvā uguns nenomāc melatonīna izdalīšanos,

  • neveicina nervu sistēmas pārmērīgu aktivāciju,

  • atbalsta dabisku pāreju uz miera stāvokli.


Tieši tāpēc daudzi intuitīvi izvēlas:

  • sveci vakara mieram,

  • kamīnu sarunām,

  • ugunskuru atslēgšanās brīžos dabā.


Mini gadījuma piemērs no ikdienas

Viens no RigaBrain® klientiem – 38 gadus vecs biroja darbinieks – aprakstīja, ka vakaros ķermenis ir mājās, bet prāts joprojām darbā un domas skrien. Lai to mazinātu, viņš ieviesa vienkāršu ieradumu: 30 minūtes vakarā pirms gulētiešanas bez ekrāniem, tikai ar vienu aizdegtu sveci. Pēc dažām nedēļām viņš pamanīja, ka iemigšana kļūst vieglāka un vakara iekšējais spriegums mazinās.


Kā tas sasaucas ar RigaBrain® pieeju?

RigaBrain® seansi (Dynamical Neurofeedback®) nestrādā ar simptomiem vai diagnozēm, bet palīdz smadzenēm:

  • pamanīt savas darbības izmaiņas,

  • atgūt elastību,

  • uzlabot pašregulāciju.

Dzīvā uguns ikdienā var kalpot kā papildu vide, kurā smadzenēm ir vieglāk ieiet līdzsvarotākā režīmā arī ārpus seansiem.


Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ)

Vai dzīvā uguns var aizstāt RigaBrain® seansus? Nē. Tā ir atbalstoša vide, nevis smadzeņu treniņš.

Vai sveces ir drošākas par kamīnu? Parasti – jā, ja lieto ar mēru un ievēro drošību.

Cik ilgi pietiek skatīties liesmā? Pat 10–20 minūtes var būt pietiekamas, lai nervu sistēma pārietu mierīgākā stāvoklī.


Praktiski ieteikumi

  • Vakara stundās samazini spilgto apgaismojumu,

  • izvēlies vienu sveci vai kamīna uguni,

  • apzināti ļauj skatienam “atpūsties” liesmā,

  • izvairies no ekrāniem šajā laikā.


Iekšējās saites


Ja vēlies pieredzēt, kā smadzeņu pašregulācija izskatās praksē, piesakies RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansam:👉 https://www.rigabrain.com/pieteikties



Atsauces

Brown et al., 2022; Mahoney & Schmidt, 2024; Vandewalle et al., 2009; Wirz-Justice et al., 2020; Jou et al., 2020; Bedrosian & Nelson, 2017; Beute & De Kort, 2018.

bottom of page