top of page
Meklēt

Uzmanības deficīta sindroms (ADHD) pieaugušajiem: izplatība, diagnostika un risinājumi

Aptuveni 3% pieaugušo pasaulē cieš no uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (ADHD), taču daudzi par to nezina. Šis sindroms var ietekmēt darbu, attiecības un dzīves kvalitāti. Mūsdienu risinājumi ietver gan medikamentozu, gan neinvazīvu smadzeņu līdzsvarošanas pieeju, piemēram, RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansus.


Kas ir uzmanības deficīta sindroms pieaugušajiem

Kaut gan ADHD ilgi tika uzskatīts par bērnības traucējumu, pētījumi rāda, ka daudzi simptomi saglabājas pieaugušo vecumā. Pieaugušajiem tas parasti nozīmē:

  • grūtības koncentrēties vai pabeigt uzdevumus,

  • kavēšanos,

  • impulsīvas izvēles,

  • nepacietību un nemieru,

  • sajūtu, ka prāts “neapstājas”.

Šīs iezīmes bieži maskējas zem stresa, pārslodzes vai emocionāla izsīkuma, tāpēc ADHD var tikt nepamanīts gadiem.


ADHD

Izplatība un noturība

Pētījumi liecina, ka 2.5–3.1% pieaugušo atbilst ADHD kritērijiem. No bērnības šis sindroms saglabājas 30–65% gadījumu, taču daudzi pirmo reizi tiek diagnosticēti tikai pieaugušā vecumā.


📊 ADHD Statistika

Rādītājs

Vērtība

Izplatība pieaugušo vidū

2.5–3.1%

Pāreja no bērnības

30–65%

Visbiežākā forma

Neuzmanīgais tips

Heritāte (iedzimtība)

30–80%

Pašnovērtējuma tests: Adult ADHD Self-Report Scale (ASRS v1.1)

Šis 6 jautājumu paštesta rīks (izstrādāts sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju un Harvard Medical School) palīdz sākotnēji novērtēt iespējamu ADHD simptomu klātbūtni.

Instrukcija: Atbildi, cik bieži pēdējo 6 mēnešu laikā katra situācija attiecas uz Tevi.



📈 Rezultātu interpretācija: Ja uz 4 vai vairāk jautājumiem atzīmē “Bieži” vai “Ļoti bieži”, pastāv iespēja, ka Tev ir ADHD pazīmes. Tas nenozīmē diagnozi, bet var būt signāls, ka vērts veikt profesionālu novērtējumu.


👉 Pārbaudi arī RigaBrain® smadzeņu darbības novērtējuma anketu: https://www.rigabrain.com/smadzenu-novertejums


Neirobioloģiskie pamati

ADHD ir cieši saistīts ar dopamīna un noradrenalīna nelīdzsvarotību, kas ietekmē uzmanības, motivācijas un impulsu kontroli. Neiroattēlveidošanas pētījumi rāda izmaiņas priekšējās smadzeņu garozas un bazālo gangliju darbībā – zonās, kas atbild par plānošanu un uzvedības regulāciju.


Ārstēšanas pieejas

ADHD pieaugušajiem tiek veiksmīgi pārvaldīts ar kombinētu pieeju:

🧠 Medikamentoza terapija

  • Stimulanti (piemēram, metilfenidāts, amfetamīna preparāti).

  • Nestimulanti (atomoksetīns, bupropions) – piemēroti trauksmes gadījumā.


💬 Psihoterapija (CBT)

  • Palīdz uzlabot organizētību, laika plānošanu un paškontroli.

  • Efektīva arī tiešsaistē (videokonferences formā).


🌿 Neinvazīvas pieejas

  • RigaBrain® NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® seansi palīdz uzlabot smadzeņu pašregulāciju, līdzsvarot uzmanību un mazināt impulsivitāti.

  • Šī metode neārstē simptomus, bet palīdz smadzenēm kļūt elastīgākām un līdzsvarotākām, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti.


Klienta pieredze

Esmu beidzot spējīga sakārtot savu dienu. Pirms tam man bija viens “haoss galvā”. Pēc RigaBrain® seansiem jūtu vairāk miera, mazāk izkliedētu domu un lielāku spēju fokusēties. #RigaBrainAtsauksme

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ADHD nozīmē, ka ar mani kaut kas “nav kārtībā”? Nē. Tas nozīmē, ka Tavas smadzenes apstrādā informāciju citādi — tām vajag līdzsvaru, nevis nosodījumu.

Vai ADHD var pāriet pats no sevis? Parasti simptomi saglabājas, taču smadzeņu pašregulācija un līdzsvarošanas pieejas palīdz tos ievērojami mazināt.

Vai RigaBrain® seansi aizvieto medikamentus? Tie nav medikamentu aizvietotāji, bet gan papildinoša metode, kas uzlabo smadzeņu elastību un pašregulācijas spējas.


Kopsavilkums

ADHD pieaugušajiem ir biežāk sastopams, nekā šķiet. Precīza diagnostika un daudzslāņaina pieeja – no medikamentiem līdz smadzeņu līdzsvarošanas seansiem RigaBrain® – palīdz atgūt kontroli pār uzmanību, emocijām un produktivitāti.


👉 Uzzini, kā RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansi palīdz uzlabot koncentrēšanos un emocionālo līdzsvaru: Pieteikties seansam


Atsauces

  1. Faraone S.V. et al. (2000) Biological Psychiatry

  2. Song P. et al. (2021) Journal of Global Health

  3. Bonvicini C. et al. (2016) Molecular Psychiatry

  4. Ayano G. et al. (2023) Psychiatry Research

  5. Weibel S. et al. (2020) L’Encephale

  6. Chisholm V. et al. (2025) FP Essentials

  7. Eto A. et al. (2025) Psychotherapy and Psychosomatics

  8. RigaBrain® – https://www.rigabrain.com

bottom of page