top of page
Meklēt

Vārdu atcerēšanās grūtības pieaugušajiem: galvenie neiroloģiskie un kognitīvie iemesli


Pēteris Urtāns, RigaBrain® vadītājs, uzsver, ka biežas vārdu atrašanas grūtības pieaugušajiem visbiežāk nav diagnoze, bet gan funkcionāls signāls par to, kādā stāvoklī šobrīd ir smadzeņu darbības efektivitāte.


Citiem vārdiem – vārdu “aizķeršanās” bieži ir agrīns signāls par smadzeņu pārslodzi, nevis par vārdu krājuma zudumu.


Ikdienas praksē viņš redz, ka šīs grūtības ļoti bieži pastiprina mūsdienu dzīvesveids – hronisks stress, pastāvīga informācijas pārslodze, multitaskings un nepietiekams miegs, kas samazina smadzeņu tīklu elastību un spēju ātri pārslēgties.

“Smadzenes šādā stāvoklī strādā, bet ar lielāku piepūli – un vārda ‘aizķeršanās’ ir viens no pirmajiem signāliem, ko cilvēks pamana,”

skaidro Urtāns.


Tieši tāpēc RigaBrain® pieeja nav vērsta uz simptomu “labošanu”, bet gan uz smadzeņu pašregulācijas atbalstu, palīdzot tām atgūt līdzsvaru, sinhronizāciju un dabisku plūdumu, kas ikdienā atspoguļojas arī skaidrākā domāšanā un vieglākā vārdu atrašanā. RigaBrain® palīdz tām atgūt līdzsvaru, sinhronizāciju un dabisku plūdumu starp valodas, uzmanības un izpildfunkciju tīkliem.


Vārdu atcerēšanās grūtības pieaugušajiem: definīcija

Vārdu atcerēšanās grūtības ir situācija, kad cilvēks zina, ko vēlas pateikt, bet konkrētais vārds (vai vārda forma) netiek ātri atrasts vai “neiznāk ārā” runas brīdī. Biežākās formas:

  • “Uz mēles gala” (tip-of-the-tongue, TOT) – vārds šķiet ļoti tuvu, bet neizdodas to izrunāt. (Burke et al., 1991; Shafto et al., 2007)

  • Nosaukšanas grūtības (anomija) – priekšmets pazīstams, nozīme skaidra, bet nosaukums nenāk. (Hope & Price, 2016; Mesulam et al., 2009)

  • Verbālās plūduma kritums – grūtāk ātri ģenerēt vārdus pēc burta vai kategorijas. (Gordon et al., 2018; Meinzer et al., 2009)

Šīs formas var parādīties atsevišķi vai kombinēties, un tās bieži pastiprinās noguruma, stresa vai kognitīvas pārslodzes apstākļos.


Vārdu atcerēšanās grūtības pieaugušajiem: pārsteidzošs fakts

Aptuveni vienai trešdaļai neiroloģiski veselu pieaugušo (54–75 gadu vecumā) formālos valodas testos atrod vieglas vārdu atcerēšanās grūtības, pat ja ikdienā cilvēks funkcionē labi. (Hough, 2007; Baciu et al., 2021)


Epizodiskas grūtības ir izplatītas un pēc būtības nav nekas slikts. Tajā pašā laikā – ja tās kļūst biežākas, progresē vai traucē ikdienai, ir vērts rīkoties sistemātiski vai meklēt palīdzību!


Vārdu atcerēšanās grūtības

Vārdu atcerēšanās grūtības pieaugušajiem: galvenie secinājumi

Būtiskākais:

  1. Vārdu atrašana nav tikai “valoda” – tā ir tīklu sadarbība starp semantiku, skaņu formām un kognitīvo kontroli. (Damasio et al., 1996; Li et al., 2017; Chiang et al., 2024)

  2. Novecošanā bieži saglabājas zināšanas, bet palēninās piekļuve vārdiem (TOT kļūst biežāks). (Burke & Shafto, 2004; Shafto et al., 2010)

  3. Apstrādes ātrums ir viens no spēcīgākajiem vārdu atcerēšanās grūtību skaidrotājiem. (Wei et al., 2024; Faroqi-Shah & Gehman, 2021)

  4. Stress un mentāls nogurums var pasliktināt plūdumu un palielināt TOT. (Ohman et al., 2007; Mikneviciute et al., 2021; Becker et al., 2019)

  5. Dažās slimību grupās (piem., MS, epilepsija, Parkinsona slimība) vārdu atrašana var būt īpaši jutīga funkcija. (Brandstadter et al., 2019; Silva et al., 2023; Hedman et al., 2022)

  6. Ja sūdzības ir biežas un progresējošas, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, tās reizēm korelē ar biomarķieriem un atrofiju noteiktos reģionos. (Montembeault et al., 2022)

  7. Pierādījumos balstītas stratēģijas ietver atcerēšanās treniņu, semantiskās/fonoloģiskās norādes un strukturētu stimulācijas programmu (kognitīvo stimulāciju). (Gordon, 2020; Sze et al., 2020; Calatayud et al., 2023)


Vārdu atcerēšanās grūtības pieaugušajiem: kas notiek smadzenēs?

Vārdu atrašana rodas no vairāku sistēmu sadarbības.


Semantika: nozīmes piekļuve

  • Temporālās zonas (piem., MTG/ITG, fusiform) aktivē vārda nozīmi un kategoriju. (Damasio et al., 1996; Damasio et al., 2004; Hope & Price, 2016)

Fonoloģija: skaņu forma un izruna

  • Pēc nozīmes aktivācijas smadzenēm jāatrod pareizā skaņu forma un jāizplāno izruna.

Kognitīvā kontrole: atlase un “pārslēgšanās”

  • Kreisā inferior frontal gyrus un prefrontālās zonas palīdz atlasīt pareizo vārdu starp konkurentiem. (Li et al., 2017; Aabedi et al., 2020)

  • Fronto-striatālie loki (pre-SMA–bazālie gangliji–talāms) atbalsta meklēšanas uzsākšanu, pārslēgšanos un “stop” signālu, kad vārds ir atrasts. (Chiang et al., 2024)

Tīklu dinamika: integrācija un segregācija

  • Tīklu spēja elastīgi pārslēgties starp integrāciju un segregāciju ir saistīta ar vārdu atcerēšanās spēju dažādos vecumos. (Oosterhuis et al., 2024)


Vārdu atcerēšanās grūtības pieaugušajiem: galvenie iemesli


1) Novecošana: piekļuve palēninās, zināšanas saglabājas

  • Novecošanā TOT kļūst biežāks, nosaukšana biežāk palēninās, bet vārdu krājums var būt labs. (Burke & Shafto, 2004; Rojas et al., 2023)

  • Neiroattēlošanas skanējumu rezultāti saista vārdu atcerēšanās izmaiņas ar strukturāliem un funkcionāliem faktoriem kreisajā fronto-temporālajā tīklā. (Shafto et al., 2007; Shafto et al., 2010; Wierenga et al., 2008)

  • Novecošanas procesā vārdu atcerēšanās bieži pasliktinās nevis zināšanu zuduma dēļ, bet piekļuves ātruma un tīklu koordinācijas dēļ. (Burke & Shafto, 2004; Wei et al., 2024)

2) Apstrādes ātrums: “vārds ir, bet ceļš līdz izrunai ir lēnāks”

  • Apstrādes ātruma kritums prognozē vairāk spontānu vārdu atcerēšanās grūtību. (Wei et al., 2024)

  • Tas skaidro, kāpēc cilvēks var pareizi atbildēt, bet ar kavēšanos.

3) Izpildfunkcijas: stratēģiskā meklēšana un uzmanības noturība

  • Burtu plūdums (piem., “pasaki vārdus uz B”) prasa vairāk kontroles nekā kategoriju plūdums (“dzīvnieki”). (Gordon et al., 2018)

  • Atsevišķos darbos izpildfunkciju ietekme ir būtiska, citos – mazāk konsekventa, kas norāda uz uzdevuma un konteksta nozīmi. (Wei et al., 2024; Gordon et al., 2018)

4) Semantiskā–fonoloģiskā “pārraide”: Transmission deficit

  • Klasiska hipotēze: vājinās saites starp nozīmi un skaņu formu, tāpēc rodas TOT un nosaukšanas kļūmes. (Burke et al., 1991; Burke & Shafto, 2004)

5) Stress un mentāls nogurums: slodzes efekts uz valodu

  • Hronisks stress saistās ar zemāku burtu plūdumu (stratēģiskās meklēšanas komponente). (Ohman et al., 2007)

  • Akūts stress vidēji pasliktina verbālo plūdumu un var palielināt TOT epizodes. (Mikneviciute et al., 2021; Fabio et al., 2021)

  • Verbālās plūduma uzdevums var aktivizēt HPA asi; lielāks nogurums pēc uzdevuma saistās ar zemāku sniegumu. (Becker et al., 2019)

Atcerēšanās grūtību simptomi:

  • trula, spiedoša sajūta deniņos,

  • it kā cieša lenta ap galvu,

  • “doma ir, bet vārdi ir aiz stikla”.


Vārdu atcerēšanās grūtības pieaugušajiem: slimību specifiskie riski

Šī sadaļa nav domāta pašdiagnostikai. Tā palīdz saprast, kāpēc dažās grupās vārdu atrašana ir īpaši “jūtīga”.

Alcheimera slimības spektrs un biomarķieri

  • Pašziņotas vārdu atcerēšanās sūdzības kognitīvi “normāliem” gados vecākiem cilvēkiem saistītas ar CSF Aβ un atrofiju nosaukšanai svarīgos reģionos. (Montembeault et al., 2022; Montembeault et al., 2021)

  • Ir arī dati par funkcionālām izmaiņām valodas tīklā pie palielinātas amiloīda depozīcijas. (Adamczuk et al., 2016)

  • Vārdu atrašana atšķiras pa biomarķieru apstiprinātu AD spektru. (Putcha et al., 2020)

Multiplā skleroze

  • Vārdu atcerēšanās grūtības ir bieži sastopamas un var būt agrīnas. (Brandstadter et al., 2019)

Epilepsija (īpaši temporālās daivas)

  • Starplēkmju epileptiformā aktivitāte var pasliktināt vārdu atrašanu caur vairākiem kognitīviem mehānismiem. (Silva et al., 2023)

  • Nosaukšana ir nozīmīga funkcija arī epilepsijas ķirurģijas kontekstā. (Hamberger, 2015; Fonseca et al., 2009)

Parkinsona slimība un bazālo gangliju disfunkcija

  • Vārdu atcerēšanās grūtības bieži saistās ar izpildfunkcijām un verbālo plūdumu. (Hedman et al., 2022; Camerino et al., 2022)


Vārdu atcerēšanās grūtības pieaugušajiem: “normāli” pret “jāpievērš uzmanība”


Raksts

Tipiskāk

Jāpievērš uzmanība

Epizodiski TOT, īpaši stresa/noguruma dienās

✅

⛔ ja strauji pieaug

Lēnāka runa, bet doma saglabājas

✅

⛔ ja parādās dezorientācija

Progresējošas sūdzības, pamana citi

⚠️

✅

Klāt atmiņas/uzmanības kritums ikdienā

⛔

✅

Pēkšņs sākums (dienās/nedēļās)

⛔

✅

Piezīme: pēkšņas izmaiņas vai izteikts progresējums ir iemesls vērsties pie veselības aprūpes speciālista.


Vārdu atcerēšanās grūtības pieaugušajiem: pierādījumu stiprums

Apgalvojums

Pierādījumu stiprums

Kāpēc

Atsauces

Kreisie fronto-temporālie reģioni (t. sk. insula/ITG) ir kritiski vārdu atrašanai

Spēcīgs

Neiroattēlošana, cēloņpierādījumi no bojājumiem/klīnikas

Shafto et al., 2007; Shafto et al., 2010; Hope & Price, 2016

Apstrādes ātrums ir galvenais vārdu atcerēšanās grūtību faktors novecošanā

Spēcīgs

Konsekventas asociācijas uzdevumos un pašziņojumos

Wei et al., 2024; Faroqi-Shah & Gehman, 2021

Transmission deficit (semantika→fonoloģija) skaidro TOT

Spēcīgs

Klasiski eksperimenti + teorētiska konsekvence

Burke et al., 1991; Burke & Shafto, 2004

Stress pasliktina verbālo plūdumu un palielina TOT risku

Vidējs–spēcīgs

Sistemātiski pārskati + eksperimenti, bet heterogenitāte

Mikneviciute et al., 2021; Ohman et al., 2007; Fabio et al., 2021

Pašziņotas vārdu atcerēšanās sūdzības var korelēt ar AD biomarķieriem

Vidējs

Ir stipri darbi, bet interpretācija atkarīga no populācijas

Montembeault et al., 2022; Adamczuk et al., 2016


Vārdu atcerēšanās grūtības pieaugušajiem: ko darīt ikdienā?

Šeit ir praktiski soļi, kas ir tieši sasaistāmi ar pētījumos aprakstītajiem mehānismiem.

1) Runas brīža taktika (momentāna palīdzība)

  • Atļauj pauzi 2–3 sekundes.

  • Pārfrāzē teikumu, saglabā domu.

  • Izmanto sinonīmu vai aprakstu (“tas, ko liek uz galda, kad…”).

Tas samazina “spiedienu” uz atlases sistēmu un bieži atjauno piekļuvi.


2) Norādes, kas palīdz atlasīt vārdu

  • Pasaki kategoriju (piem., “mēbele”).

  • Pasaki funkciju (“uz tā sēž”).

  • Pasaki pirmo burtu vai zilbi.

  • Uzraksti 1–2 burtus un pasaki skaļi.

Šīs tehnikas atbilst semantisko/fonoloģisko pieeju principiem nosaukšanas terapijās. (Sze et al., 2020)


3) Atcerēšanās treniņš ar atstarpēm

  • Izveido sarakstu ar 20–40 biežākajiem vārdiem, kas “iesprūst”.

  • 3–5 min dienā: mēģini atsaukt atmiņā, tikai pēc tam pārbaudi.

  • Atkārto pēc 2–3 dienām, tad pēc nedēļas.

Šāda mācīšanās forma ir īpaši efektīva vārdu apguvē/atjaunošanā. (Gordon, 2020)


4) Strukturēta kognitīvā stimulācija

Kognitīvās stimulācijas programmas vecākiem pieaugušajiem var uzlabot valodas un verbālās plūduma rādītājus ar saglabājošu efektu. (Calatayud et al., 2023)

Plašākos pārskatos multimodālas pieejas (kognitīvi + dzīvesveids) bieži dod labumu arī verbālajai plūdībai subjektīvu sūdzību un MCI kontekstā. (Rodakowski et al., 2015; Chan et al., 2024; Yu et al., 2024)


5) Fiziskā slodze kā “ātra pārslēgšanās”

Atsevišķos darbos intensīvāka fiziskā slodze uzlaboja verbālās plūduma sniegumu (vairāk vārdu, labāka pārslēgšanās). (Khanna et al., 2025)


Vārdu atcerēšanās grūtības pieaugušajiem: klienta pieredze

“Pirms RigaBrain® seansiem bieži bija sajūta, ka vārdi un domas ir kaut kur "aiz miglas" – zinu, ko gribu pateikt, bet īstais vārds nenāk. Pēc RigaBrain® seansiem pamazām pamanīju, ka atcerēšanās kļūst vieglāka, domas sakārtojas ātrāk un sarunās vairs nav tik daudz paužu. Sajūta, ka galvā ir vairāk skaidrības un mazāk piepūles.”*

*Atsauksme ir individuāla pieredze, ko nevar vispārināt uz visiem.


Vārdu atcerēšanās grūtības pieaugušajiem: FAQ

Kas ir TOT (uz mēles gala)?

Tā ir sajūta, ka vārds ir ļoti tuvu, bet īstajā brīdī nav pieejams. TOT ir bieži pētīts fenomens, īpaši novecošanā. (Burke et al., 1991; Shafto et al., 2007)


Vai stress var izraisīt vārdu atcerēšanās grūtības?

Jā. Hronisks stress saistās ar zemāku burtu plūdumu, bet akūts stress vidēji pasliktina verbālo plūdumu un var palielināt TOT. (Ohman et al., 2007; Mikneviciute et al., 2021)


Vai vārdu atcerēšanās grūtības vienmēr nozīmē demenci?

Nē. Bieži tās ir saistītas ar apstrādes ātrumu, slodzi, miegu un kontroli. Tomēr biežas, progresējošas sūdzības gados vecākiem cilvēkiem dažos pētījumos korelē ar biomarķieriem. (Wei et al., 2024; Montembeault et al., 2022)


Kāds ir vienkāršākais treniņš mājās?

Atcerēšanās prakse ar atstarpēm + norādes (kategorija, funkcija, pirmais burts, uzrakstīt 1–2 burtus). (Gordon, 2020; Sze et al., 2020)


Kad noteikti jāvēršas pie speciālista?

Ja sūdzības ir pēkšņas, strauji progresē vai nāk kopā ar būtiskām izmaiņām ikdienas funkcionēšanā.


Kā RigaBrain® var palīdzēt atcerēties vārdus?


RigaBrain® pieeja ir vērsta uz smadzeņu pašregulācijas spēju stiprināšanu. RigaBrain® seansi nestrādā ar simptomiem un diagnozēm — mērķis ir atbalstīt smadzeņu spēju pašām veidot vairāk elastības un līdzsvara, kas ikdienā bieži izpaužas kā labāks miegs, lielāks miers, labāka uzmanības noturība un skaidrāka domāšana.


Lai saprastu savu situāciju un slodzes fonu, sāc ar pašnovērtējumu:

Smadzeņu darbības pašnovērtējuma anketa: 


Ja vēlies pieteikt seansu:

Pieteikšanās RigaBrain® seansam: https://www.rigabrain.com/pieteikties


___

Izmantotā literatūra

bottom of page