top of page
Meklēt

Smadzenes mainās visu dzīvi: kāpēc “pusaudža smadzenes” mūsos dzīvo līdz pat 30 gadiem?

Updated: pirms 3 dienām

Jaunā Kembridžas Universitātes pētījumā zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēka smadzenes nemainās lineāri un nemaz nenoveco tik ātri, kā daudzi uzskata. Patiesībā smadzenes iziet piecus dažādus attīstības un pārmaiņu posmus, un lielākā daļa no mums “pusaudža smadzenes” nēsā sev līdzi vēl ilgi pēc vidusskolas — līdz aptuveni 30 gadu vecumam.


Brain

Šie posmi palīdz saprast, kāpēc noteiktos dzīves brīžos mums ir tik grūti koncentrēties, kāpēc enerģija svārstās, kā veidojas lēmumu pieņemšana un kā smadzenes ar gadiem kļūst elastīgākas vai tieši pretēji — stingrākas.


1. Bērnība (0–9 gadi): strauja izaugsme un “lielo tīklu” būvniecība


Šajā posmā smadzenes aug ar milzīgu ātrumu. Veidojas daudzas jaunas sinapses, bet liekās tiek “apgrieztas”, lai tīkli kļūtu efektīvāki.


Šis ir laiks, kad bērns visātrāk apgūst valodu, kustības un pasaules izpratni — smadzenes strādā kā superšoseja būvniecības fāzē.


2. Pusaudzība un jaunība (9–32 gadi): lielākās pārmaiņas visā dzīvē


Šis posms pēc pētījuma ir visradikālākais.

Tas ir vienīgais laiks, kad smadzenes kļūst efektīvākas — tīkli optimizējas, savienojumi kļūst ātrāki, un notiek intensīva “pārbūve”, kas ietekmē:


  • spriešanu un lēmumu pieņemšanu,

  • emociju pašregulāciju,

  • impulsu kontroli,

  • sociālo uztveri,

  • radošumu.



Nav brīnums, ka līdz 25–30 gadiem daudzi piedzīvo intensīvas sajūtas, kāpumus un kritumus — smadzenēm šis ir reorganizācijas maratons.


3. Pieaugušo posms (32–66 gadi): stabilitātes jeb “plateau” laiks


No 30+ smadzenes kļūst stabilākas. Tās nemaz tik ātri nenoveco — tieši otrādi, tās saglabā stabilu funkcionalitāti vairāk nekā 30 gadus.


Šajā posmā smadzenes lēnām sāk zaudēt efektivitāti, taču cilvēks bieži piedzīvo:


  • dziļāku izpratni,

  • pieredzes radītu gudrību,

  • stabilākus emocionālos modeļus.



Šis ir labs laiks stiprināt smadzeņu elastību — piemēram, ar miega sakārtošanu, kustībām, mācīšanos un smadzeņu pašregulācijas praksēm, tostarp RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansiem.


4. Agrīnā novecošana (66–83 gadi): smadzenes “sadalās orķestros”


Pētījums rāda, ka šajā posmā smadzenes pārstāj darboties kā viens vienots tīkls.

Dažādi reģioni vairāk “strādā paši par sevi”, līdzīgi kā mūziķi, kas uzsāk solo projektus.


Šajā laikā biežāk parādās:


  • lēnāka informācijas apstrāde,

  • grūtības uzturēt ilgstošu uzmanību,

  • lielāka jutība pret stresu.


Šeit īpaši svarīga kļūst smadzeņu viļņu sinhronizācija — tas ir tieši tas, ko veicina RigaBrain® seansi, palīdzot saglabāt elastību un nervu sistēmas mieru.


5. Vēlā novecošana (83+): turpinās iepriekšējās pārmaiņas


Šis posms ir līdzīgs iepriekšējam, tikai izteiktāks. Pētījumos datu ir mazāk, jo atrast veselus, aktīvus dalībniekus pēc 83 gadu vecuma ir sarežģītāk.


Tomēr skaidrs ir viens: smadzenes saglabā spēju pielāgoties arī šajā vecumā, ja tās saņem pietiekami daudz stimulējošas pieredzes (jaunas aktivitātes, kustības, sarunas, mācīšanās) un ja tiek atbalstīta to pašregulācija.


---


Ko tas nozīmē mums ikdienā?


Smadzenes mainās visu dzīvi, un tās ļoti labi saglabā spēju pielāgoties.


Visi lielākie “lēcieni” notiek līdz 30 gadiem — tāpēc šis laiks bieži ir emocionāli un kognitīvi intensīvs.


Pēc 30 gadiem sākas stabilitātes laiks, kas ilgst vairāk nekā trīs desmitgades.


Pēc 66 gadiem elastība mazinās, tāpēc svarīgi smadzenēm palīdzēt saglabāt līdzsvaru, ritmu un sinhronizāciju.


RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansi ir viens no veidiem, kā atbalstīt smadzeņu dabisko pielāgošanos, mazināt haotiskus viļņus un stiprināt pašregulācijas spējas jebkurā vecumā.


---


Ja vēlies izmēģināt RigaBrain® seansu vai uzdot jautājumus par smadzeņu darbību, piesakies šeit:




Kambridžas Universitātes pētījumi: Cilvēka smadzeņu novecošanās nav lineāra un nav tik strauja kā bieži uzskatīts

Pieejamie pētījumi no Kembridžas Universitātes un tās sadarbības partneriem apstiprina, ka cilvēka smadzeņu izmaiņas novecošanas laikā nav lineāras un ir daudzveidīgākas, nekā agrāk uzskatīts.


Galvenie atklājumi

  • Lielapjoma pētījumi, piemēram, Cambridge Centre for Ageing and Neuroscience (Cam-CAN), rāda, ka smadzeņu struktūras un funkcijas izmaiņas dzīves laikā ir ļoti heterogēnas un nepakļaujas vienkāršiem lineāriem modeļiem. Dažādas smadzeņu daļas un kognitīvās funkcijas mainās atšķirīgos tempos un dažkārt pat nelineāri (Taylor et al., 2017; Bethlehem et al., 2021; Dohm-Hansen et al., 2024; Doval et al., 2024).

  • Jaunākie pētījumi ar neiroattēlveidošanas un mākslīgā intelekta metodēm atklāj, ka smadzeņu novecošanās trajektorijas ir individuāli atšķirīgas, un dažās smadzeņu struktūrās novērojamas gan lineāras, gan nelineāras izmaiņas (Bethlehem et al., 2021; Yang et al., 2024; Doval et al., 2024; Beheshti et al., 2019).

  • Smadzeņu elektriskās aktivitātes un savienojumu izmaiņas ar vecumu arī parāda nelineārus modeļus, kas saistīti ar dažādu smadzeņu reģionu specifiku un individuālām atšķirībām (Doval et al., 2024; Fosque et al., 2022; Wang et al., 2022; Schilling et al., 2022).

  • Daži pētījumi uzsver, ka smadzeņu novecošanās nav vienmērīgi progresējoša – noteiktos dzīves posmos var būt straujākas vai lēnākas izmaiņas, un dažas funkcijas saglabājas stabilas līdz pat sirmam vecumam (Dohm-Hansen et al., 2024; Bethlehem et al., 2021; Taylor et al., 2017).


Smadzeņu novecošanās pētījumu piemēri

Pētījuma nosaukums

Galvenais atklājums

Citāti

Cam-CAN datu repozitorijs

Smadzeņu un kognitīvās izmaiņas dzīves laikā ir ļoti dažādas un nelineāras

(Taylor et al., 2017; Demetriou et al., 2025)

Brain charts for the human lifespan

Smadzeņu struktūras izmaiņas visā dzīves laikā ir nelineāras un individuāli atšķirīgas

(Bethlehem et al., 2021)

The 'middle-aging' brain

Vidējais vecums ir īpašs periods ar unikālām smadzeņu izmaiņām, kas nav lineāras

(Dohm-Hansen et al., 2024)

When Maturation is Not Linear

Smadzeņu elektriskā aktivitāte mainās nelineāri dažādos vecumos

(Doval et al., 2024)

Figure 1: Tabula ilustrē galvenos pētījumus par smadzeņu novecošanās nelinearitāti.

Secinājums

Jaunākie pētījumi, tostarp Kembridžas Universitātes Cam-CAN projekts, apstiprina, ka cilvēka smadzenes noveco nelineāri un daudz lēnāk vai atšķirīgāk, nekā bieži tiek uzskatīts. Smadzeņu novecošanās ir sarežģīts, individuāli mainīgs process, kas nav reducējams uz vienkāršu lineāru modeli.


References

Taylor, J., Williams, N., Cusack, R., Auer, T., Shafto, M., Dixon, M., Tyler, L., Group, C., & Henson, R. (2017). The Cambridge Centre for Ageing and Neuroscience (Cam-CAN) data repository: Structural and functional MRI, MEG, and cognitive data from a cross-sectional adult lifespan sample. Neuroimage, 144, 262 - 269. https://doi.org/10.1016/j.neuroimage.2015.09.018

Fosque, L., Alipour, A., Zare, M., Williams-García, R., Beggs, J., & Ortíz, G. (2022). Quasicriticality explains variability of human neural dynamics across life span. Frontiers in Computational Neuroscience, 16. https://doi.org/10.3389/fncom.2022.1037550

Wang, Y., Rheault, F., Schilling, K., Beason-Held, L., Shafer, A., Resnick, S., & Landman, B. (2022). Longitudinal changes of connectomes and graph theory measures in aging. **, 12032, 120321U - 120321U-8. https://doi.org/10.1117/12.2611845

Dohm-Hansen, S., English, J., Lavelle, A., Fitzsimons, C., Lucassen, P., & Nolan, Y. (2024). The 'middle-aging' brain. Trends in Neurosciences, 47, 259-272. https://doi.org/10.1016/j.tins.2024.02.001

Yang, Z., Wen, J., Erus, G., Govindarajan, S., Melhem, R., Mamourian, E., Cui, Y., Srinivasan, D., Abdulkadir, A., Parmpi, P., Wittfeld, K., Grabe, H., Bülow, R., Frenzel, S., Tosun, D., Bilgel, M., An, Y., Yi, D., Marcus, D., LaMontagne, P., Benzinger, T., Heckbert, S., Austin, T., Waldstein, S., Evans, M., Zonderman, A., Launer, L., Sotiras, A., Espeland, M., Masters, C., Maruff, P., Fripp, J., Toga, A., O’Bryant, S., Chakravarty, M., Villeneuve, S., Johnson, S., Morris, J., Albert, M., Yaffe, K., Völzke, H., Ferrucci, L., Bryan, N., Shinohara, R., Fan, Y., Habes, M., Lalousis, P., Koutsouleris, N., Wolk, D., Resnick, S., Shou, H., Nasrallah, I., & Davatzikos, C. (2024). Brain aging patterns in a large and diverse cohort of 49,482 individuals.. Nature medicine. https://doi.org/10.1038/s41591-024-03144-x

Doval, S., López-Sanz, D., Bruña, R., Cuesta, P., Antón-Toro, L., Taguas, I., Torres-Simón, L., Chino, B., & Maestú, F. (2024). When Maturation is Not Linear: Brain Oscillatory Activity in the Process of Aging as Measured by Electrophysiology.. Brain topography. https://doi.org/10.1007/s10548-024-01064-0

Bethlehem, R., Seidlitz, J., White, S., Vogel, J., Anderson, K., Adamson, C., Adler, S., Alexopoulos, G., Anagnostou, E., Areces-Gonzalez, A., Astle, D., Auyeung, B., Ayub, M., Ball, G., Baron-Cohen, S., Beare, R., Bedford, S., Benegal, V., Beyer, F., Bae, B., Blangero, J., Cábez, B., Boardman, J., Borzage, M., Bosch-Bayard, J., Bourke, N., Calhoun, V., Chakravarty, M., Chen, C., Chertavian, C., Chételat, G., Chong, Y., Cole, J., Corvin, A., Courchesne, E., Crivello, F., Cropley, V., Crosbie, J., Crossley, N., Delarue, M., Desrivières, S., Devenyi, G., Di Biase, M., Dolan, R., Donald, K., Donohoe, G., Dunlop, K., Edwards, A., Elison, J., Ellis, C., Elman, J., Eyler, L., Fair, D., Fletcher, P., Fonagy, P., Franz, C., Galán-García, L., Gholipour, A., Giedd, J., Gilmore, J., Glahn, D., Goodyer, I., Grant, P., Groenewold, N., Gunning, F., Gur, R., Gur, R., Hammill, C., Hansson, O., Hedden, T., Heinz, A., Henson, R., Heuer, K., Hoare, J., Holla, B., Holmes, A., Holt, R., Huang, H., Im, K., Ipser, J., Jack, C., Jackowski, A., Jia, T., Johnson, K., Jones, P., Jones, D., Kahn, R., Karlsson, H., Karlsson, L., Kawashima, R., Kelley, E., Kern, S., Kim, K., Kitzbichler, M., Kremen, W., Lalonde, F., Landeau, B., Lee, S., Lerch, J., Lewis, J., Li, J., Liao, W., Linares, D., Liston, C., Lombardo, M., Lv, J., Lynch, C., Mallard, T., Marcelis, M., Markello, R., Mazoyer, B., McGuire, P., Meaney, M., Mechelli, A., Medic, N., Mišić, B., Morgan, S., Mothersill, D., Nigg, J., Ong, M., Ortinau, C., Ossenkoppele, R., Ouyang, M., Palaniyappan, L., Paly, L., Pan, P., Pantelis, C., Park, M., Paus, T., Pausova, Z., Binette, P., Pierce, K., Qian, X., Qiu, J., Qiu, A., Raznahan, A., Rittman, T., Rollins, C., Romero-García, R., Ronan, L., Rosenberg, M., Rowitch, D., Salum, G., Satterthwaite, T., Schaare, H., Schachar, R., Schultz, A., Schumann, G., Schöll, M., Sharp, D., Shinohara, R., Skoog, I., Smyser, C., Sperling, R., Stein, D., Stolicyn, A., Suckling, J., Sullivan, G., Taki, Y., Thyreau, B., Toro, R., Tsvetanov, K., Turk-Browne, N., Tuulari, J., Tzourio, C., Vachon-Presseau, É., Valdés-Sosa, M., Valdés-Sosa, P., Valk, S., Van Amelsvoort, T., Vandekar, S., Vasung, L., Victoria, L., Villeneuve, S., Villringer, A., Vértes, P., Wagstyl, K., Wang, Y., Warfield, S., Warrier, V., Westman, E., Westwater, M., Whalley, H., Witte, A., Yang, N., Yeo, B., Yun, H., Zalesky, A., Zar, H., Zettergren, A., Zhou, J., Ziauddeen, H., Zugman, A., Zuo, X., & Alexander-Bloch, A. (2021). Brain charts for the human lifespan. Nature, 604, 525 - 533. https://doi.org/10.1038/s41586-022-04554-y

Schilling, K., Archer, D., Yeh, F., Rheault, F., Cai, L., Hansen, C., Yang, Q., Ramdass, K., Shafer, A., Resnick, S., Pechman, K., Gifford, K., Hohman, T., Jefferson, A., Anderson, A., Kang, H., & Landman, B. (2022). Aging and white matter microstructure and macrostructure: a longitudinal multi-site diffusion MRI study of 1218 participants. Brain Structure and Function, 227, 2111 - 2125. https://doi.org/10.1007/s00429-022-02503-z

Demetriou, I., Attaheri, A., Bingham, T., Duckett, W., Bridge, L., Raykov, P., Tsvetanov, K., Correia, M., Apšvalka, D., Crespo-Garcia, M., Campbell, K., Morcom, A., Mitchell, D., Rowe, J., Wolpe, N., Henderson, S., Henson, R., Tyler, L., Brayne, C., Bullmore, E., Calder, A., Cusack, R., Dalgleish, T., Duncan, J., Matthews, F., Wilson, W., Shafto, M., Cheung, T., Davis, S., Geerligs, L., Kievit, R., McCarrey, A., Mustafa, A., Price, D., Samu, D., Taylor, J., Hanley, C., Parkin, B., Troy, D., Auer, T., Gao, L., Green, E., Henriques, R., Allen, J., Amery, G., Amunts, L., Barcroft, A., Castle, A., Dias, C., Dowrick, J., Fair, M., Fisher, H., Goulding, A., Grewal, A., Hale, G., Hilton, A., Johnson, F., Johnston, P., Kavanagh-Williamson, T., Kwaśniewska, M., & McMinn, A. (2025). The Cambridge Centre for Ageing and Neuroscience (Cam-CAN) longitudinal study protocol: Phase 4 ('Enrichment') and Phase 5 ('Rescan'). **. https://doi.org/10.1101/2025.05.06.25327023

Beheshti, I., Maikusa, N., & Matsuda, H. (2019). Effects of aging on brain volumes in healthy individuals across adulthood. Neurological Sciences, 40, 1191-1198. https://doi.org/10.1007/s10072-019-03817-3



bottom of page