top of page

Trauma un smadzenes: kāpēc ķermenis reaģē arī tad, kad briesmas ir pagājušas?

pirms 21 stundas
Lasīts 5 min

Iedomājies: Tu mierīgi sēdi mājās, kad aiz loga pēkšņi atskan skaļš troksnis. Sirds sāk sisties straujāk, ķermenis saspringst, un tikai pēc brīža saproti — tās bija aizcērtamas durvis. Ja reiz esi piedzīvojis kaut ko biedējošu, līdzīga situācija var izraisīt īpaši spēcīgu reakciju.


Tas nav rakstura vājums. Tā ir nervu sistēmas aizsargreakcija, kas dažkārt var aktivizēties arī situācijā, kurā tūlītēju briesmu vairs nav. Svarīgākais: šādas reakcijas ir saprotamas, un palīdzība ir iespējama.


Stilizēts smadzeņu neironu tīkls, kura siltie toņi pāriet mierīgos zilganzaļos toņos

Kas notiek smadzenēs pēc traumatiskas pieredzes?


Traumatiska pieredze katru cilvēku ietekmē atšķirīgi. Daļai reakcijas ar laiku mazinās, savukārt citiem satraukums, nepatīkamas atmiņas, miega grūtības vai pastiprināta modrība ieilgst. Ne katram cilvēkam pēc traumas attīstās pēctraumatiskā stresa traucējumi jeb PTSS. [1]


Smadzeņu drošības izvērtēšanā piedalās vairāku savstarpēji saistītu reģionu tīkls, nevis viens atsevišķs „trauksmes slēdzis”. Amigdala palīdz apstrādāt emocionāli nozīmīgus signālus, hipokamps piedalās atmiņas un konteksta veidošanā, bet prefrontālā garoza — uzmanības, izvērtēšanas un reakciju regulācijas procesos. Šie reģioni darbojas kopā, un to funkcijas neaprobežojas tikai ar šiem uzdevumiem. [1]


Kas var būt iesaistīts?

Ko tas var nozīmēt ikdienā?

Amigdala un citi draudu apstrādes tīkli

Pēkšņs troksnis vai cita atgādinoša situācija var šķist īpaši nozīmīga un izraisīt izbīli.

Hipokamps un atmiņas konteksts

Pašreizējā situācija var atgādināt iepriekš piedzīvoto, kaut arī tās nav vienādas.

Prefrontālā garoza

Spēcīga satraukuma brīdī uzmanības noturēšana un situācijas mierīga izvērtēšana var kļūt grūtāka.

Autonomā nervu sistēma

Var mainīties elpošana, sirdsdarbība vai muskuļu sasprindzinājums. Reakcijas un to ilgums atšķiras.


Šī tabula ir vienkāršots skaidrojums, nevis diagnostikas instruments. Līdzīgas sajūtas var rasties arī citu iemeslu dēļ.


Vai trauma fiziski maina smadzenes?


Pētījumos cilvēku grupām ar PTSS ir konstatētas atšķirības dažu smadzeņu reģionu darbībā un vidējos struktūras rādītājos. Piemēram, lielā daudzcentru pētījumā cilvēkiem ar PTSS vidējais hipokampa tilpums bija nedaudz mazāks nekā traumu piedzīvojušiem cilvēkiem bez PTSS. [2]


Taču no šāda salīdzinājuma nevar secināt, ka katra traumatiska pieredze neatgriezeniski izmaina smadzeņu formu. Grupas vidējie rādītāji nepasaka, kas noticis ar konkrētu cilvēku; nozīme var būt arī iepriekšējām atšķirībām un citiem faktoriem. Smadzeņu darbība ir mainīga, un cilvēki var atveseļoties un apgūt jaunus veidus, kā tikt galā ar piedzīvoto. [1] [2]


Kāpēc ķermenis reaģē, kaut arī es zinu, ka esmu drošībā?


Kad smadzenes pamana iespējamu apdraudējumu, tās var aktivizēt autonomo nervu sistēmu un citas organisma stresa reakcijas. Tu vari just, ka sirds pukst ātrāk, elpa kļūst seklāka, muskuļi saspringst vai uzmanība pievēršas tam, kas varētu būt bīstams.


Tomēr teiciens „stresa hormoni vienmēr ir augsti” būtu pārāk vienkāršots. Pētījumos par PTSS kortizola rādītāji ir atšķīrušies atkarībā no cilvēkiem un mērīšanas apstākļiem. Neviens atsevišķs simptoms vai kortizola rādītājs pats par sevi neapstiprina PTSS. [3]


Spēcīga satraukuma brīdī ar domu „nomierinies” var nepietikt. Taču tas nenozīmē, ka loģika nedarbojas vai sarunu terapija nevar palīdzēt. Gluži pretēji — uz traumu fokusētas psihoterapijas ir vienas no vislabāk pētītajām PTSS ārstēšanas metodēm. [4]


Ko vari darīt brīdī, kad jūties pārlieku saspringti?


Nav vienas metodes, kas der visiem. Ja pašlaik esi drošā vietā, vari izmēģināt šādus vienkāršus soļus un pārtraukt tos, ja tie rada diskomfortu:


  • Pamani apkārtni. Paskaties, kur atrodies, nosauc dažas redzamas lietas un atgādini sev šodienas datumu vai vietu.

  • Sajūti balstu. Ja tas ir patīkami, sajūti pēdas pret grīdu vai muguru pret krēsla atzveltni. Tev nekas nav jāpiespiež.

  • Atrodi sev piemērotu ritmu. Vari pamēģināt elpot nedaudz lēnāk, bet, ja koncentrēšanās uz elpu palielina satraukumu, izvēlies citu paņēmienu.

  • Sazinies ar uzticamu cilvēku. Vienkārša saruna vai klātbūtne var palīdzēt nepalikt vienam ar piedzīvoto.

  • Meklē speciālista atbalstu, ja grūtības ieilgst, traucē ikdienai vai rada bažas.


Šie soļi nav PTSS ārstēšana, un nevienam nav sevi jāpiespiež atcerēties vai izstāstīt traumatisko notikumu.


Kur iederas RigaBrain® un NeurOptimal®?


RigaBrain® seansā cilvēks ērti sēž un klausās mūziku. Sensori nolasa smadzeņu elektrisko aktivitāti, un NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® sistēma sniedz atgriezenisko saiti ar īsām skaņas izmaiņām. Klientam nav jāstāsta par savu pieredzi, ja viņš to nevēlas, un seansa laikā nav jāveic sarežģīti uzdevumi.


RigaBrain® šo procesu piedāvā kā smadzeņu darbības pašregulācijas treniņu un iespēju vērot savu ikdienas pašsajūtu, nevis kā diagnozes noteikšanu vai ārstēšanu. Cilvēku pieredze var atšķirties, un konkrēts rezultāts nav garantēts.


Pēteris Urtāns, RigaBrain® vadītājs, seansu ieceri skaidro šādi: “RigaBrain® seansi palīdz trenēt smadzeņu darbību, lai ikdienā būtu vairāk stabilitātes, skaidrības un pārliecības.” [5]


Ja cilvēks saņem psihologa, psihoterapeita vai ārsta palīdzību, lēmumu par papildu labsajūtas praksēm ir vērts pārrunāt ar savu speciālistu. RigaBrain® seansi neaizstāj pierādījumos balstītu PTSS ārstēšanu.


Ko par neurofeedback un PTSS saka pētījumi?


Dažādu neurofeedback veidu izpēte PTSS gadījumā turpinās. Dažos pētījumos novērotas daudzsološas izmaiņas, taču sistemātiskā pārskata autori norāda uz zemu vai ļoti zemu pierādījumu drošticamību, nelielām dalībnieku grupām un metodoloģiskiem ierobežojumiem. [6]


Šajos pētījumos izmantotās metodes ne vienmēr ir tās pašas, kas NeurOptimal®. Tādēļ citu neurofeedback sistēmu rezultātus nedrīkst automātiski attiecināt uz NeurOptimal®, un pašlaik nav pietiekama pamata solīt, ka NeurOptimal® ārstē PTSS vai konkrēti novērš traumas radītas smadzeņu izmaiņas. [4] [6]


Tas nenozīmē, ka personiskā labsajūtas pieredze nav vērtīga. Tas nozīmē, ka svarīgi nošķirt individuālus novērojumus no klīniski pierādīta ārstēšanas rezultāta.


Kā savu pieredzi apraksta RigaBrain® klienti?


Kāds RigaBrain® klients, daloties pieredzē par ikdienas stresu, raksta: “Pēc desmit RigaBrain® seansiem man ir pamainījušās sajūtas – es vairs „neuzvelkos”, ir samazinājies nogurums dienas laikā, samazinājies stress par darbiem, un ir izveidojies vienkāršāks skats uz lietām.” [7]


Citā atsauksmē lasāms: “Šķiet, ka es ātrāk nomierinos pēc stresa. Ir vieglāk “savākties”!” Cilvēks norādījis, ka atsauksme sniegta mēnesi pēc desmit seansiem. [7]


Tās ir individuālas, pašu cilvēku aprakstītas pieredzes, nevis pierādījums tam, ka viņiem bija PTSS vai ka seansi ārstēja traumu. Katram pieredze var būt citāda.


Biežāk uzdotie jautājumi


Vai katram pēc traumas attīstās PTSS?


Nē. Cilvēku reakcijas atšķiras, un daudziem tās ar laiku mazinās. Ja satraukums, uzmācīgas atmiņas, izvairīšanās vai miega grūtības turpinās un traucē ikdienai, pārrunā to ar kvalificētu speciālistu. [1] [4]


Vai sarunu terapija var palīdzēt, ja reakciju jūtu ķermenī?


Jā. Uz traumu fokusēta kognitīvi biheiviorālā terapija, kognitīvās apstrādes terapija, ilgstošā ekspozīcija un EMDR ir metodes, kurām PTSS ārstēšanā ir zinātnisks pamatojums. Piemērotāko pieeju palīdz izvēlēties kvalificēts speciālists. [4]


Vai NeurOptimal® seansā man būs jāstāsta par piedzīvoto?


Nē. Seansa laikā nav jāstāsta traumatiski notikumi. Ja vēlies, vari pārrunāt ar RigaBrain® komandu savas vēlmes, jautājumus un to, kas Tev palīdzētu justies ērtāk.


Cik seansu man būs nepieciešams?


Nav iespējams iepriekš droši paredzēt, ko un kad konkrēts cilvēks pamanīs. Ar komandu vari pārrunāt savu mērķi, izmēģināt pirmo seansu un laika gaitā izvērtēt savus novērojumus, negaidot garantētu rezultātu.


Kad jāmeklē profesionāla palīdzība?


Ja izjūtas ir ļoti spēcīgas, ieilgst, traucē darbam, miegam vai attiecībām, vērsies pie ģimenes ārsta vai psihiskās veselības speciālista. Ja pastāv tūlītējs apdraudējums Tev vai kādam citam, Latvijā zvani 112.


Pirmais solis pretī lielākai skaidrībai


Ja vēlies mierīgā vidē iepazīt, kā notiek smadzeņu pašregulācijas treniņš, un pārrunāt savus jautājumus, piesakies pirmajam RigaBrain® seansam: www.rigabrain.com/pieteikties. Seansu iespējams izvērtēt kā daļu no sava labsajūtas ceļa, līdzās profesionālai palīdzībai, ja tā nepieciešama.


Atsauces


[1] Ressler, K. J. u. c. (2022). Post-traumatic stress disorder: clinical and translational neuroscience from cells to circuits. Nature Reviews Neurology. https://doi.org/10.1038/s41582-022-00635-8


[2] Logue, M. W. u. c. (2018). Smaller Hippocampal Volume in Posttraumatic Stress Disorder: A Multisite ENIGMA-PGC Study. Biological Psychiatry. https://doi.org/10.1016/j.biopsych.2017.09.006


[3] Pan, X. u. c. (2018). Salivary cortisol in post-traumatic stress disorder: a systematic review and meta-analysis. BMC Psychiatry. https://doi.org/10.1186/s12888-018-1910-9


[4] Schnurr, P. P. u. c. (2024). The Management of Posttraumatic Stress Disorder and Acute Stress Disorder: Synopsis of the 2023 U.S. Department of Veterans Affairs and U.S. Department of Defense Clinical Practice Guideline. Annals of Internal Medicine. https://doi.org/10.7326/M23-2757


[5] Urtāns, P. Kā es, Pēteris Urtāns, skaidroju RigaBrain® seansus. RigaBrain®. https://www.rigabrain.com/post/ka-peteris-urtans-skaidro-rigabrain-seansus


[6] Berman, D. E. u. c. (2025). Systematic review and meta-analysis of neurofeedback training efficacy and neural mechanisms in the treatment of posttraumatic stress disorder. Frontiers in Neuroscience. https://doi.org/10.3389/fnins.2025.1658652


[7] RigaBrain®. RigaBrain® klienti par stresu. Klientu pieredzes stāsti. https://www.rigabrain.com/post/palidz-tikt-gala-ar-stresu


bottom of page