Kas notiek ar smadzenēm, kad pārāk bieži skatāmies ekrānā? Ekrāni un smadzenes

Mūsdienās ekrāni ir kļuvuši par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu – tie ir gan darbā, gan izklaidē, gan mācībās, gan atpūtā. Taču arvien vairāk pētījumu liecina, ka pārmērīgs ekrāna lietojums var negatīvi ietekmēt mūsu smadzeņu darbību. It īpaši satraucoši šie secinājumi ir attiecībā uz bērniem un pusaudžiem, kuru smadzenes vēl tikai attīstās.

Ekrāni un smadzenes - ko rāda pētījumi par ekrānu lietošanu un samdzeņu darbību?

🧠 Samazināta izziņas attīstība bērniem

MRI skenēšanas dati liecina, ka bērniem, kuri ekrānus lieto vairāk nekā 7 stundas dienā, smadzeņu struktūrā redzamas izmaiņas. Šiem bērniem bija arī zemāki rezultāti valodas un domāšanas testos (Patel & Sapovadia, 2020).

🧠 Atkarības iezīmes – nopietnāks riska faktors nekā lietošanas ilgums

Ne tikai laiks pie ekrāna, bet arī veids, kādā mēs lietojam ierīces, ir svarīgs. Atkarības pazīmes, piemēram, nespēja pārtraukt lietošanu vai trauksme, ja nav pieejas ekrānam, ir saistītas ar emocionālām un uzvedības problēmām (Baer et al., 2012).

🧠 Samazināts BDNF līmenis – mazāk “barības” smadzenēm

Augsts ekrāna laiks korelē ar zemāku smadzeņu izcelsmes neirotrofiskā faktora (BDNF) līmeni, īpaši aptaukošanās riska grupās. BDNF ir svarīgs neironu augšanai un mācīšanās procesiem (Goldfield et al., 2021).

🧠 Ietekme uz uzmanību un pašregulāciju

Ilgstoša ekrāna lietošana var pasliktināt smadzeņu spēju uzturēt uzmanību un sevi regulēt – tas īpaši attiecas uz pusaudžiem (Marciano et al., 2021).

🧠 Ekrāna atkarība un smadzeņu elektroaktivitāte

Pārāk bieža ekrāna lietošana var ietekmēt smadzeņu viļņu aktivitāti. Piemēram, paaugstināts beta viļņu līmenis bieži tiek novērots gan ekrāna atkarīgajiem, gan cilvēkiem ar citām atkarībām (Hossain & Faiyazuddin, 2022).

🧠 Slikts miegs = slikta smadzeņu darbība

Pārmērīgs ekrāna laiks, it īpaši pirms gulētiešanas, saistīts ar sliktāku miega kvalitāti, kas tieši ietekmē smadzeņu atjaunošanās procesus (Baby et al., 2021).

🧠 Neiroiekaisuma riski

Pētījumi rāda, ka pārmērīga digitālā patēriņa gadījumā var aktivizēties neiroiekaisuma procesi – tie negatīvi ietekmē smadzeņu veselību ilgtermiņā (Verma et al., 2024).

Ko darīt ar?

Ja vēlies justies mierīgāk, domāt skaidrāk un gulēt labāk – sāc ar vienkāršu soli: samazini ekrāna laiku un izvēlies aktivitātes, kas ļauj smadzenēm atjaunoties.

RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansi palīdz tavam centrālās nervu sistēmas regulācijas mehānismam nonākt līdzsvarotākā stāvoklī – bez ārējas stimulācijas un bez fokusēšanās uz simptomiem. Šos seansus izmanto un rekomendē arī bērniem un pusaudžiem:

👉 Rezervē savu seansu šeit: https://www.rigabrain.com/pieteikties

Atsauces:

• Patel, V., & Sapovadia, V. (2020). MRI-based assessment of screen time effects on children's brain structure.

• Baer, S., et al. (2012). Associations between problematic screen use and emotional regulation in adolescents.

• Goldfield, G. S., et al. (2021). Screen time, BDNF levels and obesity risk in youth.

• Marciano, L., et al. (2021). Screen exposure and cognitive control in adolescents.

• Hossain, M., & Faiyazuddin, M. (2022). Screen addiction and brainwave activity: A comparative study.

• Baby, N., et al. (2021). Screen use and its impact on sleep quality in children and adolescents.

• Verma, R., et al. (2024). Chronic screen exposure and neuroinflammation: A review of evidence.