Personīgā navigācija jeb kā mēs zinām, kur esam



Ceļš cauri virtuālajai mājai ar piecām istabām. Līdzīgi aktivitātes modeļi tiek novēroti, mācoties un atsaucot atmiņā dažādus specifiskus telpiskos zīmējumus. Elektrodi, kuru aktivitātes līmenis mācību laikā ir augsts, saglabā augstu līmeni arī atsaukšanas laikā; tas pats attiecināms uz zemiem elektrodu aktivitātes līmeņiem.


Zināšanas par to, kur atrodamies un kā esam šeit nonākuši, ir vitāli svarīgas mūsu ikdienas dzīvē. Lai atklātu neirālos mehānismus, kas ir šo prasmju pamatā, pētnieku komanda Nikolaja Ahmahera (Nikolai Axmacher) vadībā analizējuši smadzeņu aktivitāti ar EEG palīdzību. Pētījums aprakstīts žurnālā Current Biology.


Pētījumā piedalījās desmit epilepsijas slimnieki. Viņu smadzenēs tika implantēti EEG elektrodi. Vērojot šo pacientu smadzenes, pētnieki lūdza atsaukt atmiņā dažādu virtuālu māju istabas un ceļus, lai nokļūtu tajās.


Pētnieki atklāja, ka precīzākas telpas atmiņu reprezentācijas bija tad, ja smadzeņu aktivitāte bija vidēji izteikta, bez spēcīgiem tās uzplaiksnījumiem.


Avots: Hui Zhang, Juergen Fell, Bernhard P. Staresina, Bernd Weber, Christian E. Elger, Nikolai Axmacher. Gamma Power Reductions Accompany Stimulus-Specific Representations of Dynamic Events. Current Biology, 2015.


Arī epilepsijas lēkmju cietušas personas ir mūsu klienti. Lēkmes iet mazumā un nav jādzīvo bailēs.