Smadzeņu viļņi

“ … tā ir dinamiska sistēma ikvienā no mums.”

W.J. Freeman

“How Brains Make Up Their Minds”

Smadzeņu viļņi tiek ģenerēti, kad smadzenēs veidojas neironi. Tie komunicē savā starpā ar elektrisku signālu palīdzību, kurus varam novērot ar elektroencefelogrammas (EEG) palīdzību.

Smadzeņu viļņus mēra kā regulāra cikla atkārtošanos reizi sekundē. Mērvienība tiek saukta par hercu (Hz) un, citiem vārdiem, tā mēra smadzeņu viļņu aktivitātes biežumus. Jo zemāks Hz skaits, jo lēnāka smadzeņu aktivitāte.

Mazliet ielūkojoties vēsturē, varam pastāstīt, ka ārsts Ketons (Anglija) un zinātnieks Daņiļevskis (Krievija) 19. gs. beigās atklāja, – smadzeņu pusložu garoza ģenerē elektrisku strāvu! Starp 1930. un 1940. gadu zinātnieki (Bergers ar komandu) atklāja četrus smadzeņu viļņu veidus: miega ritmi – delta, teta, nomoda ritmi – alfa un beta, par pamatu izmantojot atklājumus, ko veica zinātnieku komanda ar ukraiņu zinātnieku Provdiču – Ņeminski priekšgalā, reģistrējot strāvas no elektrodiem, kas ievadīti suņa galvas smadzenēs. Vēlāk šie smadzeņu viļņu veidi tika niansēti, iekļaujot arī:

1. Sensori- motoro ritmu (SMR, ap 14. Hz), kas saista smadzeņu un ķermeniskās funkcijas;

2. Gamma viļņus (39. līdz 100. Hz), kas nodrošina mentālo aktivitāti un informācijas apstrādes funkciju. Starp citu, Tibetas mūkiem šīs funkcijas ir ļoti labi attīstītas.

Vai jau iedomājies, kuri ir Tavi izteiktākie smadzeņu viļņi?

Patiesībā smadzeņu viļņi nav nošķirti viens no otra. Netiek ģenerēti tikai viens vai daži smadzeņu viļņu veidi. Mūsu vispārējā smadzeņu aktivitāte ir šo frekvenču kombinācija, vienkārši daži viļņi ir spēcīgāki, citi – vājāk izteikti.

Ko tas nozīmē? Galvenais ir līdzsvars. Svarīgi, lai ilgstoši nebūtu pārāk liela vai pārāk maza smadzeņu aktivitāte.

Kā lai šo līdzsvaru sasniedz?

Ir nepieciešama gan elastība, gan pielāgoties spēja.

Elastība nozīmē spēju radīt idejas vai aktivitātes, kad tas nepieciešams. Tieši tas pats attiecināms arī uz smadzenēm, – tām arī nepieciešama elastības jeb fleksibiltātes spēja.

Piemēram, darbā nepieciešama koncentrēšanās, un smadzenēm jāmāk sevi pielāgot šai nepieciešamībai. Tai brīdī aktīvākiem būtu jākļūst beta viļņiem. Toties relaksācijas brīdī beta viļņi tiek producēti mazāk un sāk dominēt alfa. Pirms miega beta aktivitāte vēl vairāk samazinās.

Problēmas var rasties, ja smadzeņu viļņi ieņem noteiktu stāvokli un “iestrēgst” tajā. Piemēram, izteikti dominē lēnie viļņi, kad nepieciešams koncentrēties, skaidri domāt u.tml.; šajos mirkļos var rasties disbalanss starp smadzeņu aktivitātes savienojamību ar ikdienas aktivitātēm.

Toties pielāgoties spēja nozīmē stabilitāti, piemēram, atgriežoties optimālā jušanās stāvoklī pēc negatīvām situācijām. Cilvēki, kam ir izteikta pielāgošanās spēja, ir veselāki, – to pierāda pētījumi. Tas pats attiecināms uz smadzenēm. Tām jāprot ieņemt optimāla funkcionēšana pēc neveselīgām mūsu darbībām, piemēram, alkohola lietošanas, smēķēšanas, negulētām naktīm u.tml. Pielāgošanās ir ļoti svarīga, lai mēs ikdienā spētu darboties efektīvi.

Principā neiroloģiskās atgriezeniskās saites (neurofeedback) metodes, kam pieder arī RigaBrain kabinetā pieejamais instruments, trenē smadzeņu viļņu “uzvedību”, nevis mākslīgi ietekmē viena vai otra šo viļņu ritma aktivitāti. Un trenēta “uzvedība” palīdz izveidot līdzsvarotu šo viļņu aktivitātes modeli attiecībā uz tik svarīgajiem komponentiem – smadzeņu elastību un pielāgošanos.

Kādēļ smadzenes nav līdzsvarotas visu laiku? Kas tās attur no balansēta stāvokļa?

Lielais sešinieks, kas labi zināms neirologiem un līdzīgu profesiju pārstāvjiem.

1. Ievainojumi (arī emocionāli);

2. Medikamentu bieža lietošana, alkohols;

3. Nogurums;

4. Emocionāls distress;

5. Sāpes;

6. Psihosomātisks stress.

RigaBrain neirofīdbeks balansā tavas smadzenes un pasargā no ārējās ietekmes! Pasargā sevi un attīsti!