Smadzeņu viļņi
- RigaBrain
- 29. jūl.
- Lasīts 4 min
Vai esi kādreiz domājis, kā Tavās smadzenēs rodas domas, emocijas un koncentrēšanās spējas? Atbilde slēpjas viļņos – smadzeņu viļņos.
“ … tā ir dinamiska sistēma ikvienā no mums.”
W.J. Freeman
“How Brains Make Up Their Minds”
Kas ir smadzeņu viļņi?
Smadzeņu viļņi rodas, kad smadzeņu neironi savā starpā komunicē, izmantojot elektriskos impulsus. Šo aktivitāti iespējams novērot ar elektroencefalogrammas (EEG) palīdzību. Smadzeņu viļņus mēra hercos (Hz) – tie parāda, cik bieži noteikts viļņa cikls atkārtojas sekundē.
Jo mazāks hercu skaits, jo lēnāka smadzeņu aktivitāte. Smadzenēs nekad nenotiek tikai viena veida viļņu aktivitāte – tajās vienlaikus darbojas dažādi viļņi, taču katrā brīdī dominē viens vai daži viļņu tipi. Smadzeņu viļņu veidi
Vēsturiski jau 19. gadsimtā tika pierādīts, ka smadzeņu garoza ģenerē elektrisko aktivitāti. Starp 1930. un 1940. gadu tika identificēti pirmie četri viļņu veidi:
Delta viļņi (0.5–4 Hz) – dziļš miegs, organisma atjaunošanās
Teta viļņi (4–8 Hz) – radošums, sapņošana, dziļa relaksācija
Alfa viļņi (8–12 Hz) – mierīga nomoda stāvoklis, meditācija
Beta viļņi (12–30 Hz) – koncentrēšanās, problēmu risināšana
Vēlāk tika identificēti arī:
Sensori-motoro ritmi (SMR, ap 14 Hz) – saikne starp smadzeņu un ķermeņa funkcijām
Gamma viļņi (30–100+ Hz) – augsta kognitīvā aktivitāte, apziņas integrācija(Tibetas mūkiem gamma aktivitāte bieži novērojama kā īpaši izteikta.)
Mazliet ielūkojoties vēsturē, varam pastāstīt, ka ārsts Ketons (Anglija) un zinātnieks Daņiļevskis (Krievija) 19. gs. beigās atklāja, – smadzeņu pusložu garoza ģenerē elektrisku strāvu! Starp 1930. un 1940. gadu zinātnieki (Bergers ar komandu) atklāja četrus smadzeņu viļņu veidus: miega ritmi – delta, teta, nomoda ritmi – alfa un beta, par pamatu izmantojot atklājumus, ko veica zinātnieku komanda ar ukraiņu zinātnieku Provdiču – Ņeminski priekšgalā, reģistrējot strāvas no elektrodiem, kas ievadīti suņa galvas smadzenēs. Vēlāk šie smadzeņu viļņu veidi tika niansēti, iekļaujot arī:
Sensori- motoro ritmu (SMR, ap 14. Hz), kas saista smadzeņu un ķermeniskās funkcijas;
Gamma viļņus (39. līdz 100. Hz), kas nodrošina mentālo aktivitāti un informācijas apstrādes funkciju. Starp citu, Tibetas mūkiem šīs funkcijas ir ļoti labi attīstītas.
Vai jau iedomājies, kuri ir Tavi izteiktākie smadzeņu viļņi?
Patiesībā smadzeņu viļņi nav nošķirti viens no otra. Netiek ģenerēti tikai viens vai daži smadzeņu viļņu veidi. Mūsu vispārējā smadzeņu aktivitāte ir šo frekvenču kombinācija, vienkārši daži viļņi ir spēcīgāki, citi – vājāk izteikti.
Ko tas nozīmē? Galvenais ir līdzsvars. Svarīgi, lai ilgstoši nebūtu pārāk liela vai pārāk maza smadzeņu aktivitāte.
Kā lai šo līdzsvaru sasniedz?
Ir nepieciešama gan elastība, gan pielāgoties spēja.
Elastība nozīmē spēju radīt idejas vai aktivitātes, kad tas nepieciešams. Tieši tas pats attiecināms arī uz smadzenēm, – tām arī nepieciešama elastības jeb fleksibiltātes spēja.
Piemēram, darbā nepieciešama koncentrēšanās, un smadzenēm jāmāk sevi pielāgot šai nepieciešamībai. Tai brīdī aktīvākiem būtu jākļūst beta viļņiem. Toties relaksācijas brīdī beta viļņi tiek producēti mazāk un sāk dominēt alfa. Pirms miega beta aktivitāte vēl vairāk samazinās.
Problēmas var rasties, ja smadzeņu viļņi ieņem noteiktu stāvokli un “iestrēgst” tajā. Piemēram, izteikti dominē lēnie viļņi, kad nepieciešams koncentrēties, skaidri domāt u.tml.; šajos mirkļos var rasties disbalanss starp smadzeņu aktivitātes savienojamību ar ikdienas aktivitātēm.
Toties pielāgoties spēja nozīmē stabilitāti, piemēram, atgriežoties optimālā jušanās stāvoklī pēc negatīvām situācijām. Cilvēki, kam ir izteikta pielāgošanās spēja, ir veselāki, – to pierāda pētījumi. Tas pats attiecināms uz smadzenēm. Tām jāprot ieņemt optimāla funkcionēšana pēc neveselīgām mūsu darbībām, piemēram, alkohola lietošanas, smēķēšanas, negulētām naktīm u.tml. Pielāgošanās ir ļoti svarīga, lai mēs ikdienā spētu darboties efektīvi.
Principā neiroloģiskās atgriezeniskās saites (neurofeedback) metodes, kam pieder arī RigaBrain kabinetā pieejamais instruments, trenē smadzeņu viļņu “uzvedību”, nevis mākslīgi ietekmē viena vai otra šo viļņu ritma aktivitāti. Un trenēta “uzvedība” palīdz izveidot līdzsvarotu šo viļņu aktivitātes modeli attiecībā uz tik svarīgajiem komponentiem – smadzeņu elastību un pielāgošanos.
Kā līdzsvars ietekmē mūsu pašsajūtu?
Līdzsvarota smadzeņu darbība nozīmē elastību – spēju pielāgoties situācijām. Dienas laikā smadzenēm jāspēj pārslēgties starp dažādiem viļņu stāvokļiem – koncentrējoties (beta), atpūšoties (alfa), vai aizmiegot (teta un delta).
Problēmas rodas tad, kad smadzenes “iestrēgst” vienā režīmā. Piemēram:
Ja dominē lēnie viļņi, kad vajadzētu būt modram – var būt grūtības ar koncentrēšanos.
Ja beta viļņi dominē pat vakarā – var rasties miega traucējumi vai hronisks stress.
Svarīgi ir arī, lai smadzenes pēc stresa spētu atgriezties līdzsvarā – šo spēju sauc par neiroplastisko pielāgošanos.
Kā RigaBrain® var palīdzēt?
RigaBrain® piedāvātie smadzeņu līdzsvarošanas seansi izmanto NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® tehnoloģiju, kas darbojas bez iejaukšanās vai stimulācijas, ļaujot smadzenēm pašām pamanīt savu aktivitāti un pielāgoties optimālākam stāvoklim.
Nevis mākslīgi tiek aktivizēts konkrēts viļņu tips, bet gan trenēta smadzeņu spēja pašregulēties – līdzīgi kā spogulis, kas parāda, kad esi novirzījies no balansa.
🧠 Rezultātā:
Uzlabojas miega kvalitāte
Samazinās stress un trauksme
Vieglāk noturēt uzmanību un koncentrēties
Pieaug emocionālā noturība
“Pirms RigaBrain® seansiem Jānis pēc darba jutās pārguris un viegli uzvilcies. Pēc 6 seansiem viņš novēroja, ka spēj ātrāk ‘pārslēgties’ uz relaksācijas stāvokli un vakarā vieglāk iemigt.”
Kādēļ smadzenes nav līdzsvarotas visu laiku? Kas tās attur no balansēta stāvokļa?
Lielais sešinieks, kas labi zināms neirologiem un līdzīgu profesiju pārstāvjiem.
Ievainojumi (arī emocionāli);
Medikamentu bieža lietošana, alkohols;
Nogurums;
Emocionāls distress;
Sāpes;
Psihosomātisks stress.
Vai vēlies noskaidrot, cik līdzsvaroti šobrīd darbojas Tavas smadzenes? 👉 Aizpildi RigaBrain® smadzeņu novērtējuma anketu: https://www.rigabrain.com/smadzenu-novertejums
Pētījumi par smadzeņu viļņu saistību ar mentālo un fizisko veselību
Smadzeņu viļņiem ir nozīmīga loma gan garīgajā, gan fiziskajā veselībā, un dažādi pētījumi atklāj, kā šie elektriskie signāli ietekmē mūsu emocijas, kognitīvās spējas un pat fizisko veselību.
Pierādījumi:
Koherenti smadzeņu viļņi veicina labāku veselību un spēcīgāku psiholoģisko stāvokli – Saskaņā ar “Wave Theory of the Mind”, koherenti (sakārtoti) smadzeņu viļņi uzlabo veselības signālu pārraidi caur autonomo nervu sistēmu, kas var veicināt placebo efektu un vispārēju veselību (Gerhab, 2021).
Alfa, beta un teta viļņi ir saistīti ar emocionālo kompetenci un radošumu – Alfa viļņi īpaši spēcīgi paredz emocionālo līdzsvaru un radošo domāšanu. Kreativitāte kalpo kā starpnieks starp alfa viļņiem un emocionālo kompetenci (Sharma & Jee, 2020).
Dažādas meditācijas prakses maina smadzeņu viļņu raksturu un uzlabo veselību – Joga un meditācija veicina veselīgākas smadzeņu aktivitātes (piem., pieaug alfa viļņu koherence), kas uzlabo garīgo līdzsvaru, uzmanību un miega kvalitāti (Kora et al., 2021); (Mariappan & Subramanian, 2018).
Smadzeņu viļņu vingrinājumi var uzlabot depresiju un miegu – “Brain Wave Vibration” treniņi parādīja pozitīvus rezultātus garastāvokļa, miega un depresijas uzlabošanā salīdzinājumā ar jogu un mindfulness praksēm (Bowden et al., 2011).
Alfa viļņu izmaiņas ir saistītas ar emocijām – Eksperimentālie dati rāda, ka alfa viļņu aktivitāte mainās atkarībā no tā, vai cilvēks ir priecīgs vai skumjš (Ashtaputre-Sisode, 2016).
🧠 Vēlies palīdzēt savām smadzenēm justies līdzsvaroti un efektīvi darboties ikdienā? Nāc uz RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansu: https://www.rigabrain.com/pieteikties
