No kurienes smadzenēs rodas jaunrade?

Saskaņā ar populāru viedokli radošums ir smadzeņu labās puslodes produkts — radoši cilvēki tiek uzskatīti par “labo smadzeņu domātājiem”, savukārt “kreiso smadzeņu domātāji” tiek uzskatīti par analītiskiem un loģiskiem. Neirozinātnieki, kas skeptiski izturas pret šo ideju, apgalvo, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai atbalstītu šo uzskatu, un tik sarežģītai spējai kā kreativitāte cilvēka noteikti jābūt pārstāvētai abās smadzeņu puslodēs. Smadzeņu attēlveidošanas pētījumā, kas veikts Dreksela Universitātē, izgaismota šī pretruna, pētot džeza ģitāristu smadzeņu darbību improvizācijas laikā.

Pētījumā, kas nesen tika publicēts žurnālā NeuroImage, pierādīts, ka maz pieredzējušu mūziķu izlasēs radošumu nosaka un vada galvenokārt labā puslode; tie ir mūziķi, kuri improvizācijā ir salīdzinoši nepieredzējuši. Tomēr mūziķiem, kuri improvizācijā ir ļoti pieredzējuši, aktivizējas galvenokārt kreisā smadzeņu puslode. Tas liecina, ka jaunrade ir “labās puslodes smadzeņu spējas”, jo tā noris, ja cilvēks sastopas ar nepazīstamu situāciju. Ņemot vērā to, kā smadzeņu aktivitāte mainās līdz ar pieredzi, šis pētījums var veicināt jaunu metožu izstrādi, lai, piemēram, apmācītu cilvēkus būt radošiem savā jomā. Piemēram, ja cilvēks ir eksperts, viņa veikums tiek radīts galvenokārt ar samērā neapzinātiem, automātiskiem paņēmieniem, kurus cilvēkam ir grūti apzināti mainīt, bet viegli izjaukt. Jauno mūziķu priekšnesumi parasti tiek pakļauti apzinātai kontrolei. Tādējādi viņi labāk spēj veikt korekcijas saskaņā ar skolotāja vai trenera norādījumiem. Smadzeņu aktivitātes reģistrēšana var atklāt brīdi, kad izpildītājs ir gatavs atbrīvot vismaz daļu apzinātas kontroles un paļauties uz neapzinātu, labi apgūtu praksi. Šo pētījumu vadīja Deivids Rozens (David Rosen), filoloģijas doktors, un Džons Kounios (John Kounios), psiholoģijas profesors un doktorantūras studiju programmas vadītājs lietišķajās un kognitīvajās zinātnēs.

Komanda ierakstīja augsto frekvenču elektroencefalogrammas (EEG) no 32 džeza mūziķu smadzenēm. No tiem daļa bija ļoti pieredzējuši un citi - mazāk pieredzējuši profesionāļi. Katrs mūziķis improvizēja par sešām džeza tēmām. 192 ierakstītās džeza improvizācijas pēc tam individuāli tika atskaņotas četriem ekspertiem - džeza mūziķiem un pasniedzējiem, lai katrs varētu novērtēt to radošumu un citas kvalitātes. Ļoti labi novērtētām performancēm, salīdzinot ar mazāk radošiem priekšnesumiem, tika konstatēta lielāka aktivitāte smadzeņu kreisajā puslodes daļā.

Šie rezultāti it kā varētu sniegt apliecinājumu par to, ka ļoti radoši priekšnesumi ir saistīti ar kreisās puslodes zonām smadzenēs un mazāk radošie priekšnesumi – ar labo puslodi. Tomēr, pēc pētnieku domām, šis modelis ir maldinošs, jo tajā nav iekļauts tik nozīmīgs raksturlielums kā mūziķa pieredze.

Daži no šiem mūziķiem bija ļoti pieredzējuši, vairāku desmitu gadu garumā uzstājušies ar daudziem publiskiem priekšnesumiem. Kad pētnieki vēlreiz veica statistisko analīzi – un šoreiz arī ar mērķi kontrolēt izpildītāju pieredzes līmeni, tika konstatēts atšķirīgs rezultātu modelis. Gandrīz visas smadzeņu aktivitātes atšķirības starp ļoti radošiem un mazāk radošiem priekšnesumiem tika konstatētas labajā puslodē, lielākoties’ frontālajā jeb pieres daivas reģionā.

Šis atklājums saskan ar pētnieku grupas citiem pētījumiem, kuros tika izmantota elektrostimulācija, lai pētītu, kā mūziķu smadzenēs veidojas radoša izpausme. “Ja jaunrade tiek definēta produkta kvalitātes kontekstā, piemēram, dziesma, izgudrojums, dzejolis vai glezniecība, tad kreisajai puslodei ir galvenā loma,” saka Kounios. “Tomēr, ja radošums tiek saprasts kā cilvēka spēja tikt galā ar jaunām, nepazīstamām situācijām, tad vadošā loma ir labajai puslodei.”

Avots: David S. Rosen, Yongtaek Oh, Brian Erickson, Fengqing (Zoe) Zhang, Youngmoo E. Kim, John Kounios. Dual-process contributions to creativity in jazz improvisations: An SPM-EEG study. NeuroImage, 2020; 213

P.S. Ja iesprūdis un neredzi izeju, tad https://www.rigabrain.com/pieteikties