Vai pirms miega vajag klausīties mūziku?

Lielākā daļa cilvēku klausās mūziku visas dienas garumā un bieži vien arī teju pirms gulēt iešanas. Bet vai šāds rituāls palīdz miegam?

Kad miega pētnieks Maikls Šūlins (Michael Scullin), Bailoras universitātes psiholoģijas un neirozinātnes asociētais profesors, saprata, ka nakts vidū viņš mostas ar dziesmu galvā, viņš nolēma, ka laiks izpētīt, kā mūzika - un īpaši mūsu prātos “iestrēgušas” dziesmas - var ietekmēt miegu un tā kvalitāti.

Šūlina pētījumā, kas publicēts prestižajā zinātnes žurnālā Psychological Science, izpētīta mūzikas klausīšanās un miega saistība, koncentrējoties uz reti pētītu, bet ikvienam labi zināmu mehānismu: proti, kad kāda dziesma vai melodija it kā “iestrēgst” cilvēka prātā un ir grūti to nedungot. Parasti tas notiek nomodā, bet Šūlins atklāja, ka tas var notikt arī tad, kad mēģinām aizmigt.

“Mūsu smadzenes turpina apstrādāt mūziku pat tad, kad neviens nespēlē un šī mūzika realitātē neskan, tostarp acīmredzot, kamēr mēs guļam,” saka Šūlins. “Visi zina, ka mūzikas klausīšanās ir laba. Pusaudži un jauni pieaugušie parasti klausās mūziku pirms gulēt iešanas. Bet dažreiz kas labs var būt pārāk daudz. Jo vairāk pirms gulēt iešanas klausīsieties mūziku, jo lielāka iespēja, ka smadzenes turpinās iepatikušos skaņdarbu vai tā fragmentu “atskaņot” prātā, kad jūs centīsieties iemigt. Un šī procesa dēļ pilnībā iespējams, ka jūsu miega kvalitāte cietīs.”

Jo vairāk – izrādās, ka cilvēkiem, kuri regulāri pirms miega vai nakts laikā klausās mūziku, ir sešas reizes sliktāka miega kvalitāte, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri reti tieši pirms miega klausās mūziku. Pārsteidzošā kārtā pētījumā konstatēts, ka tieši instrumentālā mūzika drīzāk izraisa ietekmi uz miega kvalitāti nekā mūzika ar tekstiem.

Aptaujā piedalījās 209 dalībnieki, kuri atbildēja uz virkni jautājumu par miega kvalitāti, mūzikas klausīšanās paradumiem un biežumu, tostarp par to, cik bieži viņi piedzīvoja grūtības, mēģinot aizmigt un vēlāk – nakts laikā (bieža mošanās, “caurs” miegs utt.).

Paralēli pētnieks izmantoja tādu metodi kā polisomnogrāfija — visaptverošs tests un mērījums miegam, kas tika izmantots, lai ierakstītu dalībnieku smadzeņu viļņus, sirdsdarbību, elpošanu un vēl citus fizioloģiskus mērījumus, kamēr viņi gulēja.

“Pirms gulētiešanas mēs atskaņojām pētījuma dalībniekiem trīs populāras dziesmas: Taylor Swift 'Shake It Off,' Carly Rae Jepsen 's 'Call Me Maybe' un Journey 's 'Don 't Stop Believin',” saka Šūlins. “Mēs pēc nejaušības principa piešķīrām dalībniekiem iespēju noklausīties šo dziesmu oriģinālversijas vai instrumentālās versijas. Tad mēs analizējām, vai tas ietekmē viņu nakts miega fizioloģiju. Cilvēkiem, kuriem bija “pielipusi” kāda no melodijām, bija lielākas grūtības aizmigt, biežāk tika fiksēta nakts pamošanās un šie cilvēki vairāk laika pavadīja seklajās miega fāzēs.”

Turklāt pēc eksperimentālā pētījuma tika kvantitatīvi analizēti EEG lasījumi - elektroaktivitātes ieraksti smadzenēs, lai pārbaudītu no miega atkarīgās atmiņas konsolidācijas fizioloģiskos marķierus.

Atmiņas konsolidācija ir process, kurā īslaicīgas atmiņas tiek spontāni reaktivizētas miega laikā un pārveidotas par ilgtermiņa atmiņām.

Dalībniekiem, kuriem tika konstatēta sliktāka miega kvalitāte, miega laikā tika novērots lēnāks atmiņas reaktivācijas svārstību marķieris. Lēno svārstību pieaugums dominēja reģionā, kas atbilst primārajai dzirdes garozai, kas ir iesaistīta skaņas apstrādē, kad cilvēki ir nomodā.

Kopumā pētījuma rezultāti ir pretrunā idejai par mūziku kā nomierinošu līdzekli, kas varētu palīdzēt iemigt. Zināms, ka pat veselības organizācijas iesaka pirms gulēt iešanas klausīties klusu mūziku. Tā vietā Šūlins objektīvi izpētījis, ka šis ieteikums nav gluži zinātniski korekts.

Ja nu reiz muzikāls fragments ir “iesēdies” prātā un netiekat no tā vaļā, veids, kā no tā atbrīvoties, ir iesaistīties kognitīvās aktivitātēs - pilnībā pievērsties uzdevumam, problēmai vai aktivitātei, palīdzot smadzenēm pārfokusēties. Mirkli pirms gulēt iešanas Šūlins iesaka veltīt drīzāk piecas līdz desmit minūtes, rakstot par savām domām un raizēm - tā sakot, “nodot tās papīram”. Iepriekšējā Šūlina pētījumā, ko daļēji finansēja Miega izpētes sabiedrības fonds, tika konstatēts, ka dalībnieki, kas piecas minūtes pirms miega bija veltījuši šādai aktivitātei, aizmiga nozīmīgi ātrāk, un miega kvalitāte bija labāka.

Arī RigaBrain ® smadzeņu treniņu centra apmeklētāji stāsta, ka pēc seansa apmeklējuma labprāt vairāk laika pavada mierā un klusumā.