Instinktīva rīcība. Pētījumi liecina, ka intuīcija var noteikt pareizo izvēli





Dzīves laikā mums ikvienam neizbēgami nākas sastapties ar situācijām, kurās jāpieņem lēmumi. Un šis process ir viena no visnoslēpumainākajām cilvēka būtības šķautnēm. Gadsimtiem ilgi zinātnieki ir pētījuši, kā cilvēks izdara grūto izvēli – veikt uzdevumu A vai B, doties pa labi vai pa kreisi, uz ziemeļiem vai dienvidiem, un kā instinkts un intelekts iesaistās šajā procesā. Jaunākais pētījums liecina, ka senā patiesība „septiņreiz nomēri….” nemaz nav tik patiesa, kā līdz šim uzskatīts.

Telavivas Universitātes psiholoģijas zinātņu institūta profesors Mariuss Ašers (Marius Usher) un viņa kolēģi pētījumos par cilvēka uzvedības motivāciju konstatējuši, ka intuīcija ir pārsteidzoši spēcīgs un precīzs instruments. Eksperimentu dalībnieki, kuriem lika izdarīt izvēli starp divām iespējām, pamatojoties tikai uz instinktu, 90 procentos gadījumu pieņēma pareizo risinājumu.


Kritiskā domāšana

Prof. Ašers skaidro, ka pat intuitīvā līmenī lēmumu pieņemšanas procesā liela nozīme ir „vērtību salīdzināšanai”, t. i. – katra iespējamā varianta pozitīvo un negatīvo faktoru izvērtēšanai, pirms rodas vispārējs skatījums uz situāciju.  Piemēram, izskatot piedāvāto īres dzīvokļu plusus un mīnusus, vai izvērtējot amata kandidātu stiprās un vājās puses. Dažādiem attiecīgajiem kritērijiem ir nozīme lēmuma pieņemšanas procesā.

Pētījums rāda, ka cilvēkiem piemīt ievērojama spēja salīdzināt vērtības, ja viņi to dara intuitīvi, kas norāda uz  to, ka smadzenes ir sistēma, kas spēj salīdzināt un vērtēt. Tā varētu darboties sistēma, kurā balstās lēmumu pieņemšanas procesi.

Lai atklātu šīs sistēmas būtību, prof. Ašers veica eksperimentu, kura laikā tika rūpīgi kontrolēts dalībnieku lēmumu pieņemšanas process. Datora ekrānā dalībniekiem tika ātrā secībā parādīti skaitļu pāri. Skaitļi kas parādījās ekrāna labajā pusē tika aplūkoti kā viena grupa, tāpat visi ekrāna kreisajā pusē redzamie skaitļi. Katra no grupām atspoguļoja ienesīgumu akciju tirgū.

Dalībniekiem lūdza izvēlēties, kura no šīm grupām, pēc viņu domām, parāda augstāko vidējo ienesīgumu. Tā kā skaitļi ekrānā mainījās ļoti ātri – ik sekundi parādījās divi līdz četri pāri – dalībnieki nespēja tos iegaumēt un izdarīt precīzus matemātiskus aprēķinus. Lai noteiktu katras grupas augstāko vidējo rādītāju, viņiem nācās paļauties uz t.s. „intuitīvo aritmētku”.


Aprēķinu veikšana

Pētnieki pamanīja, ka dalībniekiem izdodas neparasti ātri veikt precīzus aprēķinus. Tāpat arī viņiem izdevās veiksmīgi apstrādāt lielus datu apjomus – faktiski precizitāte pieauga līdz ar demonstrēto datu apjomu. Piemēram, parādoties ik sekundi 6 skaitļu pāriem, izvēles precizitāte bija 65 procenti, bet dodot tiem ik sekundi  vienlaikus 24 skaitļus pārus, precizitāte pieauga līdz 90 procentiem.

Profesors Ašers apgalvo, ka cilvēka smadzenes intuitītivi spēj uztvert un izvērtēt ļoti lielu informācijas daudzumu. Pēc viņa vārdiem, instinktīvai reakcijai var uzticēties, lai pieņemtu kvalitatīvu lēmumu. To apstiprina arī viņa agrākie, kopā ar  profesoru Danu Zakeiju(Dan Zakay) un doktoru Zehāru Ruzo (Zohar Rusou) veiktie pētījumi, kas publicēti žurnālā  Frontiers in Cognitive Science.


Riskanta rīcība

Prof. Ašers norāda arī, ka intuīcija, protams, var būt neobjektīva, un provocēt cilvēku uz dažādiem riskiem. Tas parādījās, iesaistot dalībniekus testos, kas mērīja riska uzņemšanās tendences. Bija pārsteigums atklāt, ka vairākums darbojās, nepadomājot par savu drošību. Saskaroties ar izvēli starp skaitļu pāriem ar līdzīgu vidējo vērtību, piemēram 45 – 55 un 70 – 30, cilvēki instiktīvi biežāk izvēlējās skaitļu pārus ar lielāku amplitūdu, kas liecina par lielāku riska pakāpi reālā akciju tirgū.

Lai gan aprakstītais darbs bija balstīts uz uzvedības eksperimentu, autors, uzskata, ka nākamais interesantais posms varētu būt smadzeņu darbības mērījumi visa eksperimenta laikā, lai atklātu vērtību salīdzināšanas fizioloģiskos aspektus.


Avots: K. Tsetsos, N. Chater, M. Usher. Salience driven value integration explains decision biases and preference reversal. Proceedings of the National Academy of Sciences, 2012; 109 (24): 9659 DOI: 10.1073/pnas.1119569109