Bērna smadzeņu attīstība un lasītprasme: kā pirmsskolā veidojas gatavība lasīt
- RigaBrain
- pirms 1 dienas
- Lasīts 3 min
Kad bērns sāk lasīt, viņa smadzenēs jau ir noticis kas būtisks — izveidoti pamati, kas ļauj lasīšanas prasmēm vispār attīstīties. Šo posmu sauc par pirmslasīšanas periodu, un tieši šajā laikā smadzeņu attīstība, valodas vide un emocionālā drošība nosaka, cik viegli bērnam vēlāk būs “atvērt” lasīšanas pasauli.
🧠 Smadzenes gatavojas lasīt jau pirms bērns atpazīst burtus
Pirmsskolas vecumā smadzenes ir ārkārtīgi plastiskas — tās intensīvi veido jaunus savienojumus, kas atbild par valodu, uzmanību, izpildfunkcijām un atmiņu. Šajā laikā īpaši aktīvi strādā kreisās puslodes reģioni, kas vēlāk kļūs par “lasīšanas centru”:
Kreisā ventrālā okcipitotemporālā garoza (Visual Word Form Area — VWFA) — reģions, kas atpazīst rakstītus vārdus un burtu formas.
Apakšējais frontālais giruss (Inferior Frontal Gyrus — Broca’s area) — apstrādā skaņas, vārdus un valodas struktūras.
Augšējais temporālais giruss (Superior Temporal Gyrus — Wernicke’s area) — saprot valodu un nozīmi.
Baltās vielas trakti (piemēram, arcuate fasciculus) savieno šos apgabalus, nodrošinot “ātrgaitas ceļu” starp valodu un izpratni.
Tieši šajā periodā notiek “smadzeņu tīklu ieklāšana”, kas vēlāk ļauj bērnam apvienot burtus, skaņas un jēgu vienā veselumā.
📖 Kāpēc lasīšana priekšā ir tik būtiska
Pētījumi ar funkcionālo magnētisko rezonansi (fMRI) un elektroencefalogrāfiju (EEG) rāda, ka bērniem, kuriem lasa priekšā, smadzeņu aktivitāte ir daudz plašāka — īpaši valodas, stāstu izpratnes un emocionālajās zonās.
Kopīgā lasīšana ne tikai palīdz iegaumēt vārdus — tā sinhronizē bērna un pieaugušā smadzeņu darbību, stiprina uzmanības tīklus un uzlabo emocionālo saikni.
Šī sinhronizācija rada drošības sajūtu, kas palīdz bērnam atvērties mācīšanās procesam.
(Hutton et al., 2015; Romeo et al., 2018)
💬 Saruna — bērna smadzeņu treniņš
Nevis tikai lasīt, bet runāt par izlasīto — tas ir galvenais, kas veido lasīšanas gatavību. Katrs “sarunas aplis” starp pieaugušo un bērnu, kurā notiek jautājums un atbilde, palielina smadzeņu savienojamību valodas tīklos un paplašina vārdu krājumu.
Arī skaņu spēles, sižeta lentes un dramatizācija palīdz, jo tajās bērns apvieno valodu, kustību un iztēli. Tieši šāda multimodāla pieredze visefektīvāk veicina smadzeņu tīklu attīstību, kas nepieciešami lasīšanai.
📚 Ko darīt un ko labāk nedarīt
Darīt:
Lasīt bērniem priekšā katru dienu — īsi, bet kvalitatīvi.
Uzdot domājošus jautājumus: Kas notika? Kāpēc? Kas būtu citādi, ja...?
Atļaut bērnam izvēlēties grāmatas un piedalīties lasīšanas procesā.
Izmantot kustību, zīmēšanu un stāstu veidošanu, lai nostiprinātu izpratni.
Runāt — sarunas ir tikpat svarīgas kā lasīšana pati.
Nedarīt:
Nesākt pārāk agri “urbt” burtus vai tehnisku foniku bez stāsta un jēgas.
Nepārvērst lasīšanu par testu vai sacensību.
Neierobežot bērna piekļuvi grāmatām vai brīvajam lasīšanas laikam.
(Mol & Bus, 2011; Neuman, 2020)
🌱 Lasīšana – pamats smadzeņu līdzsvaram un mācīšanās priekam
Lasīšana priekšā, sarunas un bagāta valodas vide palīdz bērnam ne tikai iemācīties burtus, bet arī attīstīt pašregulāciju, uzmanību un emocionālo noturību.
Tie ir tie paši procesi, kurus mēs RigaBrain® redzam uzlabojamies smadzeņu līdzsvarošanas seansu laikā — kad smadzenes sāk darboties harmoniskāk un adaptīvāk.
✋ 5 lietas, ko pedagogs var sākt jau rīt
1️⃣ Lasīt bērniem katru dienu — arī tikai 10 minūtes.
2️⃣ Sarunāties par stāstu — ļaut bērniem uzdot savus jautājumus.
3️⃣ Iekārtot “brīvās lasīšanas stūrīti” bērnudārzā.
4️⃣ Spēlēties ar skaņām un ritmu — valoda ir mūzika smadzenēm.
5️⃣ Atcerēties — lasīšana nav mācīšana, bet kopīga domāšana.
“Lasīšana neaizņem laiku — tā dāvā telpu domāšanai.” — Pēteris Urtāns
Lasīšana bērnībā nav tikai ceļš uz lasītprasmi — tā ir smadzeņu attīstības platforma, kas ietekmē uzmanību, empātiju, mācīšanos un spēju domāt. Jo vairāk mēs bērniem lasām, jo bagātākas kļūst viņu smadzenes — un jo gatavāki viņi būs mācīties visu dzīvi.
📚 Avoti:
Dehaene et al. (2015),
Hutton et al. (2015, 2017),
Romeo et al. (2018),
Mol & Bus (2011),
Neuman (2020),
Bernier et al. (2017),
Immordino-Yang & Damasio (2019)
📍 Uzzini vairāk par smadzeņu darbības līdzsvarošanu un pašregulāciju:
