Kā stāsti ietekmē smadzenes?

Šoreiz blogā – dažu galveno atklājumu kopsavilkums par stāstu ietekmi uz mūsu smadzeņu darbību.

SAISTĪTI VIENS AR OTRU: OKSITOCĪNS UN SPOGUĻNEIRONI

Stāsti palīdz mums sajust lielāku iesaisti – tie var palielināt mūsu empātiju un palīdzēt nostiprināt mūsu augstākos ideālus, piemēram, uzskatus par līdzjūtību un laipnību, un to nozīmi ikdienā.

Ļaut oksitocīnam plūst

Saskaroties ar tēliem stāstā, mūsu smadzenes izdala oksitocīnu, ko bieži dēvē par “vienojošo” vai “mīlestības” hormonu. Tādējādi mēs jūtamies tuvi personāžiem, lai gan mums ar tiem visbiežāk nav nekāda sakara. Pēc pētnieka Pola Zaka (Paul Zak) teiktā, smadzeņu izdalītais oksitocīna daudzums var pat palīdzēt zinātniekiem paredzēt, vai cilvēki būs gatavi ziedot naudu kādam ar stāstu saistītam mērķim.

Neironu spogulis

Spoguļneironi tiek aktivizēti, kad novērojam, ka cits cilvēks veic darbību vai pārdzīvo emocijas. Bieži mēs vērojam šīs darbības vai emocijas neapzināti. Skatoties, kā mūsu iemīļotais personāžs cīnās par savu dzīvību uz kinoekrāna, mēs izjūtam bailes – it kā mēs paši būtu tie, kuriem tiek uzbrukts. Tas ir tāpēc, ka viņu jūtas atspoguļojas mūsu pašu nervu instalācijas spogulī. Varoņu darbības un emocijas ir burtiski sasaistītas ar mūsu pašu smadzeņu sensorajām izpausmēm.

Ar spoguļneironiem saistīts jēdziens ir neirālais savienojums. Dr. Uri Hasona (Uri Hasson) pētnieciskajā darbā ir pierādīts, ka tā cilvēka smadzenes, kas stāsta stāstu, ir ļoti spēcīgā sinhronizācijā ar klausītāja smadzenēm.

Veidojot šo saikni ar personāžiem, mēs bieži vien nemaz līdz galam nespējam apzināties, kur beidzas mūsu jūtas un sākas viņu jūtas. Tas var palīdzēt mums justies vairāk vienotiem un mazāk vientuļiem, jo mēs apzināmies, ka visi esam cilvēki, kas piedzīvo plašu emociju gammu.

NEIRĀLĀS AKTIVITĀTES PALIELINĀŠANA

Fakti un dati aktivizē mūsu smadzeņu kreiso pusi. Šī puslode ir zināma kā valodas un analīzes centrs. Smadzeņu labā puse biežāk tiek saistīta ar radošumu un intuīciju. Tā mums palīdz saskatīt lielo ainu, bet kreisā puse koncentrējas tikai uz noteiktu detaļu izvēli.

Stāsti ir ideāla nodarbe, lai “izpatiktu” abām smadzeņu pusēm. Sniegtā informācija stimulē kreisās smadzenes. Struktūra un sižeta līnija, kas notur stāstu kopā, stimulē labās smadzenes. Tā rezultātā pieaugošā neirālā aktivitāte palīdz mums veidot lielāku saikni starp stāstā sniegto informāciju un mūsu esošajām zināšanām. Tādējādi mums ir vieglāk integrēt jaunu informāciju savā pieredzē.

ATCEROTIES TO, KO IEMĀCĀMIES: SVEIKAS, EMOCIJAS!

Spēcīgi stāsti liek mums just emocijas. Emocijas palielina mūsu spēju iegaumēt pieredzi un tādējādi palīdz uzlabot informācijas apstrādi. Stāsti mūsu smadzenēm atvieglo saglabāšanas atmiņā procesus. Kāpēc tā? Emocijas ir signāls smadzenēm, ka viss, ko piedzīvojam, ir svarīgs. Rezultātā smadzenes pievērš daudz lielāku uzmanību uzņemtajai informācijai. Jo vairāk mēs pievērsīsimies stāstījumam, jo lielāka iespēja, ka mēs varēsim precīzāk atsaukt atmiņā sižetā sniegto informāciju.

“Stāsti ir atmiņas palīglīdzekļi, instrukciju rokasgrāmatas un morālie kompasi.”

— Aleks Krotoski

KĀ RADĪT EFEKTĪVU STĀSTU?

Ja vēlaties, lai jūsu stāsts — personisks vai biznesa attīstību veicinošs — vairāk ietekmētu citus, lūk, dažas lietas, ko vērts ņemt vērā.

Jābūt centrālajam konfliktam vai spriedzes epizodei

Uzmanība ir smadzeņu visdārgākais resurss. Lai smadzenes paplašinātu savu enerģiju, uzņemot jaunu informāciju, kaut kam tā sākotnēji ir jāpiesaista. Un iemeslam jābūt intriģējošam. Stāsts, kas rada spriedzi, visticamāk, pievērsīs uzmanību, jo mūsu smadzenes redz iespēju uzzināt ko tādu, kas varētu mums palīdzēt izvairīties no draudiem vai izmantot kādu iespēju.

Biznesā uzsvars varētu būt uz robežu starp nevajadzīgu stresu un uzmanības pievēršanu problēmai, ko produkts vai pakalpojums varētu palīdzēt atrisināt.

Ielieciet lasītāju varoņu “kurpēs”

Lai veidotu empātiju un saiknes izjūtu, padomājiet, kā lasītājs/ klausītājs/ skatītājs spēs galveno tēlu sasaistīt ar sevi. Kādas ir varoņa lielākās vēlmes un bailes? Nododiet savu stāstu tiem cilvēkiem, kuriem vēlaties palīdzēt visvairāk. Padomājiet par stāstiem vai zīmoliem, kam pats esat visvairāk pieķēries. Tie, visticamāk, ir tie, kuros jūs saskatāt sevi.

Prezentējiet savu stāstu tādā formātā, kur jūsu mērķauditorija kļūst par varoni — jūs vienkārši esat “teicējs”, kas palīdz viņiem risināt kādu problēmu — kā personiskais mentors.

Ja šīs divas stratēģijas būs veiksmīgas, jūs savai auditorijai nodosiet īsto vēstījumu – neirobioloģiski lielā mērā pateicoties kortizolam no pastiprinātās uzmanības un oksitocīnam no vienotības izjūtas.

Rast risinājumu jaunā veidā

Tā kā smadzenēm ir jāpievērš lielāka uzmanība jaunas informācijas saglabāšanai, tās drīzāk atceras faktus un informāciju, kas sniegta jaunā veidā, nevis klišejās.

Visu stāstu pamatā esošie elementi ir gandrīz identiski. Stāsts atšķiras ar satura novitāti vai satura struktūru. Lai palīdzētu auditorijai atcerēties vai rīkoties ar stāsta vēstījumu, prezentējiet to unikālā veidā.

NOSLĒGUMĀ

Skaisti un emocionāli spēcīgi stāsti bieži cilvēkos rada apņemšanos mainīt savu dzīvi uz labu. Ir stāsti, kas atstāj neitrālu iespaidu.

Diemžēl viskritiskākie stāsti bieži vien ir tie, kurus stāstām paši sev.

Kad ļaujam prātam koncentrēties uz kādu ierobežojošu stāstu (piemēram, “Es neesmu pietiekami labs” vai “Es nekad nespēšu to izdarīt”), mēs iedarbinām to pašu stresa hormonu kaskādi, kura darbojas tad, kad mūs, piemēram, vajā tīģeris. Mēs radām paši savus murgus, fantazējot par to, kas varētu notikt ļaunajos scenārijos.

Un šie stāsti, kuriem mēs paši par sevi ticam, nosaka to, kā mēs izturamies viens pret otru.

Jo vairāk mēs ticēsim mūsu savstarpējai vienotībai, jo vairāk mēs izturēsimies pret sevi un viens pret otru ar līdzjūtības un atbildības izjūtu.

RigaBrain smadzeņu treniņu centra apmeklētāji pēc vairākiem gadiem bieži mums uzraksta vai satiekoties izstāsta savus stāstus, kā pozitīvi viņiem ir mainījušās dzīves, pēc RigaBrain seansiem, kad viņu pašu stāstītie stāsti, kurus sev stāstam pārveidojās par stāstiem, kuri iedvesmo un dod iespēju darīt lietas, kas agrāk šķita nereālas!