Smadzeņu plastiskums
top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

Smadzeņu plastiskums


Smadzeņu plastiskums ir viena no unikālākajām smadzeņu uzbūves īpatnībām. Plastiskums ir process, kad smadzenēs mainās (zūd, pārorganizējas, top jauni) neironu tīkli, tā veidojot atbildes reakcijas uz jaunu pieredzi vai sensoro (maņu, sajūtu) stimulāciju (t.i., organizējot vai pārorganizējot kādas darbības).


Lai gan noteiktas pārmaiņas smadzenēs ir atkarīgas no stimula tipa, smadzeņu plasticitāte plašāk var tikt aprakstīta kā sinapšu (sinapses – NS pamatstruktūras veidojumi – savienojumi starp nervu šūnām, kuru darbība ir noteicoša mācīšanās un atmiņas procesos) savienojumu spēka koriģēšana starp smadzeņu šūnām.


Kas apliecina plastiskuma esamību?

Pamata mehānismi, kas uztur plasticitāti cilvēka attīstībā, ietver neiroģenēzes (neiroģenēze – nervu šūnu atjaunošanās process, ko sekmē cilvēka aktīva dzīves pozīcija, mācīšanās mūža garumā, spēja pilnveidoties) klātesamību dažādās smadzeņu daļās, neironu likvidēšanu apoptozē (apoptoze – programmēta šūnu nāve jeb organisma vadīta pašnāvība zināmam daudzumam šūnu, lai cilvēka ķermenis no tā gūtu labumu. Nepieciešama visām dzīvām radībām. Šūna, kas cieš no kāda ievainojuma – uzpūšas, pārplīst, izmētā savu saturu starp savām kaimiņu šūnām un rada iekaisumu, bet tās, kuras „izdara pašnāvību” (t.i., apoptoze), mirst akurāti un pazūd), pēcdzemdību proliferāciju (neironālo savienojumu vairošanos) un sinapšu sazarošanos, un no aktivitātes līmeņa atkarīgu neironu komunikāciju uzlabošanos.


Ir 4 stimulu tipi, uz kuriem smadzenes veido pārmaiņu atbildes reakcijas:

1) attīstošais tips (piemēram, bērna smadzenes ir ļoti plastiskas, salīdzinot ar pieaugušajiem, kā to parāda bērnu pārākā spēja iemācīties otru valodu vai spēja atgūties no smadzeņu ievainojumiem),

2) no aktivitātes līmeņa atkarīgais tips (piemēram, tajos gadījumos, kad tiek zaudētas maņas, tās nereti tiek aizstātas ar citām – plastiskuma unikālās pielāgošanās spējas);

3) mācīšanās un atmiņas tips (neironu tīkli smadzenēs mainās, veidojot atbildes reakcijas uz noteiktu (jaunu) pieredzi);

4) ievainojumu tips (rodas no bojājuma smadzenēs vai, piemēram, labi zināmais Fineas Geidža (Phineas Gage) gadījums (Viņš bija 19. gs. vidū dzīvojošs vīrietis, kuru mūsdienās atceras tādēļ, ka viņa galvai cauri izdūrās metāla stienis, pilnībā iznīcinot vienu no frontālajām pieres daivām; šis cilvēks pēc negadījuma izdzīvoja un tika daudz pētīts; šie pētījumi deva pasaulei jaunus un unikālus atklājumus par smadzeņu uzbūves īpatnībām)).


bottom of page