Par smadzeņu labo un kreiso puslodi

Cilvēka smadzenes būtībā ir simetriskas, sadalītas pa vidu. Labā smadzeņu puslode saņem sensoro informāciju un vada kustības ķermeņa kreisajā pusē; kreisā puslode atbild par funkcijām labajā pusē. Neskaitot šo simetriju, pastāv arī atšķirības.

RigaBrain seansos ir iespējams redzēt, kura smadzeņu puslode ir aktīvāka.

Pēdējos gados pastāv uzskats, ka smadzenes simbolizē divas cilvēka dabas puses: kreisā puslode simbolizēta kā “loģiskā”, “analītiskā” un “intelektuālā”, savukārt “intuitīvā” labā puslode atbildīga par emocijām un radošumu. Izdota virkne populāru grāmatu, izglītojošas stratēģijas un pat terapeitiskas iejaukšanās metodes, solot prāta spēju uzlabošanos, mentālu traucējumu atvieglošanu un iespējas optimizēt smadzeņu garozas funkcijas vienā vai otrā pusē. Realitāte nav tik vienkārša, neirozinātne nav pilnībā izprotama.

No rokām līdz smadzenēm

Smadzeņu asimetrijas izcelsme nav skaidra, taču tā var kļūt par priekšrocību efektivitātes ziņā: konkrētas kognitīvās funkcijas noteiktā smadzeņu reģionā vienā smadzeņu pusē atbrīvo neironu telpu priekš citām funkcijām un samazina kļūdu biežumu informācijas pārvadē. Smadzeņu lateralizācijas acīmredzamā izpausme ir rokas dominance. Aptuveni 90% cilvēku ir labroči: viņiem ir labāka motorā kontrole un veiklība labajā rokā nekā kreisajā, kā arī galvenokārt izmanto labo roku aktivitāšu veikšanā. Atlikušie 10% ir kreiļi vai vienādi izveicīgi ar abām rokām (ambidekstrija). Vēl salīdzinoši nesen zinātnieki uzskatīja, ka roku dominance un smadzeņu asimetrija, kas ir tās pamatā, ir cilvēciski unikāla. Bet kļuvis skaidrs, ka ekvivalenti patiesībā ir diezgan izplatīti: piemēram, apmēram 65% šimpanžu izmanto labo roku, veicot sarežģītas darbības, taču 90% papagaiļu paceļ objektus ar kreiso kāju.

Attiecībā uz izziņas funkcijām pirmie pētījumi un labāk dokumentētie rezultāti ir saistīti ar valodu. Pēc novērojumiem, ja smadzeņu insults vai bojājums noticis kreisajā pusē, bieži tiek fiksēti runas traucējumi, pirms vairāk kā 150 gadiem ārsts Paul Broca identificēja reģionu kreisajā priekšējā daivā kā nozīmīgu runas veidošanā. Aptuveni 10 gadus pēc tam, kad tika atklāts “Broka lauks”, neirologs Carl Wernicke atklāja spēju izprast vārdu nozīmi citā kreisās smadzeņu puslodes daļā, augšējā temporālajā daivā “Vernikes laukā”. Kamēr abas smadzeņu puslodes ir aptuveni vienādas izmēros, lielākajai daļai cilvēku kreisā puslode ir nedaudz lielāka. Aptuveni 30% kreiļu dominē labā puslode, 3% labroču.

Labā smadzeņu puslode ir atbildīga par telpisko orientāciju. Cilvēkiem ar labās smadzeņu puslodes bojājumiem nereti mēdz apmaldīties pat pazīstamā vidē, kā arī var būt grūtības zīmēt. Šai puslodei ir izšķiroša loma arī agresijas un spēcīgu emociju regulācijā. Ir pierādīts, ka apzinātība un spēja noteikt citu cilvēku mentālo stāvokli (emocijas, attieksme, uzskati) kā līdzīgu mūsējam, arī tiek saistīts ar labo puslodi. Humora izjūta un tēlainās izteiksmes līdzekļu pieletojums vairāk atkarīgi no labās smadzeņu puslodes, kamēr spēja koncentrēt uzmanību un ievērot secīgus norādījumus saistīti ar kreiso.

Holistiska domāšana

Neskaitot smadzeņu lateralizāciju, attiecībā uz valodu: insults vai trauma labajā smadzeņu puslodē parasti ietekmē spēju izprast runas emocionālos aspektus (piemēram, atšķirību starp deklaratīvu, jautājošu vai ironisku apgalvojumu), ko nosaka sacītā intonācija vai izteiksmes veids. Lai valodu saprastu pilnībā, nepieciešama abu smadzeņu pusložu iesaiste un sadarbība. Tās nav nesaistītas savā starpā: komunikāciju starp tām nodrošina smadzeņu saiklis, plati baltās vielas ceļi, caur kuru pastāvīgi tiek pārvadīti nervu impulsi no vienas puslodes uz otru.

Kamēr dažas pamatfunkcijas var lokalizēt noteiktos smadzeņu reģionos (piemēram, redzes un dzirdes garozā), sarežģītākas funkcijas, tādas kā kognitīvās funkcijas, attiecināmas uz labo un kreiso smadzeņu puslodi, tomēr labāk salīdzināmas ar tīklu, kas klāj lielākos smadzeņu reģionus. Ilustratīvs piemērs ar mūziku. Spēja radīt mūziku un reaģēt uz to piedēvēta labajai smadzeņu puslodei, bet apstrādāt tādus mūzikas elementus kā augstums, temps un melodija iesaista vairākus reģionus kreisajā puslodē (kas veicina ritma uztveri). Profesionāli mūziķi, reaģējot uz mūziku, vairāk izmanto kreiso puslodi nekā ar mūziku nesaistīti cilvēki, un kreisā smadzeņu puslode vairāk iesaistās emocionālās dimensijas novērtēšanā.

Radošās smadzenes

Visizplatītākais uzskats par smadzeņu lateralizāciju saistīts ar labās puslodes asociēšanu kā radošo puslodi. Bet radošums joprojām ir nenotverams fenomens, kas īsti neatbilst šim vienkāršajam skaidrojumam. Ir pierādījumi, ka patiešām konkrēti labās puslodes reģioni aktivizējas pie dažādām radošajām izpausmēm, piemēram “aha!” momentā, kad atbilde uz problēmu ienāk prātā pēkšņi, bez apzināta domu gājiena. Toties problēmu risināšana, kā rezultātā rodas izpratne, vairāk saistīta ar procesiem smadzeņu garozā. Pētījumi liecina, ka dažādas radošās izpausmes, stāstu radīšana, nesaistītu priekšmetu vai fenomenu apvienošana vienā stāstījumā galvenokārt balstās uz kreiso smadzeņu puslodi. Drīzāk radošums atspoguļo nevis vienas puslodes pārsvaru pār otru, bet gan liecina par smadzeņu abu pusložu spēju strādāt saistīti kopā. Lateralitātes pakāpe acīmredzami atšķiras starp indivīdiem: kognitīvās funkcijas var strikti izdalīt starp smadzeņu labo un kreiso puslodi, citas funkcijas – vienmērīgāk. Kreativitāte ir atkarīga no spējas integrēt informāciju, tā izpaužas visspilgtāk, kad saziņa un mijiedarbība starp abām puslodēm notiek visspēcīgāk. Starp citu, tā kā smadzenes kreiļiem mēdz būt mazāk lateralizētas kā labročiem, tas varētu būt pamatojums novērojumam, ka kreiļi mēdz būt radošāki!

RigaBrain kabinetā esam novērojuši, ka smadzenes visbiežāk ir balansā starp labo un kreiso smadzeņu puslodi tiem cilvēkiem, kuri ir harmonijā ar sevi. Un, jo biežāk tiek novērots balans starp labo un kreiso smadzeņu puslodi, jo lielāku apmierinātību ar sevi un savu smadzeņu veiktspēju ziņo cilvēks. No desmit RigaBrain apmeklējuma reizēm vienu vai divas reizes var būt disbalans, bet jau nākamajā reizē tiek novērots balans starp labo un kreiso smadzeņu puslodi, nepārsniedzot 10% starp vienu un otru smadzeņu puslodi! Pēc katra seansa RigaBrain kabinetā varam apskatīt šos rādītājus.

Right Brain, Left Brain: A Misnomer: https://www.dana.org/article/right-brain-left-brain-really/