Kad lasīt partnera emocijas ir izdevīgi un kad kaitīgi?

Mēs visi esam bijuši tajā situācijā: mums ir lieliski pavadīts laiks, un mēs no tā gūstam visu iespējamo. Mēs esam guvuši visu to aizrautību, ko sniedz pakaļdzīšanās un balva, un mēs esam gatavi to visu izbaudīt… Tad kaut kas notiek. Tas nav mūsu attiecību beigas, vienkārši tas aizņem ilgāku laiku, nekā mēs domājām. Mēs sākam būt vīlušies – un varbūt pat ievainoti – par partnera uzvedību. Šajā rakstā aplūkosim zinātnisko pamatojumu tam, kad partnera emociju lasīšana ir laba un kad – slikta.

– Spēja lasīt partnera emocijas

– Kad ir izdevīgi un kad kaitīgi lasīt partnera emocijas?

– Kad ir izdevīgi un kad ir kaitīgi spēt nolasīt partnera emocijas?

– Kad ir kaitīgi un kad ir izdevīgi lasīt partnera emocijas?

– Kad partnera emociju lasīšana ir izdevīga un kad kaitīga?

– Kādi ir ieguvumi no partnera emociju lasīšanas?

– Kādas ir partnera emociju lasīšanas priekšrocības?

Pētījumā, ko veikusi Ročesteras universitātes un Toronto universitātes psihologu grupa, mēģināts izprast, kādos apstākļos dalībnieki spēja nolasīt cita cilvēka emocijas, ko psihologi dēvē par “empātisko precizitāti”, vai tā nāk par labu attiecībām un kad šāda prakse varētu būt attiecībām kaitīga. Pētījumā izpētīts, vai romantiskā partnera emociju precīzai uztverei ir kāda ietekme uz attiecību kvalitāti un cilvēka motivāciju mainīties, kad partneris lūdz mainīt uzvedību vai attieksmi.

Lai gan iepriekš veiktie pētījumi par “empātisko precizitāti” bija rezultējušies dažādos secinājumos, šajā pētījumā konstatēts, ka pāriem, kuri precīzāk uztver otra emocijas, piemēram, apmulsumu, ir labākas attiecības nekā tiem, kas precīzi uztver tikai dominējošās emocijas, piemēram, dusmas vai prieku.

Galvenā pētījuma autore Bonija Lī (Bonnie Le), Ročesteras Universitātes Psiholoģijas fakultātes pasniedzēja, stāsta par to, kā dažādu emociju atšifrēšana ietekmē attiecību kvalitāti. “Ja jūs precīzi uztverat regulāru negatīvu emociju signālus no sava partnera, tas var satricināt jūsu pārliecību par attiecībām,” saka Lī.

Pat vislabākajās attiecībās partneri pārdzīvo konfliktsituācijas. Viens veids, kā risināt konfliktus, ir lūgt partneri mainīt zināmu uzvedību, piemēram, tērējot mazāk naudas, veicot izmaiņas pāra seksuālajā dzīvē vai atjaunojot dzīves mērķus. Tomēr šādu personisku (un dažkārt grūti izpildāmu) pārmaiņu pieprasīšana var izraisīt negatīvas emocijas un apgrūtināt attiecības. Tāpēc, lai saglabātu veselīgas attiecības, ir svarīgi saprast, kā vislabāk vadīt emocionāli uzlādētas situācijas.

“Ja jūs pieņemat savu partneri – vai jūtaties apjucis vai samulsis – un jūsu partneris to precīzi uztver, tas var signalizēt partnerim, ka rūpējaties par viņa jūtām un zināt, cik pārmaiņu lūgums varētu būt sāpīgs,” saka Lī. “Vai arī, ja jūsu partneris ir dusmīgs (dominējošās emocijas), signalizē, ka kaut kas visticamāk ir sāpinājis partneri.”

Pētnieki atklāja, ka negatīvo emociju lasītprasme korelē ar attiecību stiprumu: ja jūs lasāt sava partnera sejas izteiksmes maigākās emocijas, piemēram, skumjas, kaunu vai mulsumu, var sacīt, ka jums kopumā ir spēcīgas attiecības. Savukārt pretēji pētnieku sākotnējai hipotēzei, vienkārši jūtot dusmas vai nicinājumu — emocijas, kas signalizē vainu un aizstāvēšanos, — var būt signāls par sociāli destruktīvām attiecībām. Komanda atklāja, ka, ja pat viens partneris jūtas dusmīgs vai ir izrādījis nicinājumu, attiecību kvalitāte saviļņojas neatkarīgi no tā, vai otra partnera spēja lasīt emocijas ir bijusi konstanta un klātesoša.

“Mēs domājam, ka, lasot emocijas, partneri var koordinēt to, ko viņi dara un saka viens otram, un varbūt tas ir noderīgi, kad tiek nolasītas nomierinošas emocijas, bet ne tad, kad tiek nolasītas dusmu emocijas. Tas atbilst izpētes atklājumiem par to, ka dusmas kaitē attiecībām,” konstatē pētnieki. Tomēr neatkarīgi no tā, cik labi cilvēks spēj atšifrēt partnera emocijas, šī prasme nevairo motivāciju ņemt vērā partnera lūgumu pēc pārmaiņām.

Pētījumā pētnieki lūdza 111 pārus, kas satikušies vidēji trīs gadus, apspriest savas attiecības laboratorijā, iekļaujot sarunu par to, ko viņi vēlētos mainīt, piemēram, kādu īpašu partnera uzvedības izpausmi, personiskās īpašības vai to, kā viņi kontrolē sevi strīda laikā (abpusēji). Pēc tam dalībnieki novērtēja savas emocijas un izpratni par partnera emocijām, attiecību kvalitāti un motivāciju ņemt vērā šos pārmaiņu lūgumus.

Gūts arī apstiprinājums, ka tieša komunikācija, gan pozitīva, gan negatīva, ilgtermiņā var radīt pārmaiņas. Un arī emocionālais tonis, ko jūs izmantojat, aicinot partneri īstenot izmaiņas, ir svarīgs – ja partnerim ir sajūta, ka jūs viņu audzināt, tas var aizskart viņa jūtas. Ir svarīgi, ka parādāt, ka esat apņēmies risināt šo sarunu, bet arī apņēmies nenodarīt otram pāri. Un tas, cik lielā mērā jūsu partneris to piefiksē, var veicināt pozitīvākas attiecības.

RigaBrain smadzeņu treniņu centra apmeklētāji ziņo arī par attiecību uzlabošanos ar citiem cilvēkiem!

Avots: Bonnie M. Le, Stéphane Côté, Jennifer Stellar, Emily A. Impett. The Distinct Effects of Empathic Accuracy for a Roman

tic Partner’s Appeasement and Dominance Emotions. Psychological Science, 2020

https://www.sciencedaily.com/releases/2020/05/200521102106.htm