KĀ KĻŪDAS PALĪDZ MUMS ATPAZĪT LIETAS

Kad mēs lūkojamies uz objektu ātri, otrais skatiens vienmēr nedaudz falsificē objekta attēlu. Dažādu objekta īpašību, piemēram, kustības virziena, krāsas un telpiskā stāvokļa ietekmē mūsu īstermiņa atmiņa pieļauj sistemātiskas kļūdas. Acīmredzami šīs kļūdas palīdz stabilizēt patstāvīgi mainīgos iespaidus par vidi mums apkārt.

Mēs esam iemācījušies to jau bērna vecumā: ielas šķērsošana ir klasisks piemērs. Lai to šķērsotu mums vispirms ir jāpaskatās pa kreisi, tad pa labi un tad vēlreiz pa kreisi. Ja redzam tuvojamies riteņbraucēju un automašīnu, kad skatāmies pa kreisi, šis mirklis tiek saglabāts mūsu īstermiņa atmiņā. Skatoties otro reizi, mūsu īstermiņa atmiņa mums ziņo: tur bija riteņbraucējs un automašīna, arī tagad tie ir redzami un tie ir tie paši un vēl joprojām atrodas pietiekami tālu. Mēs varam šķērsot ceļu.

Lai gan īstenībā tā līdz galam nav patiesība. Mūsu īstermiņa atmiņa var mūs pievilt. Skatoties pa kreisi otro reizi mūsu acis redz, ko pilnīgi citādāku: mašīnai un ritenim vairs nav tā pati krāsa, jo tagad tie pārvietojas koka ēnā, tie vairs neatrodas tajā pašā vietā, kā arī iespējams mašīna tagad pārvietojas lēnāk. Fakts, ka mēs tomēr uzreiz atpazīstam riteņbraucēju un automašīnu ir saistīts ar to, ka atmiņa par paskatīšanos pirmo reizi pa kreisi un skatu, ko redzam tiek novirzīta uz otro paskatīšanās reizi.

Gētes universitātes zinātnieki, kurus vadīja psihologs Kristofs Bledovskī (Christoph Bledowski) un doktorantūras studente Kora Fišere (Cora Fischer) rekonstruēja satiksmes situāciju [ļoti abstrakti] laboratorijas apstākļos: dalībnieki-studenti tika aicināti atcerēties zaļo un sarkano punktu kustības virzienu monitorā. Katrā izmēģinājumā testa persona īsā secībā redzēja divus kustīgus punktveida laukus un viņam pēc tam bija jāziņo par viena no šī punkta kustības virzienu. Papildus testos abi punktu laukumi tika parādīti vienlaicīgi blakus viens otram. Visi testā iesaistītie veica vairākus secīgus izmēģinājums.

Frankfurtes zinātnieki bija ļoti ieinteresēti par kļūdām, kuras pieļāva testa dalībnieki un kā šīs kļūdas bija sistemātiski saistītas ar veiksmīgajiem izmēģinājumiem. Ja, piemēram, novērotie punkti pārvietojas 10 grādu virzienā un nākamajā reizē 20 grādu virzienā, tad otrajā reizē lielākā daļa cilvēku ziņoja par 16 līdz 18 grādu virzienu. Tomēr, ja pirmajam izmēģinājumam 0 grādi bija pareizi, otrajā izmēģinājumā tika ziņots par 2 līdz 4 grādiem. Tādēļ iepriekšējais virziens mainīja priekšstatu par sekojošo- “ne ļoti, bet sistemātiski”, saka Kristofs Bledovskī. Viņš un viņa komanda paplašināja iepriekš veiktos pētījumus, izpētot kontekstuālās informācijas ietekmi uz punkta laukiem, piemēram krāsu, telpisko stāvokli ( pa labi, pa kreisi) un secību (parādās pirmais vai otrais). “Šādā veidā mēs precīzāk varam pietuvināt situācijas reālām situācijām, kurās no objektiem tiek iegūta dažāda vizuālā informācija”, skaidro Bledovskī. Šī kontekstu veidojošā informācija īpaši telpas un secības, spēj ievērojami veicināt mūsu secīgas uztveres izkropļojumus (falsifikācijas) īstermiņa atmiņā. Fišere saka: “Kontekstuālā informācija palīdz mums atšķirt un diferencēt objektus, tā rezultātā integrējot viena un tā paša objekta informāciju laika griezumā.”

Ko tas nozīmē augstāk minētājā situācijā par satiksmi? “Intuitīvi neizklausās labi, ja mūsu īstermiņa atmiņa reflektē kaut ko citādāk, kā mēs to fiziski redzam,” saka Bledovskī. “Bet, ja mūsu īstermiņa atmiņa to nespētu izdarīt, mēs redzētu pilnīgi jaunu satiksmes situāciju, kad skatītos pa kreisi otro reizi. Tas varētu būt diezgan mulsinoši, jo šķistu, ka no nekurienes ir parādījusies jauna mašīna, vai jauns riteņbraucējs. Neliela mūsu uztveres “izplūšana” pēc atmiņas momenta galu galā liek mums uztvert vidi,kuras izskats nepārtraukti mainās kustību un gaismas izmaiņu dēļ, kā stabilu. Šajā procesā, piemēram, automašīnas uztvere tiek ietekmēta tikai no iepriekšējās automašīnas uztveres momenta, nevis uztvertā riteņbraucēja.”

RigaBrain seansu apmeklētāji stāsta, ka pēc seansiem uzlabojās uztveres un reakcijas spēja.

Avots: Cora Fischer, Stefan Czoschke, Benjamin Peters, Benjamin Rahm, Jochen Kaiser, Christoph Bledowski. Context information supports serial dependence of multiple visual objects across memory episodes. Nature Communications, 2020; 11 (1) DOI: 10.1038/s41467-020-15874-w