Kāpēc cilvēki var, bet pērtiķi nespēj sinhronizēties ar ritmu?




Ar vai bez mūzikas – ritma izjūta ir spēja, ar ko apveltīts cilvēks.


Par spīti ģenētiskajai līdzībai, žurnālā Frontiers in Neuroscience lasāms par vēl kādu atklātu atšķirību – tā ir ritma izjūtas kapacitāte jebšu indivīda spēja uztver mūzikas vai skaņas stimula “pulsu” un pielāgot tām motorās jeb kustībspējas – piemēram, plaukšķināt, sist ritmam līdzi ar kāju vai dejot. Šī spēja līdz šim zināma vien cilvēkiem un dažām putnu sugām, bet – pārsteidzoši – ne primātiem.


Atklājuma rezultātā pētnieki izvirzījuši pakāpenisko audiomotorās attīstības hipotēzi – primāti (piemēram, makaki) ir salīdzināmi ar cilvēkiem viena intervāla uzdevumos, piemēram, intervālu reproducēšanā, kategorizēšanā un pārtveršanā, bet atšķirības novērojamas vairāku intervālu uzdevumos, piemēram, ritmiskā grupēšanā, sinhronizācijā ar ritmu un ritma turpinājuma veidošanā. Makaks prot sinhronizēt ritmu, ja redz, ko viņam rāda, bet ja ritms tikai sadzirdēts, to atkārtot primātiem ir krietni vien grūtāk. Zinātnieki pieņem, ka neirālo savienojumu trūkums starp primātu dzirdes un motorajām sistēmām smadzenēs varētu būt skaidrojums šai hipotēzei.


Avots: Merchant, H. & H. Honing (2014). Are non-human primates capable of rhythmic entrainment? Evidence for the gradual audiomotor evolution hypothesis. Frontiers in Neuroscience, 7, 274. 


Ritms un smadzeņu funkcijas ir trenējamas! https://www.rigabrain.com/pieteikties