Trīs kritiskie punkti motivācijas saglabāšanai

Kad tiek runāts par ģēnija attīstību, ir nozīme talantam, bet motivācijai var būt vēl lielāka nozīme. Vai jums ir motivācija?

Bez motivācijas garās, ilgās treniņu stundas, kas dažiem cilvēkiem ļauj izcelties citu starpā, ir ļoti mokošas. Bet no kurienes nāk tāda izturība, un vai mēs arī varam tādu iegūt? Psihologi ir identificējuši trīs kritiskos elementus, kas veicina motivāciju, un tos visus jūs varat izmantot savā labā.

Autonomija

Vai jūs veicat kādu aktivitāti sevis dēļ vai tāpēc, ka to piespiež ārēji apstākļi, Ročesteras Universitātes psihologi Edvards L.Deci (Edward L.Deci) un Ričards M.Raians (Richard M.Ryan) apgalvo, ka motivācija rodas tad, kad cilvēks jūtas par kaut ko atbildīgs. Izvērtējot studentus, atlētus un dažādu nozaru darbiniekus, pētnieki ir atklājuši, ka autonomijas izpratne sniedz enerģiju, ar kuru cilvēki seko mērķim.

2006. gadā Deci un Raians kopā ar psihologu Arlenu C. Molleru (Arlen C.Moller) izplānoja vairākus eksperimentus, lai izvērtētu, kādu ietekmi atstāj jušanās kontrolētam vai pašam uzņemoties iniciatīvu. Viņi atklāja, ka tie dalībnieki, kam pašiem deva iespēju izvēlēties darbības virzienu, balstoties uz savu viedokli (piemēram, uzstāties ar runu par vai pret psiholoģijas mācīšanu vidusskolā) ilgāk un centīgāk turpināja aktivitāti, kurā bija jāatrod risinājums, nekā tie, kam vai nu netika dotas izvēles iespējas vai kas tika piespiesti izvēlēties konkrētu viedokli. Deci un Raians apgalvo, ka darbošanās piespiedu kārtā prasa daudz fizisko un garīgo pūļu, turpretī tāda uzdevuma pildīšana, kuru cilvēks pats atbalsta, dod enerģiju.

Vērtība

Motivāciju veicina arī patiesums pret saviem uzskatiem un vērtībām. Vērtības piešķiršana aktivitātei var atjaunot cilvēkā autonomijas izjūtu – šis ir atklājums, kas radījis lielu interesi pedagogos. 2010. gadā Merilendas Universitātes psihologi Alans Vigfīlds (Allan Wigfield) un Dženna Kambrija (Jenna Cambria) savā rakstā pieminēja, ka vairāki pētījumi ir apstiprinājuši pozitīvu korelāciju starp mācību priekšmeta novērtēšanu skolā un skolnieka vēlmi patstāvīgi izpētīt jautājumu.

Labā ziņa ir tā, ka vērtības var tikt mainītas. 2009. gadā Virdžīnijas Universitātes psihologs Kristofers S.Hulemans (Christopher S.Hulleman) aprakstīja viena semestra ilgu pētījumu, kurā viena vidusskolas skolēnu grupa aprakstīja, kā zinātne ietekmēja viņu dzīves, bet otra grupa rakstīja vienkāršu kopsavilkumu par to, ko viņi bija iemācījušies zinātnes stundā. Vispārsteidzošākie rezultāti bija no tiem skolēniem, kas no sava snieguma maz sagaidīja. Tie skolēni, kas aprakstīja zinātnes ietekmi savā dzīvē, vairāk uzlaboja savas sekmes un izrādīja lielāku interesi nekā līdzīgi skolēni kopsavilkuma rakstīšanas grupā. Īsumā sakot, atspoguļojot, kāpēc aktivitātei ir jēga, var likt cilvēkam sevi vairāk tajā ieguldīt.

Kompetence

Veltot arvien vairāk laika kādai aktivitātei, jūs pamanāt, ka jūsu prasmes uzlabojas, un jūs iegūstat kompetences sajūtu. 2006. gadā Trāķijas Demokrita universitātes un Tesālijas universitātes Grieķijā psihologi veica pētījumu ar 882 studentiem par viņu attieksmi un dalību atlētikā divu gadu ilgā periodā. Viņi atrada ciešu saikni starp studenta veiklības izjūtu un viņa vēlēšanos iesaistīties sportā. Saikne darbojās abos virzienos – treniņi lika studentiem sevi drīzāk uzskatīt par kompetentiem, kā arī kompetences sajūta skaidri noteica, ka viņi vēlētos iesaistīties atlētiskās aktivitātēs. Līdzīgi pētījumi mūzikā un mācībās apstiprina šos rezultātus.

Kerola S.Dveka (Carol S.Dweck), Stanfordas Universitātes psiholoģe, ir parādījusi, ka kompetence rodas no pamata sasnieguma atzīšanas. Vairākos pētījumos viņa ir atklājusi, ka, saskaroties ar jaunu izaicinājumu, iedomājoties, ka tas pārsniegs viņu spējas, vieglāk padodas tie, kam piemīt iedzimts talants, nekā tie, kas smagi strādā. Ticot tam, ka pūles vairo izcilību, var iedvesmot jūs turpināt mācīties.

Nākamajā reizē, kad jūs mēģināsiet aizsiet savas sporta kurpes vai apsēsties uz klavieru soliņa, pajautājiet sev, kā pietrūkst. Bieži atbilde slēpjas vienā no šīm trim jomām – jušanās piespiestam, aktivitātes uzskatīšana par bezjēdzīgu vai šaubas par savām spējām. Ķeršanās pie šiem pretestības avotiem var stiprināt jūsu apņēmību. Izvēle, protams, paliek jūsu ziņā.

Palīdzi sev ar RigaBrain seansiem sabalansēt smadzeņu puslodes!