Iepazīsti savas smadzenes!

Smadzenes ir ārkārtīgi sarežģīta sistēma. Tad kamdēļ man būtu tās jāiepazīst? – jūs varētu jautāt. Tādēļ, ka līdz ar to iepazīšanu Jūs varat uzlabot savas darba spējas, kognitīvos procesus, lēmumu pieņemšanas spēju un daudz ko citu.

Arī zinātnieki nezina visu par šo komplekso sistēmu, tomēr viens ir skaidrs – smadzenes kopā ar ķermeni darbojas kā vienots mehānisms. Agrāk uzsvars tika likts uz smadzeņu atsevišķu daļu pētījumiem, neironiem, šūnu savienojumiem, taču maz tika analizēts, kā smadzenes darbojas kopā – kā vienota sistēma.

Jūsu smadzenēs ir apmēram 100 biljoni neironu jeb smadzeņu šūnu, kas savā starpā veido komunikācijas tīklu. Ir 2 veidi, kā šī komunikācija noris: a) ierosa; b) kavēšana. Informācija tiek nodota ar elektriskiem un ķīmiskiem signāliem, un reakcija atkarīga no tā, cik spēcīgs signāls neironiem piekļūst. Arī šobrīd Jūsu smadzenēs saslēdzas un kopā sāk darboties (komunicēt) miljoniem neironu.

Smadzenes darbojas 3 lielos, savstarpēji saistītos līmeņos:

Smadzeņu stumbra līmenis, kas ir pamata dzīvības funkciju uzturēšanas līmenis. Tajā tiek saņemti un nodoti signāli par sirdsdarbību, svīšanu, elpošanu, kā arī emocijām.

Vidējais līmenis ietver 2 daļas: a) limbisko sistēmu; b) bazālos ganglijus.

Limbiskā sistēma pamatā uztur informāciju par emocijām, jūtām un atmiņu. Tā ir cieši saistīta ar smadzeņu stumbru, uztverot tā ierosas mehānismus.

Bazālie gangliji atbild par automātisku, rutīnisku darbību veikšanu, piemēram, par refleksiem.

Augstākais līmenis ir smadzeņu ārējā garoza jeb kortekss, kas sastāv no 4 apvidiem atbilstoši smadzeņu daivām. Kortekss veic augstākos domāšanas procesus, piemēram, lēmumu pieņemšanu.

Kopumā smadzenes ir orgāns, kas nodrošina 4 galveno informācijas uztveršanas un nodošanas procesu darbību.

Tie ir:

Emocijas; Domāšana; Jušana; Pašregulācija.

Visi procesi, izņemot emocijas, kas lielākoties ir neapzinātas, darbojas apziņas līmenī.

Vairāki hormoni regulē šo procesu darbību, piemēram, glutamīns atbild par emociju producēšanu, dopamīns, seratonīns un noradrenalīns – par domāšanu un jušanu, bet endorfīni un oksitocīns – par pašregulāciju.

Princips, kas nosaka efektīvu smadzeņu darbību ir „samazināt briesmas /draudus un maksimizēt atalgojumu”. Tas nozīmē ikdienā pasargāt sevi no draudīgām un bīstamām situācijām, tai pat laikā, cik iespējams bieži, atalgot sevi. Cilvēkam nepieciešams justies droši, kas nozīmē ne tikai mājokļa un siltuma esamību, bet arī sociālo iesaisti, spēju sevi izpaust radoši un pašrealizēties. Šīs drošības sajūtas esamība vai neesamība pašos pamatos organizē smadzeņu darbību.

Emocijas pamatā noris neapzinātā līmenī. Kā draudu situāciju smadzenes, piemēram, var uztvert troksni, lai gan cilvēkam var arī nešķist, ka viņš jūtas apdraudēts, to dzirdot. Tāpat, piemēram, tikai forma, kas atgādina zirnekli, var tikt uztverta kā draudu signāls. Pamata emocijas ir prieks, pārsteigums, izbrīns, skumjas, riebums un dusmas. Tās tiek atpazītas vienmēr, turklāt tās vienmēr pavada arī ķermeniskas reakcijas.

Jūsu intuīcija bieži saka priekšā, ka ierastajā vidē kaut kas nav pareizi, pirms esat aptvēris, kas tieši tas ir. Šādi smadzenes jau ļoti laicīgi dod apziņai signālu par iespējamo draudu objektu.

Emocijas ir galvenais mehānisms arī lēmumu pieņemšanā, lai gan, iespējams, šķiet, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz loģisku domāšanu.

Domāšana attiecināma uz to, kā cilvēks izmanto savu ķermeni un smadzenes, lai atcerētos, koncentrētu uzmanību un plānotu nozīmīgas darbības.

Pašregulācija ir emociju, jušanas un domāšanas vadīšana un kontrole ar mērķi samazināt draudus un maksimizēt apbalvojumu. Jo vairāk Jūs paļaujaties uz savām emocijām, domāšanu un jušanu, jo labāk noris pašregulācijas procesi.

Patiesi iepazīstot savas smadzenes, Jūs (un neviens cits!) kļūsiet par labāko sevis ekspertu un pārzinātāju.

Autors: Dr. Evans Gordons

RigaBrain seansi palīdz renormalizēt smadzeņu spēju pašadeptēties!