Kā smadzenes attīstās?

Smadzenes attīstās visu mūžu. Visātrāk attīstība notiek īsu brīdi pirms piedzimšanas.

Trešajā grūtniecības nedēļā gēni “ieslēdz” dažas no embrija smadzeņu stumbra šūnām – tās, kurām ir potenciāls kļūt par smadzenēm – neironiem un glijas šūnām.

Šīs jaunizveidotās šūnas sāk vairoties, migrēt un savstarpēji savienoties, tās vada ķīmiskie signāli. Septītajā nedēļā izveidojas smadzeņu garozas primitīva forma. Kļūst redzamas smadzenītes un smadzeņu stumbrs.

Dzimšanas brīdis ir tikai sākums. Smadzenes turpina augt – apmēram vienu procentu dienā, pirmajos trīs mēnešos izaugot par trim trešdaļām lielākām.

Lai “pabarotu” tās attīstības procesā, tām nepieciešami 43% ķermeņa kopējās dienas enerģijas, un tā tas turpinās līdz pat pubertātes vecumam.

Neironu skaits nepalielinās – patiesībā, dzīves pirmajā posmā to ir vairāk nekā pieaugot. Sensorie centri ātri kļūst aktīvi, taču hipokamps un smadzeņu mandele, primitīvie emocijām un atmiņu nodrošināšanai svarīgie reģioni, pilnībā sāk funkcionēt, tikai sasniedzot apmēram trīs gadu vecumu – tādēļ arī mums nav skaidru atmiņu par pirmajiem trim dzīves gadiem.

Attīstība bērnībā ir dinamiska smadzeņu “sadarbība” ar pasauli. “Kritisko” periodu laikā, kad maņu, emociju un valodu centri cenšas veidot sinapses, tiem obligāti jāsaņem stimuli no apkārtējās vides.

Jaunības vecumposmā smadzenes attīstās daudz fokusētāk, veidojot jaunas sinapses un stiprinot jau esošās. Maņu, emociju un valodu centri nobriest.

Kad jaunības gadi paiet, smadzenēm joprojām nepieciešama nepārtraukta stimulācija, lai tās spētu pilnvērtīgi darboties. Tādēļ pētnieki iesaka mācīties un apgūt jaunas zināšanas un praktiskas prasmes visa mūža garumā.

Piesakies uz seansu un izjūti optimālas smadzenes. https://www.rigabrain.com/pieteikties