top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

Ko darīt, ja esi "izdedzis"?

Vai esat izdedzis no darba? Vai visu laiku jūtaties stresa stāvoklī? Vai jums ir grūti tikt galā ar savām emocijām? Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbildējāt apstiprinoši, iespējams, jums ir emocionālie traucējumi, kas pazīstami kā izdegšanas sindroms.

Nav viennozīmīgas atbildes, kā pārvarēt grūto dienu, taču ir veidi, kā tikt galā ar stresu un trauksmi. Viens svarīgs veids, kā pārvaldīt savas emocijas, ir meklēt palīdzību pie mentālās veselības speciālista. Mentālās veselības speciālists var jums palīdzēt noteikt un tikt galā ar stresa, trauksmes un emocionālo traucējumu pamatcēloņiem.

Ja jūtaties emociju pārņemts un nezināt, kur vērsties, šeit ir daži testi, kas var palīdzēt noteikt, vai jums ir izdegšanas sindroms:


1) Simptomu kontrolsaraksts-90 (SCL-90). Šī ir anketa, kas nosaka ar dažādiem garīgās veselības traucējumiem saistīto simptomu smagumu.

2) Depresijas simptomu uzskaite (IDS-10). Šajā anketā tiek novērtēts, cik bieži depresijas epizožu laikā parādās dažādi simptomi.

3) Dysthymic Inventory (DI). Tas mēra, cik daudz indivīds regulāri piedzīvo negatīvu noskaņojumu.

4) State-Trait Anxiety Inventory (STAI). Šī ir anketa, kurā tiek novērtēts trauksmes līmenis trīs dažādās skalās: stāvoklis, iezīme un kopējais.

5) Beka depresijas uzskaite (BDI-II). Šī anketa mēra depresijas simptomu smagumu.

Ja jūs piedzīvojat ievērojamu emocionālu stresu, ir svarīgi meklēt palīdzību no veselības aprūpes speciālista. Ir pieejamas daudzas iespējas, tostarp psihiatri, psihologi, ergoterapeiti, sociālie darbinieki un medikamentu terapeiti.

Ko darīt, lai neizdegtu?

Kad jūtat, ka sākat izdegt, ir svarīgi veltīt laiku sev. Noteikti ieplānojiet regulārus atpūtas pārtraukumus, pat ja tie šķiet mazi. Atpūta var palīdzēt iztīrīt galvu, dot enerģiju un stiprināt imūnsistēmu.

1) Paņemiet pārtraukumu. Ja jūtaties izdedzis, ir svarīgi spert soli atpakaļ un dot sev laiku atelpai.

2) Laicīgi plānojiet savus hobijus. Kad jums nav ieplānots laiks atpūtai, jūs varat viegli iekrist bedrē un zaudēt modrību par jums svarīgiem aspektiem dzīvē.

3) Uzziniet par stresa vadības metodēm. Ir daudz dažādu veidu, kā pārvaldīt stresu, un, uzzinot par tiem, varat atrast sev vispiemērotāko pieeju.

4) Iesaisties kopienas aktivitātēs. Kad esam saistīti ar citiem, ir vieglāk justies līdzsvarotiem un pārliecinātiem.

5) Izvirziet reālus mērķus. Mēģinājums paveikt pārāk daudz vienlaikus var izraisīt bezcerības un vainas sajūtu. Strādājiet pie mazākiem mērķiem, kurus varat sasniegt laika gaitā.


Ja atklājat, ka nevarat ieplānot atpūsties, varbūt varētu meklēt vietu, kas ir klusāka un mierīgāka, kur veikt darbu un pie reizes rast iespēju doties pastaigās pie dabas!


Zināšanai: Individuālus gadījumus un statistiku nedrīkst vispārināt. Sasniegumi un rezultāti katram cilvēkam ir individuāli, un seansu daudzums katram ir atšķirīgs.


Pēc RigaBrain smadzeņu treniņiem uzlabojās smadzeņu pašorganizēšanās!

Comments