Miers kā jauns režīms – kad smadzenes vairs neatgriežas vecajā reakcijā

Miers kā jauns režīms sākas ar smadzeņu plastiskumu

Maz zināms fakts: pat emocionālās reakcijas var “pārrakstīties”. Pētījumi rāda, ka, mainoties neironu tīklu aktivācijai, samazinās automātiskas stresa reakcijas un pieaug prefrontālās garozas ietekme uz emocionālo kontroli (Davidson & McEwen, 2012).

Tas nozīmē – dusmas nav raksturs. Tās ir režīms.

Un, ja režīms var ieslēgties, tas var arī mainīties.

Miers kā jauns režīms – kāpēc smadzenes atkārto vecos modeļus?

Kad cilvēks bieži piedzīvo stresu vai aizkaitinājumu, smadzenēs nostiprinās konkrēts aktivācijas ceļš:

• amigdala reaģē ātri,

• ķermenis saspringst,

• domāšana sašaurinās,

• reakcija notiek automātiski.
  

Tas ir kā iestaigāta taka mežā. Jo biežāk ej, jo vieglāk tur atgriezties.

Tāpēc daudzi saka: es atkal iekritu tajā pašā reakcijā.

Miers kā jauns režīms – mini gadījums

Kāda kliente, 34 gadus veca projektu vadītāja, aprakstīja savu pieredzi šādi:

smadzenes vairs nelien tajā vecajā režīmā atpakaļ, jūti, kā sākas tas miers iestāties. Agrāk tik viegli aizkaitinājos. Tagad ir sajūta, ka es kontrolēju, nevis smadzenes liek man dusmoties.

Šī frāze ir ļoti būtiska –nevis cīņa ar emocijām, bet izvēle.

Miers kā jauns režīms – kas notiek smadzenēs?

Kad uzlabojas smadzeņu tīklu sinhronizācija:

• samazinās pārmērīga limbiskās sistēmas aktivācija,

• pieaug prefrontālās garozas regulējošā ietekme,

• autonomā nervu sistēma kļūst elastīgāka,

• reakcija kļūst izvēles, nevis impulsa rezultāts.
  

Tas var justies kā:

• silts, vienmērīgs miers krūtīs,

• mazāk iekšējas “sprādziena” sajūtas,

• lēnāka, apzinātāka atbilde situācijās,

• mazāk pēkšņa aizkaitinājuma.
  

Miers kā jauns režīms un smadzeņu pašregulācija

RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansos tiek izmantota NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® tehnoloģija.

Tā nestrādā ar dusmām kā simptomu. Tā veicina smadzeņu pašregulāciju.

Kad smadzenes saņem informāciju par savu darbību, tās pašas sāk pielāgoties efektīvākam un elastīgākam režīmam.

Un tieši elastība ir pretstats automātiskai aizkaitināmībai.

Salīdzinājums – vecais režīms un miers kā jauns režīms

Vecais režīms	Miers kā jauns režīms
Ātra aizkaitināšanās	Apzināta reakcija
Impulsīva atbilde	Izvēle pirms reakcijas
Iekšējs saspringums	Iekšējs līdzsvars
Automātiska dusmu aktivācija	Elastīga pašregulācija
Pēc tam nožēla	Pēc tam pārliecība

Pētera Urtāna skatījums uz mieru kā jaunu režīmu

Strādājot ar cilvēkiem kopš 2008. gada, es redzu vienu ļoti interesantu pārmaiņu punktu.

Tas nav brīdis, kad cilvēks saka – man ir mazāk stresa. Tas ir brīdis, kad viņš saka – es jūtu, ka varu izvēlēties.

No ergoterapijas skatpunkta tas ir funkcionāls pavērsiens. Cilvēks atgūst kontroli pār savu reakciju kvalitāti.

Un tas maina attiecības, darbu, vecāku lomu, partnerattiecības.

Biežāk uzdotie jautājumi par mieru kā jaunu režīmu (FAQ)

Vai tas nozīmē, ka dusmas pazūd pilnībā?

Nē. Emocijas paliek. Mainās reakcijas elastība.

Cik ātri var just izmaiņas?

Daži jūt atšķirību jau pirmajās nedēļās, citiem nepieciešams strukturēts process.

Vai tas ir piemērots cilvēkiem ar augstu stresu?

Jā, jo darbs notiek pašregulācijas līmenī, nevis ar konkrētu simptomu.

Ja vēlies mieru kā jaunu režīmu

Sāc ar bezmaksas smadzeņu darbības pašnovērtējumu: https://www.rigabrain.com/smadzenu-novertejums

Vai piesakies smadzeņu līdzsvarošanas seansam:https://www.rigabrain.com/pieteikties

Atsauces

Davidson, R. J., & McEwen, B. S. (2012). Social influences on neuroplasticity. Nature Neuroscience.

Thayer, J. F., & Lane, R. D. (2000). Neurovisceral integration in emotion regulation. Journal of Affective Disorders.