Vai depresiju var izārstēt?
- 48false05 GMT+0000 (Coordinated Universal Time)
- Lasīts 4 min
Depresiju var ārstēt un panākt remisiju, bet epizodes var atkārtoties
Vai depresiju var izārstēt pilnībā? Šis ir viens no biežākajiem jautājumiem, ko cilvēki uzdod, kad piedzīvo ilgstošu nogurumu, tukšuma sajūtu vai sajūtu, ka dzīve ir kļuvusi pelēka.
Pētījumi rāda interesantu faktu: lielākā daļa cilvēku piedzīvo būtisku uzlabojumu vai pilnīgu remisiju, taču daļai cilvēku depresijas epizodes dzīves laikā var atkārtoties.
Tas nozīmē, ka depresija biežāk ir stāvoklis, kuru var veiksmīgi ārstēt un stabilizēt, nevis vienreiz izārstēt un aizmirst.
Depresija un smadzeņu darbība
Depresija nav tikai emocionāls stāvoklis. Tā ir saistīta ar smadzeņu tīklu darbības izmaiņām, kas ietekmē:
motivāciju,
enerģijas regulāciju,
uzmanību,
emociju regulāciju,
lēmumu pieņemšanu.
Daudzi cilvēki depresiju apraksta ne tikai kā skumjas, bet arī kā:
smagu, nospiežošu sajūtu krūtīs,
tukšumu galvā,
sajūtu, it kā smadzenes kustētos lēnāk,
sajūtu, ka domas ir miglainas vai izplūdušas.
Dažkārt tas var justies kā smaga sega virs smadzenēm, kas apgrūtina koncentrēšanos un motivāciju.
Depresijas gaita laika gaitā
Ko rāda pētījumi
Pētījumu rezultāti | Statistika |
Cilvēki, kuri piedzīvo remisiju 5 gadu laikā | 88–99% |
Cilvēki, kuri sasniedz pilnīgu remisiju | ~88% |
Neārstētas depresijas remisija 12 mēnešos | ~53% |
Pusaudži ar ārstēšanu, kuri sasniedz remisiju 9 mēnešos | ~60–64% |
Avoti: Holma et al., 2008; Whiteford et al., 2012; Kennard et al., 2009
➡️ Tas nozīmē, ka lielākajai daļai cilvēku depresija var ievērojami uzlaboties.
Tomēr svarīgi ir zināt arī otru pusi.
Depresija var atkārtoties
Depresijas epizodes dzīves laikā var atkārtoties.
Recidīvu statistika
Laika periods | Recidīvu risks |
2 gadi | 25–40% |
5 gadi | ~60% |
15 gadi | līdz 85% |
Avots: Cuijpers et al., 2020
Citā pētījumā tika konstatēts:
Epizožu skaits 5 gadu laikā | Cilvēku proporcija |
Nav atkārtojumu | ~30% |
Viena epizode | ~30% |
Divas vai vairāk | ~40% |
Avots: Holma et al., 2008
➡️ Tāpēc depresiju bieži uzskata par stāvokli ar iespējamu atkārtošanās risku, līdzīgi kā citus veselības stāvokļus.
Cik efektīva ir ārstēšana
Psihoterapijas rezultāti
Rezultāts | Psihoterapija | Kontroles grupa |
Simptomu samazināšanās ≥50% | 41–62% | 16–43% |
Remisija | 33–46% | 7–24% |
Avoti: Cuijpers et al., 2020; Cuijpers et al., 2021; Casacalenda et al., 2002
Antidepresanti un psihoterapija pētījumos parāda līdzīgu remisijas līmeni – ap 45–55%.
Tomēr aptuveni trešdaļai cilvēku paliek daži simptomi, kas var palielināt atkārtošanās risku.
Avoti: Gülpen et al., 2023; Yun et al., 2024
Mazāk zināms fakts par smadzenēm
Smadzenes spēj mainīt savu darbību visu dzīvi – šo spēju sauc par neiroplastiskumu.
Tas nozīmē, ka:
smadzeņu tīkli var reorganizēties,
emociju regulācija var uzlaboties,
stresa reakcijas var kļūt stabilākas.
Tieši tāpēc daudzi cilvēki pēc depresijas epizodes atgriežas pilnvērtīgā dzīvē.
Klienta pieredze
Pēc vairākiem gadiem ar smagu nogurumu un nomāktu garastāvokli man šķita, ka tas nekad nepāries. Pēc vairākiem RigaBrain® seansiem pamazām sāka atgriezties enerģija. It kā galvā būtu vairāk vietas domām un dzīvei.
Klienta pieredzes piemērs
Viens no klientiem, 34 gadus vecs biroja darbinieks, RigaBrain® centrā vērsās ar ilgstošu nogurumu, koncentrēšanās grūtībām un emocionālu izsīkumu.
Viņš aprakstīja sajūtu šādi:
galva kļūst smaga darba dienas laikā,
domas “iestrēgst”,
lēmumu pieņemšana kļūst ļoti grūta.
Pēc vairāku seansu cikla viņš aprakstīja būtiskas pārmaiņas:
vairāk enerģijas,
vieglāka koncentrēšanās,
stabilāks emocionālais stāvoklis.
Pētera Urtāna komentārs
Pēteris Urtāns, ergoterapeits un RigaBrain® vadītājs, kurš ar cilvēku smadzeņu darbību strādā kopš 2008. gada, savā praksē bieži redz līdzīgu situāciju.
Viņš norāda, ka depresijas gadījumā ļoti bieži svarīgs ir smadzeņu funkcionālais stāvoklis.
Ja smadzenes ilgstoši darbojas stresa režīmā, var parādīties:
nogurums,
motivācijas trūkums,
emocionāla nestabilitāte,
koncentrēšanās grūtības.
RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansi ar NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® palīdz smadzenēm labāk pamanīt savu darbību un pakāpeniski uzlabot pašregulāciju, kas daudziem cilvēkiem palīdz justies stabilāk un skaidrāk domāt.
Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ)
Vai depresija vienmēr atgriežas?
Nē. Daļai cilvēku depresija var būt tikai viena epizode dzīvē.
Vai cilvēki var pilnībā atgūties?
Jā. Daudzi cilvēki sasniedz pilnīgu remisiju un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi.
Kāpēc depresija dažiem atkārtojas?
Atkārtošanos var ietekmēt:
stress,
miega traucējumi,
ilgstoša pārslodze
smadzeņu regulācijas grūtības.
Vai smadzenes var mainīties?
Jā. Smadzenēm ir spēja mainīt savu darbību visa mūža garumā – to sauc par neiroplastiskumu.
Saistītie RigaBrain® bloga raksti
Secinājums
Depresiju bieži nevar vienkārši izārstēt uz visiem laikiem, bet tā ir ārstējama un bieži sasniedz remisiju.
Daudzi cilvēki pilnībā atgūstas un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Citiem tas var būt stāvoklis, kuram nepieciešama ilgtermiņa smadzeņu un dzīvesveida stabilizācija.
Svarīgākais – depresija nav bezcerīga situācija.
Ja vēlaties uzlabot smadzeņu pašregulāciju
RigaBrain® piedāvā smadzeņu līdzsvarošanas seansus ar NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback®.
👉 Pieteikties seansam:https://www.rigabrain.com/pieteikties
Atsauces Holma, K. et al. (2008). Long-term outcome of major depressive disorder. Journal of Clinical Psychiatry.
Whiteford, H. et al. (2012). Estimating remission from untreated major depression. Psychological Medicine.
Kennard, B. et al. (2009). Remission and recovery in adolescent depression. JAACAP.
Cuijpers, P. et al. (2020). Treatment outcomes for depression. Lancet Psychiatry.
Cuijpers, P. et al. (2021). Psychotherapies for depression: meta-analysis. World Psychiatry.
Casacalenda, N. et al. (2002). Remission in major depressive disorder. American Journal of Psychiatry.
Gülpen, J. et al. (2023). Treatments for partial remission of depression. BMJ Mental Health.
Yun, J. et al. (2024). Depression and treatment outcomes. Scientific Reports.
Kraus, C. et al. (2019). Prognosis and improved outcomes in major depression. Translational Psychiatry.
Ormel, J. et al. (2019). Depression prevalence and treatment outcomes. Current Opinion in Psychiatry
