Skaidrāka galva kā pamats lēmumu pieņemšanai un rīcībai

Skaidrāka galva sākas ar smadzeņu plastiskumu

Pētījumi rāda, ka smadzenes spēj pārveidot savus neironu savienojumus visa mūža garumā. Pat pieaugušā vecumā jauni savienojumi veidojas dažu nedēļu laikā, ja tiek radīti atbilstoši apstākļi mācīšanās un pašregulācijas procesiem (Draganski et al., 2004; Doidge, 2007).

Tas nozīmē – skaidrāka galva nav “rakstura īpašība”. Tā ir funkcionāls stāvoklis.

Un tieši šis stāvoklis nosaka, cik ātri pieņemam lēmumus, cik viegli rīkojamies un vai darbus atliekam vai izdarām.

Skaidrāka galva un lēmumu pieņemšana – kāpēc mēs vilcināmies?

Vilcināšanās bieži nav slinkums. Tā ir pārslogota nervu sistēma.

Kad smadzeņu tīkli ir pārslogoti ar stresu, informācijas pārbagātību vai miega trūkumu:

• samazinās prefrontālās garozas efektivitāte,

• lēmumu pieņemšana kļūst lēnāka,

• pieaug iekšējā šaubu sajūta,

• rodas sajūta, ka galvā ir migla.

Tas var justies kā:

• spiedoša, nogurdinoša sajūta galvā,

• it kā cieša lente būtu savilkta ap pieri,

• iekšējs haoss, kas traucē koncentrēties,

• nespēja “saslēgt domas kopā”.

Skaidrāka galva un rīcība – mini gadījuma apraksts

Viens no mūsu klientiem, 38 gadus vecs uzņēmējs, sūdzējās par pastāvīgu vilcināšanos. Darbi bija skaidri, mērķi saprotami, bet rīcība kavējās.

Pēc 12 smadzeņu līdzsvarošanas seansiem viņš aprakstīja sajūtu šādi:

Ļoti labi, skaidrāka galva, vieglāk pieņemt lēmumus, ātrāk rīkoties, pazudusi aizture vilkt garumā. Sajūta – tas nāk no galvas, nevis piespiešanās. Skaidrāk domājās.

Šeit nav runa par motivācijas “uzpumpēšanu”. Runa ir par smadzeņu tīklu elastību un sinhronizāciju.

Skaidrāka galva un fiziskās sajūtas

Interesanti, ka daļa cilvēku ziņo arī par fiziskiem uzlabojumiem:

• mazāka spriedzies sajūta sejas muskuļos,

• mazināta nerva kairinājuma sajūtu,

• vieglāku elpošanu,

• mazāk iekšēja sasprindzinājuma.
  

Tas nav pārsteidzoši. Smadzenes un ķermenis darbojas vienotā sistēmā. Autonomā nervu sistēma ietekmē gan emocionālo, gan fizisko pašsajūtu (Thayer & Lane, 2000).

Skaidrāka galva un smadzeņu sinhronizācija

RigaBrain® smadzeņu līdzsvarošanas seansos tiek izmantota NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® tehnoloģija.

Tā nestrādā ar simptomiem vai diagnozēm. Tā atspoguļo smadzeņu darbību reāllaikā un palīdz nervu sistēmai pašai atpazīt atšķirības savā darbībā.

Mērķis nav kaut ko “labot”. Mērķis ir atgūt elastību un sinhronizāciju.

Kad samazinās disinhronizācija un pieaug viļņu saskaņotība, cilvēki bieži apraksta:

• skaidrāku domāšanu,

• vieglāku lēmumu pieņemšanu,

• dabiskāku rīcību bez iekšējas cīņas.
  

Salīdzinājums – pirms un pēc skaidrākas galvas

Pirms	Skaidrāka galva
Vilcināšanās	Ātra rīcība
Iekšēja šaubu sajūta	Pārliecība
Pārslogotas domas	Strukturēta domāšana
Emocionāla spriedze	Iekšējs miers
Grūti koncentrēties	Fokuss

Pētera Urtāna komentārs par skaidrāku galvu

Kopš 2008. gada, strādājot ar vairāk nekā 10 000 cilvēku, es redzu vienu kopīgu tendenci – cilvēki nenāk tikai “uzlabot miegu” vai “mazināt stresu”.

Viņi vēlas atgūt skaidru galvu.

Un, kad tā atgriežas, mainās viss pārējais – lēmumi, attiecības, darba kvalitāte, pašsajūta.

No ergoterapeita skatpunkta tas ir loģiski – ja centrālā nervu sistēma darbojas elastīgi, visa cilvēka funkcionēšana kļūst efektīvāka.

Biežāk uzdotie jautājumi par skaidrāku galvu (FAQ)

Vai skaidrāka galva nozīmē vairāk enerģijas?

Bieži jā. Kad samazinās iekšējais haoss, enerģija netiek iztērēta cīņai ar sevi.

Cik ātri var sajust izmaiņas?

Daži jūt izmaiņas pēc dažiem seansiem, citiem nepieciešams strukturēts process vairāku nedēļu garumā.

Vai tas ir saistīts ar diagnozēm?

RigaBrain® seansi nestrādā ar diagnozēm. Tie veicina smadzeņu pašregulāciju neatkarīgi no sākuma situācijas.

Ja vēlies skaidrāku galvu

Sāc ar bezmaksas smadzeņu darbības pašnovērtējumu:https://www.rigabrain.com/smadzenu-novertejums

Vai piesakies smadzeņu līdzsvarošanas seansam:https://www.rigabrain.com/pieteikties Atsauces

Draganski, B. et al. (2004). Neuroplasticity: Changes in grey matter induced by training. Nature.Doidge, N. (2007). The Brain That Changes Itself.

Thayer, J. F., & Lane, R. D. (2000). A model of neurovisceral integration in emotion regulation. Journal of Affective Disorders.