Miega teorijas. Kāpēc mēs guļam?




Miegs ir nebeidzamu diskusiju tēma kopš Senās Grieķijas laikiem, tomēr tikai mūsdienās zinātnieki spēj šo psihes mehānismu pētīt sistemātiskā, zinātniski pamatotā veidā, izmantojot EEG (smadzeņu elektroencefalogrammu).

Tomēr zinātnieku domas atšķiras, atbildot uz jautājumu, kāpēc mēs guļam. Lūk, dažas teorijas.


Atjaunošanās nozīme

Saskaņā ar šo teoriju, miegs ir vitāli svarīgs psihes un fizioloģisko procesu atjaunošanai un optimālai funkcionēšanai. Teorijā apgalvots, ka non-REM miegs atjauno fizioloģisko, bet REM – mentālo pusi. Miega laikā ķermenī palielinās arī proteīnu sintēze, un smadzenes sevi “attīra”.


Evolucionārā teorija

To sauc arī par miega adaptīvo teoriju, un tajā postulēts, ka aktivitātes un pasivitātes periodi palīdz organismam izlīdzināt enerģiju. Šī teorija gūst zināmu apstiprinājumu, pētot dzīvniekus, piemēram, plēsējus, kas guļ 12 līdz 15 stundas diennaktī. No otras puses, vairāki plēsēji guļ vien četras līdz piecas stundas.


Informācijas konsolidēšanas teorija

Šī ir kognitīvo zinātņu teorija, kuras aprakstos lasāms, ka galvenā miega funkcija ir apstrādāt informāciju, ko cilvēks uzņēmis dienas laikā. Informācija tiek nosūtīta un ilgtermiņa vai īstermiņa atmiņu, tādēļ miegam šīs teorijas atbalstītāji piedēvē ļoti nozīmīgu lomu arī atmiņas procesu uzturēšanā.


Attīrīšanās

Vēl ir pētnieku grupa, kas uzskata, ka miega laikā smadzenes sevi attīra no toksīniem un dienas laikā uzņemtajiem atkritum-produktiem. Kad guļam, aktivizējas visi attīrīšanās procesi.


Noslēgumā…

Iespējams, ka miegam nav vienas funkcijas. Iespējams, miegs ir nozīmīgs visos iepriekš aprakstītajos procesos. Tomēr kamēr skaidras atbildes nav, diskusijas turpinās pastāvēt.

 +371 27771821