Kāpēc mūzika iesprūst galvā un griežas uz riņķi? Neirobioloģiskais skaidrojums

Gandrīz ikviens no mums ir piedzīvojis šo neparasto, reizēm kaitinošo, bet bieži vien vienkārši dīvaino fenomenu – prātā "iesprūst" kādas dziesmas fragments un turpina skanēt uz riņķi, it kā smadzenēs būtu ieslēdzies neredzams radio, kuram nevar atrast izslēgšanas pogu. Zinātnieki šo parādību dēvē par

Involuntary Musical Imagery (INMI) jeb neapzinātu muzikālo iztēli, bet ikdienā to biežāk pazīst kā "earworms" jeb "ausu tārpus". Pētījumi liecina, ka šo fenomenu piedzīvo līdz pat 98% Rietumu populācijas, un aptuveni 90% cilvēku tas notiek vismaz reizi nedēļā. Lai gan visbiežāk tas ir nekaitīgs un pat patīkams process, reizēm šīs muzikālās cilpas var kļūt traucējošas. Ko par šo fenomenu saka jaunākie zinātniskie pētījumi un kāds ir tā neirobioloģiskais skaidrojums?

Neirobioloģiskais skaidrojums: Kas notiek mūsu smadzenēs?

Kad mēs klausāmies mūziku, mūsu smadzenēs aktivizējas plašs un sarežģīts neironu tīkls. "Ausu tārpu" gadījumā šis pats tīkls tiek iedarbināts, taču bez ārēja skaņas kairinājuma. Hārvarda Medicīnas skolas psihiatrijas profesors

Deivids Silbersveigs (David Silbersweig) skaidro, ka šajā procesā ir iesaistīti vairāki smadzeņu reģioni un to savstarpējā komunikācija. Galvenā loma ir dzirdes garozai (auditory cortex), kas atrodas deniņu daivā un atbild par mūzikas uztveri. Tā cieši sadarbojas ar dziļākajām smadzeņu struktūrām, piemēram, hipokampu un parahipokampālo loku, kas ir atbildīgi par atmiņu kodēšanu un atgūšanu. Kad dziesma "iesprūst" galvā, šie reģioni izveido sava veida "mentālo ieradumu", nepārtraukti atkārtojot vienu un to pašu muzikālo informāciju.

Svarīgs elements ir arī fonoloģiskā cilpa (phonological loop) – mūsu darba atmiņas "mentālais bloknots", kas spēj paturēt prātā informāciju dažas sekundes. Lielākā daļa "ausu tārpu" ir aptuveni 15 līdz 20 sekundes gari, kas precīzi atbilst mūsu darba atmiņas ietilpībai. Pētījumos, kuros izmantota magnētiskā rezonanse (MRI), atklāts, ka biežāka INMI pieredzēšana ir saistīta ar strukturālām atšķirībām smadzenēs, tostarp ar garozas biezumu labajā frontālajā un temporālajā daivā, kā arī priekšējā cingulārajā garozā (Farrugia et al., 2015).

Zemāk esošajā tabulā apkopoti galvenie smadzeņu reģioni un to funkcijas "ausu tārpa" fenomenā:

🧠 Smadzeņu reģions → Funkcija "ausu tārpa" fenomenā

Dzirdes garoza (Auditory cortex) → Apstrādā un uztur muzikālo informāciju bez ārēja skaņas avota

Hipokamps (Hippocampus) → Atgūst dziesmas melodiju no ilgtermiņa atmiņas

Mandeļveida ķermenis (Amygdala) → Pievieno emocionālo nozīmīgumu – īpaši saistībā ar spilgtām atmiņām

Nucleus accumbens (Ventrālais striatums) → Nodrošina dopamīna izdalīšanos un atalgojuma sajūtu no patīkamas melodijas

Fonoloģiskā cilpa (Phonological loop) → Darba atmiņas komponents, kas uztur 15–20 sekunžu garo muzikālo cilpu

Priekšējā cingulārā garoza (Anterior cingulate cortex) → Saistīta ar INMI biežumu un uzmanības kontroli

Kāpēc tieši šī dziesma? Melodijas un dopamīna loma

Ne katra dziesma spēj kļūt par "ausu tārpu". Pētnieki no Daremas Universitātes (Durham University) Apvienotajā Karalistē ir analizējuši tūkstošiem dziesmu, kas cilvēkiem visbiežāk iesprūst prātā, un atklājuši specifiskas muzikālās iezīmes (Jakubowski et al., 2017). Visbiežāk prātā paliek dziesmas ar šādām īpašībām:

1. Ātrāks temps

2. Vispārīgs un viegli iegaumējams melodijas kontūrs (līdzīgs bērnu dziesmiņām)

3. Neparasti intervāli vai lēcieni melodijā, kas piesaista smadzeņu uzmanību

4. Atkārtojošs ritms

5. Augsta popularitāte – biežāk dzirdētas dziesmas biežāk iesprūst

Būtiska loma ir arī dopamīnam un smadzeņu atalgojuma sistēmai. Pētījumi liecina, ka mūzikas klausīšanās, kas mums sagādā prieku, veicina dopamīna izdalīšanos, kas savukārt uzlabo atmiņas konsolidāciju (Ferreri et al., 2019; Zatorre & Salimpoor, 2013). Kad dziesma mums patīk, smadzenes to "apbalvo" ar dopamīnu, un tas padara melodiju vieglāk iegaumējamu un tādējādi arī uzņēmīgāku pret "iesprūšanu" prātā.

Vai "ausu tārpi" pilda kādu funkciju?

Lai gan "ausu tārpi" bieži tiek uztverti kā traucēklis, jaunākie pētījumi liecina, ka tiem varētu būt svarīga funkcija atmiņas nostiprināšanā. Zinātnieki ir atklājuši, ka spontāna mūzikas "atskaņošana" prātā palīdz konsolidēt atmiņas (Kubit et al., 2022). Cilvēki, kuriem biežāk prātā atkārtojās noteikta melodija, vēlāk labāk atcerējās ne tikai pašu mūziku, bet arī informāciju, kas bija saistīta ar brīdi, kad šī mūzika tika dzirdēta.

"Mūsu smadzenes ir evolūcijas gaitā pielāgojušās izmantot ritmu un melodiju, lai atcerētos informāciju, ilgi pirms radās rakstītā valoda. Tāpēc nav pārsteigums, ka mūzika spēj tik dziļi un automātiski iesakņoties mūsu neironu tīklos."

— Deivids Silbersveigs, Hārvarda Medicīnas skola (2021)

Kad mūzika kļūst traucējoša: Saistība ar stresu un miegu

Lai gan lielākoties INMI ir pozitīva vai neitrāla pieredze, noteiktos apstākļos tā var kļūt apgrūtinoša. Pētījumi rāda, ka cilvēki ar augstāku trauksmes līmeni vai obsesīvi-kompulsīvām iezīmēm (OKT) biežāk izjūt "ausu tārpus" kā negatīvus un traucējošus (Dodds, 2025; Killingly et al., 2024). Šādos gadījumos darbojas "ironiskā procesa teorija" – jo vairāk cilvēks cenšas nedomāt par dziesmu un to apspiest, jo uzmācīgāka tā kļūst.

Tāpat pētījumi liecina, ka mūzikas (īpaši instrumentālās) klausīšanās tieši pirms gulētiešanas var veicināt "ausu tārpu" rašanos naktī, kas var negatīvi ietekmēt miega kvalitāti, jo smadzenes turpina aktīvi apstrādāt muzikālo informāciju pat miega laikā (Scullin et al., 2021).

Komentē Pēteris Urtāns, RigaBrain® vadītājs un ergoterapeits

"Mūsu ikdienas darbā RigaBrain® centrā mēs bieži redzam, kā smadzenes reaģē uz dažādiem kairinājumiem un kā tās spēj 'ieciklēties' noteiktos stāvokļos. 'Ausu tārpu' fenomens ir lielisks piemērs tam, cik spēcīgi un automātiski var darboties mūsu neironu tīkli. No neirobioloģijas skatpunkta, tas parāda mūsu smadzeņu apbrīnojamo spēju atpazīt un uzturēt modeļus (patterns). Tomēr, ja šī muzikālā cilpa kļūst traucējoša, tas var liecināt par paaugstinātu stresa līmeni vai nervu sistēmas pārslodzi, kad smadzenēm ir grūtības pārslēgties no viena stāvokļa uz citu. Mērķtiecīgs darbs ar savu nervu sistēmu, piemēram, caur neirofīdbeku, var palīdzēt smadzenēm kļūt elastīgākām un vieglāk atbrīvoties no šādiem 'iesprūdušiem' stāvokļiem."

— Pēteris Urtāns, ergoterapeits, RigaBrain® vadītājs

Jautājumi un atbildes (Q&A)

Kā atbrīvoties no dziesmas, kas iesprūdusi galvā?

Zinātniski pamatotas metodes:

1. Noklausieties dziesmu līdz galam – bieži vien prātā iesprūst tikai fragments, jo smadzenes atceras "nepabeigtu darbību" (Zeigarnikas efekts). Dziesmas pabeigšana var palīdzēt smadzenēm to "atlaist".

2. Košļājiet košļājamo gumiju – pētījumi liecina, ka žokļa kustības traucē fonoloģiskajai cilpai un samazina muzikālo iztēli.

3. Pievērsieties kognitīvi izaicinošam uzdevumam – risiniet krustvārdu mīklu, spēlējiet Sudoku vai lasiet sarežģītu tekstu, lai novirzītu darba atmiņas resursus citur.

4. Izmantojiet apzinātību (mindfulness) – pieņemiet faktu, ka dziesma skan, un necentieties to ar varu apspiest. Jo vairāk cīnīsieties, jo skaļāk tā skanēs.

Vai "ausu tārpi" nozīmē, ka man ir laba atmiņa?

Cilvēkiem ar muzikālo izglītību un labāku darba atmiņu biežāk var būt detalizētāki un garāki "ausu tārpi", taču fenomens ir tik izplatīts, ka tas neliecina par īpašām atmiņas spējām. Tas drīzāk parāda, cik efektīvi mūsu smadzenes spēj apstrādāt strukturētu informāciju.

Kāpēc dziesmas biežāk iesprūst galvā, kad esmu noguris?

Zemas uzmanības un noguruma stāvokļos (kad mūsu prāts klīst vai mēs veicam rutīnas darbus) mūsu smadzeņu kognitīvā kontrole ir vājāka, kas ļauj neapzinātām atmiņām, piemēram, muzikālām cilpām, vieglāk izlauzties priekšplānā (Williamson et al., 2012).

Vai jūtat, ka jūsu prāts bieži "ieciklējas"?

Ja "ausu tārpi" vai atkārtotas domas kļūst traucējošas, tas var liecināt par paaugstinātu nervu sistēmas aktivāciju. RigaBrain® neirofīdbeka seansi palīdz smadzenēm atgūt dabisko līdzsvaru, uzlabojot pašregulāciju un mazinot nervu sistēmas pārslodzi. Piesakieties vizītei RigaBrain® centrā un uzziniet, kā optimizēt savu smadzeņu darbību!

Zinātniskās atsauces

1. Silbersweig, D. (2021). Harvard scientist on why that song is stuck in your head. Harvard Gazette.

2. Liikkanen, L. A. (2012). Musical activities predispose to involuntary musical imagery. Psychology of Music, 40(2), 236–256.

3. Euser, A. M., et al. (2016). Stuck song syndrome: musical obsessions – when to look for OCD. British Journal of General Practice, 66(643), 90.

4. Farrugia, N., et al. (2015). Tunes stuck in your brain: The frequency and affective evaluation of involuntary musical imagery correlate with cortical structure. Consciousness and Cognition, 35, 66–77.

5. Killingly, C., et al. (2021). Singing in the Brain. Music Perception, 39(2), 200–212.

6. Jakubowski, K., et al. (2017). Dissecting an earworm: Melodic features and song popularity predict involuntary musical imagery. Psychology of Aesthetics, Creativity, and the Arts, 11(2), 122–135.

7. Ferreri, L., et al. (2019). Dopamine modulates the reward experiences elicited by music. Proceedings of the National Academy of Sciences, 116(9), 3793–3798.

8. Zatorre, R. J. & Salimpoor, V. N. (2013). From perception to pleasure: Music and its neural substrates. Proceedings of the National Academy of Sciences, 110(Suppl. 2), 10430–10437.

9. Kubit, B. M., et al. (2022). Spontaneous mental replay of music improves memory for musical sequence knowledge. Journal of Experimental Psychology: Learning, Memory, and Cognition, 48(4), 523–535.

10. Dodds, C. M. (2025). Earworms as 'mental habits': Involuntary musical imagery is associated with a wide range of habitual behaviors. Consciousness and Cognition, 128, 103456.

11. Williamson, V., et al. (2012). How do 'earworms' start? Classifying the everyday circumstances of Involuntary Musical Imagery. Psychology of Music, 40(3), 259–284.

12. Scullin, M. K., et al. (2021). Bedtime Music, Involuntary Musical Imagery, and Sleep. Psychological Science, 32(7), 985–997.

13. Beaman, C. P. & Williams, T. I. (2010). Earworms (stuck song syndrome): Towards a natural history of intrusive thoughts. British Journal of Psychology, 101(4), 637–653.

14. Halpern, A. R. & Bartlett, J. C. (2011). The persistence of musical memories: A descriptive study of earworms. Music Perception, 28(4), 425–432.

15. Beaman, C. P., et al. (2015). Want to block earworms from conscious awareness? B(u)y gum! Quarterly Journal of Experimental Psychology, 68(6), 1049–1057.