Vēdera tauki bieži saglabājas pat tad, ja cilvēks ēd mazāk un vairāk kustas. Tas nav gribasspēka trūkums, bet sarežģīta smadzeņu, hormonu un stresa sistēmu mijiedarbība. Leptīna un insulīna jutības izmaiņas, hronisks stress, kortizols un pat taukaudu “atmiņa” liek ķermenim aizsargāt vēdera zonu. Izprotot šos mehānismus, kļūst skaidrs, kāpēc ilgtspējīgas pārmaiņas sākas ar smadzeņu pašregulāciju, nevis tikai diētu.
Pārmērīga ekrānu lietošana nav tikai “slikts ieradums” — tā var pārkārtot uzmanības, miega un emociju vadības režīmus. Šajā rakstā: ko rāda pētījumi par smadzeņu darbību, kā atpazīt risku, un praktisks plāns pašregulācijas atjaunošanai (arī, ja telefons šķiet kā “skābeklis”).